Baudīsim!
Dzīvosim no mirkļa uz mirkli. Vasaras atvaļinājuma laikā trīs dienas pavadīsim infantilā baudīšanā. Iespējams, tas dažam liksies muļķīgi (bet, ja pavisam atklāti- muļķīgi var likties tikai tiem, kam meditācijas nepieciešamas visvairāk), piemēram, līdz neprātam baudīt tēju.
It kā muļķīgi- tā taču ir parasta tēja. Bet arī parasta tēja var kļūt brīnišķīga – ja mēs spēsim no tā gūt baudu, tā būs milzīga pieredze.
Baudīsim tēju ar bezgalīgu cieņu un pietāti, ar svinīgumu. Padarīsim tējas pagatavošanu līdzīgi kā gatavošanos dievkalpojumam:
klausīsimies, kā dūc tējkanna, kā uzvārās ūdens, pēc tam kā pielūgsmes vērtu ūdenskritumu izbaudīsim tējas apliešanu, sajutīsim aromātu, lēni un ar bijību nobaudīsim, sajutīsim sevī ieplūstam tējas bezgalību… un izjutīsim sevi atkal laimīgu. Mirušie nevar dzert tēju – tikai dzīvie. Šajā mirklī mēs esam dzīvi. Šai mirklī mēs dzeram tēju un esam bezgalīgi pateicīgi par to! Tas ir mirklis. Rītdiena par sevi parūpēsies pati.