Viņu sauc Pāvels Jurs. Viņš ir Liepājas 15.vidusskolas skolotājs, māca Latvijas un pasaules vēsturi, politiku un tiesības, kulturoloģijas un sociālās zinības. Viņa gandarījums ir ar prieku iet uz skolu strādāt, kur katra nākamā diena nelīdzinās iepriekšējai. Viņš ir izveidojis mācību palīglīdzekli http://www.pavelsjurs.lv
Skolotājs Pāvels pats izsakās, ka „apbrīnojami, cik gan ātri mainās laiks un laikmeta prasības, skolēni mainās laikam līdzi un ir jācenšas neatpalikt no strauji mainīgā laikmeta. Skolā ir iespēja ne tikai mācīt, bet arī pašam mācīties. Tā ir unikāla iespēja palīdzēt jauniešiem atvērt jaunus apvāršņus, palīdzēt rast atbildes uz neskaidriem jautājumiem un ar savu dzīves piemēru iedvesmot”.
Pāvels Jurs ar izcilību pabeidza studijas Liepājas Universitātē doktora studiju programmā “Pedagoģijā”. Pētniecība ir aizraujošs process, kas pieprasa vispirms pašdisciplīnu un, protams, vēlmi izdibināt vēl līdz šim nezināmo. Viņš ir bezgala pateicīgs savai zinātniskai vadītājai par iespēju izzināt pedagoģijas zinātni.
Viņa dzīves lielākā vērtība ir ģimene – saprotoša, mīloša sieva un mazā meitiņa ar kuru nekad nav garlaicīgi.
Viņš dzīvo pēc principa – dot un palīdzēt tiem, kuriem tas patiesi ir vajadzīgs. Ja šāda iespēja ir un tā tiek īstenota, tad viņš bez gala var būt priecīgs un motivēts turpmākiem darbiem.
Kas Tu esi kā Pāvels, kas kā tēvs, kas kā skolotājs un kas kā sabiedriskais darbinieks?
Ir sarežģīti viennozīmīgi atbildēt uz šo jautājumu. Kā tēvs esmu sirsnīgs, gādīgs un atvērts trakulībām, kā vīrs esmu saprotošs un atbalstošs, protams, mīlošs, kā skolotājs esmu objektīvs, taisnīgs, zinošs, draudzīgs, kā sabiedriskais darbinieks esmu principiāls, pašaizliedzīgs un izpalīdzīgs, kā pētnieks esmu zinātkārs, apzinīgs un mērķtiecīgs, kā Pāvels es apvienoju sevī visu iepriekšējo.
Kādas trakulības esi darījis ar savu meitu?
Lietainā laikā pa tumsu staigājam pa parku, no ragavām lielā ātrumā laidušies pa kalniem, jājuši uz zirga; veikalā reiz stendu nogāzām.
Par ko Tu gribēji kļūt bērnībā un par ko esi kļuvis tagad? Kāpēc?
Bērnībā (sākumskolas vecumā) vēlējos būt valsts prezidents. Ar domu, ka varu palīdzēt cilvēkiem. Vēlāk (vidusskolas posmā) vēlējos kļūt par ārstu vai skolotāju, lai glābtu cilvēku dzīvības, palīdzēt tiem. Kā skolotājs vēlējos bērniem palīdzēt atrast sevi, atklāt ko jaunu un līdz šim nezināmo. Vienmēr manī bija un ir vēlme palīdzēt cilvēkiem.
Kam Tu tici?
Es ticu Dievam, ticu uz labo, kas noteikti mīt ikvienā no mums, es ticu savai ģimenei.
Ar ko Tu gribētu tikties uz sarunu pie tējas tases? Kāpēc?
Ar pāvestu (Benediktu) tā ir mana autoritāte, viņa dzīves gājums ir apbrīnojams. No aizsaulē esošajiem – ar Vinstonu Čerčilu, kas bija, manuprāt, izcilākais 20.gadsimta politiķis!
Kas ir Tavas dzīves spontānākais lēmums?
Izlekt ar gumiju.
Ko Tu vēlētos uzzināt par savu nākotni?
Kur un ar ko es dzīvošu.
Kādu Tu sevi iedomājies pēc 30 gadiem?
Profesors, iespējams politiķis, vectēvs.
Ko Tu gribētu izgudrot?
Nekad neesmu par to domājis, noteikti kaut ko sadzīvisku, kas atvieglotu ikdienas dzīvi. Man bija doma ar video projekcijas starpniecību (3D) izveidot mācību materiālu, lai skolēni burtiski sajustu mācību vielu.
Ar ko Tu lepojies sevī?
Ar spēju nepazaudēt sevi, savas vērtības un savu patību.
Ko Tu jaunu vēlētos iemācīties?
Spēlēt klavieres.
Vai Latvija kādreiz izzudīs no pasaules kartes?
Nē, ja nu vienīgi klimata izmaiņas rezultātā, sakūstot ledājiem.
Ko šobrīd Latvijas politikā dara: 1) Raimonds Vējonis; 2) Solvita Āboltiņa?
Vējoņa kungs vēlas un līdz ar to cenšas būt tautas mīlēts prezidents.
Āboltiņas kundze strādā diplomātiskajā dienestā.
Kas ir vēsturiski izveidojusies latvieša sliktākā rakstura īpašība?
Skaudība.
Kas Latvijai un latviešiem ir vislielākais drauds, tai skaitā uz valstiskuma pastāvēšanu?
Viens no valsts pastāvēšanas stūrakmeņiem ir pilsoniskā sabiedrība. Mūsdienās arvien lielāku aktualitāti iegūst nepieciešamība pēc pilsoniski atbildīgas sabiedrības, pēc indivīda pilsoniskās līdzdalības, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu savas vietējās kopienas un valsts ilgtspējīgā attīstībā.
Pieļauju iespēju, ka viens no lielākiem draudiem Latvijai nereti esam mēs paši, iedzīvotāji. Cilvēku ambīcijas, varaskāre, nezināšanas, kritiskās domāšanas un vērtīborientāciju trūkums.
Valstiskums esam mēs, valsts iedzīvotāji, tāpēc tik cik būsim stipri mēs katrs individuāli, tik pat stipra būs mūsu valsts. Protams, nevajadzētu ignorēt arī pastāvošās ģeopolitikas problēmas un lielo bēgļu krīzes izaicinājumu. Tieši bēgļu plūsma var nopietni apdraudēt mūsu kultūrvēsturiskās tradīcijas, iedragāt mūsu ikdienas dzīvi un kropļot darba tirgu. Es ticu, ka spēcīgs etnoss veido spēcīgu valsti.
Kāds ir Tavs, Tavuprāt, lielākais dzīves sasniegums?
Spēja profesionāli, kvalitatīvi darīt savu darbu un rast laiku savai ģimenei.
Kas Tev pietrūkst dzīvē visvairāk?
Laiks.
Ko Tu novēlētu skolotājiem un vecākiem?
Pacietību, spēju izprast bērnu un beznosacījuma mīlestību.
Ko Tu gribētu saņemt dāvanā?
Jaunu mašīnu Volvo XC 90.