Ir iznākušas manas grāmatas “Ala” un arī otrā daļa, kas saucas “Cietoksnis”. Tās
domātas jauniešiem, bet patiesībā jau sirdī mēs visi tādi esam.
Mūsdienās šai vecuma grupai parasti tiek piedāvāta pārbagāta fantāzijas literatūra vai ainiņas no skolas
ikdienas dzīves, turklāt šī dzīve vairāk līdzinās seriālos redzētajam nekā mūsu skolās
vērotajam.
Tas kopā rada greizu izpratni par vērtībām un pasaules uzbūvi. Mēģināju
dot citu variantu, kur fantāzijas ir tikai maza kripatiņa (es ceru), un kas aicina atpakaļ
pie zemes, darba un cilvēciskām, nesamākslotām attiecībām.
Patiesībā ideju drusku pašpikoju no Blaumaņa – noliku pazīstamus cilvēkus (nu,
vismaz drusku viņiem līdzīgus) neparastā situācijā, un tad šie paši tur sāka šiverēt,
reizēm nemaz neņemot vērā manas vēlmes.
Jā, ņēmu vērā bēdīgo faktu, ka mūsdienās cilvēki lasa maz, tāpēc centos padarīt
grāmatu vieglāk lasāmu.
Māras Ozolas pirmās grāmatas “Ala” turpinājums ierauj lasītāju galveno varoņu ikdienas gaitās. Lai gan laikam joprojām nav nozīmes, palicēji pieaug, mainās un noveco.Alas cilts veiksmīgi nostiprina savas pozīcijas jaunajos apstākļos un rada stabilu, drošu un neieņemamu cietoksni, kurā mēģina ielauzties arī citi izdzīvojušie… Viens no tiem ir kāds novārdzis, latviski nerunājošs students, kuram ļoti simpatizē klusā un atturīgā Intra…
