Svētā Valentīna diena, sarunvalodā vienkārši Valentīna diena, ir mīlestības svētki, kas katru gadu tiek svinēti 14. februārī. Šajā dienā mīļotie cilvēki ar apsveikumiem un dāvanām pastiprināti pauž savu mīlestību vienam pret otru.
Lai gan ir bijuši vairāki kristiešu mocekļi, kuriem vārds bija Valentīns, visticamāk Valentīna diena ir nosaukta par godu priesterim, kas bija moceklis aptuveni 270. gadā imperatora Klaudija II valdīšanas laikā.
Saskaņā ar leģendu, priesteris rakstīja vēstules cietuma uzrauga meitai, ar kuru viņš bija sadraudzējies un kurā bija iemīlējies. Vēstules viņš esot parakstījis ar frāzi “no Tava Valentīna”.
Svētku pirmsākumi tiek saistīti ar romiešusvētkiem Luperkālijām (Lupercalia), kas svinēti februāra vidū. Šajos svētkos svinēja pavasara atnākšanu, tika veikti auglības rituāli, kā arī salozēja pa pāriem sievietes ar vīriešiem.
5. gadsimta beigās pāvests Gelasijs I pārdēvēja Luperkālijas par Svētā Valentīna dienu. Aptuveni 14. gadsimtā Svētā Valentīna diena kļuva par romantikas dienu un ieguva tradīcijas, kas vairāk līdzinās mūsdienu Svētā Valentīna dienas svinēšanas tradīcijām.
Savukārt LU konferences Filozofijas sekcija šogad pievērsīsies mīlestībai un svinēs Platona dzimšanas dienu
LU 76. konferences ietvaros 14. februārī notiks sekcija “Stāsts par kādām dzīrēm: Platons, renesanse, mūsdienas”.
Tās dalībnieki piedalīsies simpozija improvizācijā, kurā mēģinās atjaunot Platona dzimšanas dienas svinēšanas tradīciju Florences akadēmijā.
Programma veidota, balstoties uz renesanses filozofa, Platona darbu tulkotāja Marsīlio Fičīno komentāriem Platona dialogam “Dzīres”.
Referenti – VFF filozofijas doktorantūras studenti, mācībspēki un FSI pētnieki – komentēs kādu no atēniešu un florenciešu mīlestības slavinājuma runām, saistot to ar savām pētnieciskajām interesēm. Ar renesanses dzejnieka Gvido Kavalkanti „Odu mīlestībai” uzstāsies māksliniece Elizabeta Lāce.
Programma:
Krišjānis Lācis: “M. Fičīno un platonisma jaunatklāšana: mīlestības tēma Florences renesansē”
Velga Vēvere: “Poētiskais prāts pret poētisko neprātu”
Elizabeta Lāce (“Gvido Kavalkanti”): “Oda mīlestībai”
Ilze Andresone (“Faidrs”): “Platons un mīts par Sievišķo”
Ginta Vēja (“Pausanijs”): “Vai ikviena mīlestība ir skaista? Pausanija un Simonas de Bovuāras atbildes”
Olga Senkāne (“Eriksimahs”): “Eriksimaha divu Erotu ideja J.V.Gētes “Fausta” kultūras koncepcijā”
Māra Rubene (“Aristofans”): “Aristofans un estētika”
Reinis Vilciņš (“Agatons”): “Mīlestības jēdziena analīze ar atsauci uz Vitgenšteinu un Platona “Dzīrēm””
Alise Buligina (“Sokrats”): “Mīlestība un transcendence”
Raivis Bičevskis (“Alkibiāds”): “Platons Nāves kalnā: Heidegers un patiesība”
LU 76. konferences Filozofijas sekcija „Stāsts par kādām dzīrēm: Platons, renesanse, mūsdienas” notiks Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē Aspazijas bulv. 5, 510. auditorijā, 14. februārī no plkst. 16.00. Ieeja brīva.