Skola ir mūsu kopīgās mājas.
Mēs esam nebeidzama pozitīva spēka paudēji.
Mēs esam atnākuši uz skolu, lai saņemtu no dzīves visu vajadzīgo.
Mēs uz dzīvi raugāmies citādi nekā mūsu vecāki un skolotāji.
Vecāki un skolotāji ir tikpat stūrgalvīgi kā mēs.
Vecāki un skolotāji cenšas mums iemācīt noderīgas lietas.
Skolā manās attiecībās viss ir skaists un pilnīgs.
Es ticu savam iekšējam spēkam par kura esamību rūpējos ik dienas.
Es pārtraucu konfliktus iekšējā pasaulē, tad tie pazūd arī ārējā pasaulē.
Es veidoju sevī spēku, kas katru mirkli strāvo caur mani.
Es dzīvoju saskaņā un harmonijā ar sevi un apkārtējo pasauli.
Skolotāji ir manu domu un vārdu atspoguļojums, un es viņus novērtēju.
Citus mīlēt būs vieglāk, ja mīlēsim un atzīsim sevi.
Es apklustu un jūtu savu bezgalīgo prieka plūsmu.
Es ar mīlestību atskatos uz pagātni – tajā noteikti bija noderīga mācība.
Pagātne ir palikusi aiz muguras. To nav iespējams mainīt.
Es pagātni atceros ar labām domām, tāpēc varu priecāties par šodienu.
Es ar prieku apgūstu visu jauno.
Es skolas dzīvi uztveru aizvien vieglāk.
Es atbrīvojos no visa, kas manā apziņā pretojas pārmaiņām.
Es atrodos īstajā laikā, īstajā vietā un daru to, kas man jāpaveic.
Es atsakos kritizēt, pārmest un vainot.
Mainīties ir vieglāk, nekā biju domājis.
Es domāju citādi. Es darbojos citādi.
Es runāju citādi. Es dzīvoju mīlestības un prieka pasaulē.
Es mācos uzticamā un drošā skolā.
Es droši eju kopā ar pārmaiņām, kas notiek manā dzīvē.
Es atzīstu sevi un novērtēju to, kā mainos.
Es esmu drošībā un varu izpaust savas jūtas.
Es dzīvoju mīlestības un prieka pilnu dzīvi.
Es joprojām esmu gatavs mainīties, pilnveidoties un augt.
Es esmu gatavs redzēt skolas dzīvi gaišas noskaņās.
Es esmu gatavs veicināt savus panākumus.
Es esmu gatavs atbrīvoties no bailēm, neticības un nemiera.
Es esmu gatavs atteikties no vecās, neveselīgās attieksmes pret klasesbiedriem un skolotājiem.
Es esmu pateicīgs, ka dzīvoju, mācos skolā, es pateicos par visu labo, kas man ir bijis.
Annemartas Kreituses zīmējums.
