Lektors: Kaspars Bikše, izglītības metodiķis, pedagogs, psiholoģijas zinātņu maģistrs
Pieteikšanās: ka*******@pe******.lv, 28320454
| Programmas nosaukums | Programmas adresāti (pedagogu mērķgrupas) | Programmas apjoms (stundās) | Kontakt- persona (vārds, uzvārds, tālr., E-pasts) | Anotācija |
| Programmas nosaukums: „Pedagoģiskās mākslas zinātniskie pamati un to praktiskais pielietojums skolotāja darbā” Pedagogu profesionālās pilnveides un tālākizglītības satura modulis: izglītības jomas kompetenču modulis; apakšmodulis – metodika. | Programmas mērķ-auditorija: visi pedagoģiskie darbinieki. | 1.variants: 36 stundas, tas ir, 6 dienas klātienē (dienā 6 h) . 2.variants: 3 dienas klātienē (katru dienu 6 h), 12 dienas (katru dienu 1,5 h), izmantojot webināra (interaktīvu tiešsaistes video konferences apguvi, izmantojot RPIVA jaunāko un modernāko datorsistēmu tehnoloģiskās iespējas), nodrošinot visas lekciju, uzdevumu, praktisko darbu, testu, grupu darbu, pārbaudes darbu u.c. interaktīvo, pārbaudes un kontroles fāžu nodrošināšanu. 3.variants 12 dienas (dienā 3 h), izmantojot webināra (interaktīvu tiešsaistes video konferences apguvi, 100% nodrošinot visas lekciju, uzdevumu, praktisko darbu, sarunu, sarakstes, testu, grupu darbu, pārbaudes darbu u.c. interaktīvo, pārbaudes un kontroles fāžu nodrošināšanu. | Programma pilnveido pedagoga profesionālās kompetences, kas mūsdienu daudzveidīgo komunikāciju un mainīgajos globalizācijas apstākļos vērstas uz mācīšanās pieejas un metodikas aktualitātēm pedagoģiskās psiholoģijas, pedagoģiskās mākslas un zinātnes kontekstā. Skolotājs iepazīstas un apgūst mūsdienīgākās pedagoģiskās psiholoģijas progresīvākās mācīšanās un audzināšanas metodes, kuras apstiprina jaunākie pētījumu un mērījumu rezultāti, kā plānot bērnu izglītošanās laika darba organizāciju, atgriezeniskās saites nodrošināšanu, pārbaudes darbu organizāciju veidiem un uzskaiti, kā arī atbrīvošanos no garlaicīgas mācīšanās paņēmieniem. Programma skaidro, kā efektīvi iepazīties ar mācību materiāliem, papildu literatūru, tās pārlapošanu, uzmetumu veidošanu, mērķu izvirzīšanu, atbilžu veidošanas paņēmieniem, satura pārskatīšanu, caurskatīšanu, izskatīšanu, atkārtošanu, konspektēšanu, piezīmju veidošanu domu kartēs, tēžu un kopsavilkumu veidošanu. |
| Programmas nosaukums „Pedagoģiskās mākslas zinātniskie pamati un to praktiskais pielietojums skolotāja darbā”. Pedagogu profesionālās pilnveides un tālākizglītības satura modulis: izglītības jomas kompetenču modulis; apakšmodulis – metodika. Programmas mērķauditorijas vajadzību pamatojums: pedagogu profesionālo kompetenču pilnveide. | |||
| Programmas mērķauditorija Visi pedagoģiskie darbinieki. | |||
| Programmas mērķis Programmas mērķis: pilnveidot pedagoga profesionālās un izglītības jomas kompetences. | |||
| Programmas uzdevumi un plānotais rezultāts Programma pilnveido pedagoga profesionālās kompetences, kas mūsdienu daudzveidīgo komunikāciju un mainīgajos globalizācijas apstākļos vērstas uz mācīšanās pieejas un metodikas aktualitātēm pedagoģiskās psiholoģijas, pedagoģiskās mākslas un zinātnes kontekstā. Skolotājs iepazīstas un apgūst mūsdienīgākās pedagoģiskās psiholoģijas progresīvākās mācīšanās un audzināšanas metodes, kuras apstiprina jaunākie pētījumu un mērījumu rezultāti, kā plānot bērnu izglītošanās laika darba organizāciju, atgriezeniskās saites nodrošināšanu, pārbaudes darbu organizāciju veidiem un uzskaiti, kā arī atbrīvošanos no garlaicīgas mācīšanās paņēmieniem. Programma skaidro, kā efektīvi iepazīties ar mācību materiāliem, papildu literatūru, tās pārlapošanu, uzmetumu veidošanu, mērķu izvirzīšanu, atbilžu veidošanas paņēmieniem, satura pārskatīšanu, caurskatīšanu, izskatīšanu, atkārtošanu, konspektēšanu, piezīmju veidošanu domu kartēs, tēžu un kopsavilkumu veidošanu. | |||
| Kvalitātes nodrošināšanas pasākumi (atgriezeniskā saikne, programmas apguves vērtēšana): situāciju izspēles, testi, nepabeigtie teikumi, pārbaudes darbi, domu kartes, kopsavilkuma parauga izstrāde, praktisks uzdevums pārbaudes darba izstrādē, pārrunas, diskusijas, diferencētais lasīšanas treniņš, tā pārbaude, konspekta veidošanas piemērs, vingrinājums atslēgas vārdu izmantojumā un materiālu pārlapošanā, vingrinājums mācību mērķu un uzdevumu izvirzīšanā un prioritāšu noteikšanā, improvizācijas izspēles, mācību vielas atkārtošanas vingrinājums, 1 grupu darbs, prāta un gribas disciplinēšanas vingrinājumi, secīguma organizācijas un kontroles mehānisma nodrošinājuma pārbaudes tests un 1 mājas darba (praktiskā darba izstrādes paraugs, ievērojot shēmā norādīto. Pašizvērtējuma anketa, pārrunas, atsauksmes. | |||
| N.p.k. | Tematika ar īsu satura anotāciju | Stundu skaits | Īstenošanas formas, metodes, pārbaudes formas un metodes |
| 1 | 2 | 3 | 4 |
| 1. | Pedagoģiskās psiholoģijas (PP) mērķis: kā to izvirza un skaidro mūsdienu izglītības speciālisti? PP un mācīšanās uzdevumi. Mācīšanās pārdzīvojumi un gaidas mācīšanās procesā. Mācīšanas mākslas konteksts ar zinātnisko pieeju un tā pamatojums. Vai zinātnisko pētījumu un mērījumi mācīšanas mākslas kontekstā ir pašsaprotami? Mācīšanas mākslas jēdzieni un principi. Mainīgie lielumi un principi. Dažādie pieejas veidi darbā ar dažādu īpašību bērniem (t.sk. skolēniem ar mācīšanās grūtībām). Iepazīšanās un sagatavošanās veidi, iepazīšanās ar mācību materiāliem un to mērķiem. Jēgas veidošanas skalas pielietojums. Domu karšu veidošana. Tēžu un kopsavilkumu veidošanas paņēmieni. | 3 | Kvalitatīvo pētījumu izskaidrojošo metožu skaidrojuma piemēri. Korelatīvo un eksperimentālo metožu skaidrojums, ievērojot shēmā norādītās prasības. Sakarību pētīšanas metošu teorijas daļas jautājuma daļa. Skaidrojuma, paredzējuma un kontroles mijiedarbība. Skaidrojumu piemēru veidošana. Paredzējuma piemērs. Jēdzienu un principu izmantojuma ilustrācija skaidrojuma piemērā, paredzējumā un kontrolē. Mācīšanas mākslas jēdzienu un principu, mainīgo lielumu klasifikācija un principi. Situācijas izspēle „Nemotivētais skolēns”, tests, nepabeigtie teikumi, pārbaudes darba un domu kartes , kopsavilkuma parauga izstrāde. |
| 2. | Pētījumu izmantojums praksē. Mācīšanās uzdevumi, standarti un mērķi. Mācību saturs. Lēmumu pieņemšana. Skolotāja loma satura noteikšanā. Iepriekšējo zināšanu aktivizācijas paņēmieni. Gatavošanās veidi pārbaudes darbiem, patstāvīgajiem darbiem un eksāmeniem. Patstāvīgo darbu organizācijas veidi darbā ar talantīgajiem (t.sk. skolēniem ar mācīšanās grūtībām), to dažādie pielietojumu veidi mācību procesā. Atbilžu veidošanas paņēmieni. | 3 | Pārrunas par audzēkņu lomu satura noteikšanā. Atbildes uz jautājumiem: Kādi ir galvenie mācību uzdevumi; Kāpēc vajadzīgi standarti un mērķi; Kā mācību satura reforma ietekmējusi mērķu izvēli? Praktiski uzdevumi pārbaudes, kontroles mehānisma un atgriezeniskās saites izstrādē, patstāvīgā darba izstrādes piemērs darbā ar talantīgajiem (t.sk. skolēniem ar mācīšanās grūtībām). Spēle – dialogs „Manas gribas disciplinēšanas paņēmieni”. Praktiskais uzdevums „Atbilžu veidošanas paņēmieni. |
| 3. | Audzēkņu prasme izmantot apgūto mācību saturu. Vingrinājums „Grāmatveikalā”. Diferencētās lasīšanas pamati. Lasīšana skaļā balsī, tās izmantojums un pamatojums. Pierakstu burtnīcas, to veidošanas principi un konspektēšana. Trīs atsevišķas jomas mērķu klasifikācijā. | 3 | Darbs ar satura izmantošanas tabulu. Pārrunas: vispārīgie un specifiskie mērķi. Spēle „Grāmatveikalā”. Pārrunas, diskusijas. Diferencētās lasīšanas treniņš, konspekta veidošanas piemērs. Videoieraksta demonstrēšana. Shematisko zīmējumu darba burtnīcas veidošanas uzdevums. |
| 4. | Izziņas spējas un panākumi mācību darbā. Audzēkņu īpašības. Izziņas spēju definīcija. Izziņas spēju mērīšana. Uzmetumu veidošanas paņēmieni. Darbu portfeļa veidi darbā ar talantīgajiem bērniem (t.sk. skolēniem ar mācīšanās grūtībām), to dažādais pielietojums mācību procesā. Atslēgas vārdu izmantojums. Pārlapošanas paņēmieni. Mācību mērķu un uzdevumu izvirzīšanas un noteikšanas paņēmieni. | 3 | Pārrunas par to, kāpēc skolotājiem ir jāpārzina izziņas spēju iedalījums. Izziņas spēju testu rezultātu noturīguma un drošuma noteikšana un to interpretācija. Izziņas spēju mērīšanas veidu uzdevums ar piemēriem. Teksta uzdevums, praktiskais vingrinājums atslēgas vārdu izmantojumā, materiālu pārlapošanā. Vingrinājums „Sajauktie vārdi”. Patstāvīgais darbs mācību mērķu un uzdevumu izvirzīšanā un prioritāšu noteikšanā. |
| 5. | Vai skolā var iztikt bez intelekta testiem? Iedzimtības un vides ietekme uz izziņas procesiem. Iztēles un asociāciju izmantojums darbā ar dažādu īpašību audzēkņiem (t.sk. skolēniem ar mācīšanās grūtībām) atcerēšanos procesos. Maņu, kustību, ritmu, pārspīlējumu, labo domu simbolu, krāsu, skaitļu un smieklu izmantojums atcerēšanās procesos. | 3 | Pārrunas par to, kas būtiskāk ietekmē kognitīvo spēju līmeni; vai pārmantojamības pakāpe ir ģenētiska determinācija; vai augsta pārmantojamības pakāpe nozīmē nemainību? Teksta uzdevums, 4 praktiski vingrinājumi, maņu, kustību, ritmu, pārspīlējumu, labo domu simbolu, krāsu, skaitļu un smieklu izmantojuma izspēle atcerēšanās procesos |
| 6. | Izziņas spēju uzlabošana un ietekmēšana skolā. Grupu atšķirības izziņas spējās, sociālekonomisko statusu atšķirības izziņas procesos. Praktiskais intelekts jeb veselais saprāts. Daudzveidīgais intelekts. „Balto plankumu” aizpildīšanas paņēmieni. Mācību vielas atkārtota, pārskatīšana, caurskatīšana, izskatīšana, atkārtošana. | 3 | Diskusija par dabas dotumiem un audzināšanu konservatīvistu un liberāļu izpratnē. Pārdomu darbs par to, kā skolotājos izpaužas intelekta dažādie veidi. Teksta uzdevums darbā ar talantīgajiem bērniem (t.sk. skolēniem ar mācīšanās grūtībām), mācību vielas atkārtošanas vingrinājumi. Praktiskais uzdevums „Balto plankumu” aizpildīšanai. |
| 7. | Trīs biheiviorālās mācīšanās teorijas. Izziņas, valodas un personības attīstība. Piažē stadijas. Attīstības process. Iebildes un alternatīvas Piažē teorijai. Praktiski ieteikumi darbā ar dažāda līmeņa bērniem (t.sk. skolēniem ar mācīšanās grūtībām) mācību stundas darba organizācijā. Skolēnu uzvedības programmēšanas veidi, paņēmieni un tehnikas. | 3 | Diskusijas par Vigotska teorijas atšķirībām. Pārrunas par Brunera teorijas (izziņas attīstība) atšķirībām. Praktisku situāciju izspēle, grupu darbs, darbs ar afirmācijām, prāta un gribas disciplinēšanas vingrinājums. Uzvedības norāžu veidošanas Pārrunas par to, kā izmantot problēmu risināšanas pavedienu taktiku? |
| 8. | Vingrināšanās iedarbīgums uz audzēkņu uzvedības regulēšanu. Skolotāja uzvedības modelēšana un tās pašregulācija; sadarbības veidi ar padomdevēju. Operanto nosacījumu refleksu veidošana. Glasera mācīšanās metožu piramīda. Secīguma organizācijas un kontroles mehānisma nodrošinājuma veidi darbā ar talantīgajiem bērniem (t.sk. skolēniem ar mācīšanās grūtībām) un to praktisks pielietojums. | 3 | Diskusija „Vai sistemātiskas vingrināšanās programmas ir iedarbīgs veids, kā mainīt masu saziņas līdzekļu vardarbības modelēto agresīvas uzvedības atdarināšanu?” Diskusija par ētikas jautājumiem teorijas ierobežošanā. Piemēru veidošana pozitīvajiem un negatīvajiem pastiprinājumiem. Lekcija, secīguma organizācijas un kontroles mehānisma nodrošinājuma pārbaudes tests. |
| 9. | Loģiskais pamats: sociālā iemācīšanās un dalītā izziņa. Lekcijas metodes paradokss. Kognitīvās slodzes samazināšana mācīšanās procesā. Kognitīvā mācīšanās: kā norises un stratēģija iegūst nozīmi. Mājasdarbu un patstāvīgo darbu veidi, kontroles un uzskaites paņēmieni. Mājasdarbu efektivitātes un lietderīguma veidi. Praktiski ieteikumi mājasdarbu efektivitātes un praktiskā pielietojuma plānošanā un organizācijā. | 3 | Pārrunas par to, kā tiek ievērotas izglītojamo intereses. Dalīšanās pieredzē par to, kā izglītojamajiem palīdzēt organizēt saturu. Anketa par pretējiem apgalvojumiem attiecībā uz mācīšanos biheiviorālajā un kognitīvajā teorijā. Pārrunas par kognitīvās mācīšanās pamatpieņēmumiem. Mājas darba (praktiskā darba izstrādes paraugs, ievērojot shēmā norādīto. Mājasdarba labošanas parauga izstrādes shēma. |
| 10. | Kā skolotāji var uzlabot audzēkņu akadēmiskās mācīšanās laiku? Kā skolotāji pilnveido meistarību? Situatīvā izziņa. Kā pamanīt savu nevilšo tendenciozitāti? Klases mācīšanas interaktīvā fāze. Tiešā mācīšana. Apkopojumu veidošanas paņēmieni, grafisko organizētāju veidi, to produktīva pielietošana. Atgriezeniskās saites nodrošināšanas. Pozitīvā izaicinājuma veidošanas soļi. | 3 | Pārrunas par tēmu „Tieši adresēti jautājumi un uzstājība”. Pozitīvā izaicinājuma veidošana darbā ar talantīgajiem bērniem (t.sk. skolēniem ar mācīšanās grūtībām), tās improvizēta izspēle. Praktiskais darbs grafisko organizētāju veidošanā un to pielietošanā shēmā lektora norādītājās satura vienībās. |
| 11. | Stratēģija kognitīvās mācīšanās un augstāka domāšanas līmeņa veicināšanai. Blūma taksonomijas izmantojums. Jautājumu un norāžu veidošanas paņēmieni. Signālkartīšu izmantojums skolēniem ar mācīšanās grūtībām. | 3 | Diskusija par to, kā mainīt audzēkņu maldīgos zinātniskos priekšstatus. Darba lapas, nepabeigtie teikumi, jautājumu un norāžu paraugu izstrāde, izmantojot Blūma taksonomijas principus. Praktiskais darbs ar signālkartītēm. |
| 12. | Vai mazāka klase uzlabo mācību sasniegumus? Kā skolotāja rīcība slāpē vai stimulē izglītojamo diskusiju? Kooperatīvās mācīšanās veidi. Individuālās mācības. Mācīšanās pārnesums. Pārnesuma mācīšana. Apgūtā un padarītā pašnovērtējumu veidi, anketas, pārrunas. Semināru darba izvērtējums un pārrunas. | 3 | Pārrunas par to, kā saskaņot dažādau metožu pielietojumu. Eksperiments ar un bez jautājumiem. Pārrunas „Kā kāpināt gan savu, gan izglītojamo apzināšanos”. Pārrunas un kopsavilkuma ilustrācija darba lapā, pašizvērtējuma anketa. Darba pašnovērtējuma lapas veidošana. |
| KOPĀ | 36 | ||
