No idejas līdz muzejam
Domu par Izglītības muzeja izveidi Latvijā 20.gs 70.gados izvirzīja LPSR Izglītības ministre Mirdza Kārkliņa un K.Bartela Rīgas 39. vidusskolas direktore Irēna Bitlere. Tomēr telpas netika atrastas un ideja nerealizējās.
Gatavojoties Rīgas 800 gadu jubilejai 2001.gadā, Latvijas Skolu muzeju asociācija (Z.Soboļeva, A.E.Zumente, A.Staris) uzaicināja sadraudzības pilsētas Brēmenes Skolu vēstures muzeju eksponēt daļu krājuma Rīgā. Izstāde tika iekārtota Bērnu un jauniešu centrā “Rīgas Skolēnu pils” K.Barona ielā 99. Gatavošanās izstādei kalpoja arī kā pamudinājums idejas realizēšanai – Rīgas Domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas (priekšsēdētājs G.Jirgensons) 2001.gada 24.maija sēdē tika pieņemts lēmums dibināt Rīgas Skolu muzeju. 2002.gada 2.janvāris kļuva par oficiālo Rīgas Skolu muzeja darbības sākumu.
Muzeja veidotāji
Par muzeja vadītāju tika aicināta A.E.Zumente, kura kopā ar muzeju speciālistiem A.Gailišu, I. Bulli, Z.Soboļevu, dr.hist. A.Stari u.c., kā arī mākslinieku J.K.Krievu, saņemot atbalstu no Skolēnu pils direktora J.Bogdānova, uzsāka koncepcijas izstrādi, materiālu vākšanu un ekspozīcijas veidošanu.
Muzeja tapšana
2002.gadā māksliniece Baiba Lazdiņa izveidoja muzeja emblēmu un veidlapu;
2003.gadā notika DPI profesores L.Timoščenko ābeču izstāde Rīgas Skolu muzejā;
2003.gada pavasaris – 2004.g. muzeja telpās tika veikts kapitālais remonts;
2003.gada jūlijā muzeja pārstāvju dalība Starptautiskajā Skolu muzeju simpozijā Brēmenē, Vācijā;
2004.gada 15.jūlijā atklāta ekspozīcija „Izglītība Rīgā XIII – XVII gs.un Domskolas klase” ;
2005. gada 16.jūnijā atklāta ekspozīcija „Izglītība Rīgā XVIII – XX gs.sāk.”;
2005.gada jūlijā muzeja pārstāvju dalība Starptautiskajā Skolu muzeju simpozijā Amrisvilā, Šveicē;
2006.gada 22.jūnijā atklāts J.Siliņa un J.Grestes memoriāls;
2007.gada jūlijā muzeja pārstāvju dalība Starptautiskajā Skolu muzeju simpozijā Bergenā, Norvēģijā;
2008.gada12.februārī atklāti pirmā skolu muzeja darba turpinātāja – pedagoģiskās literatūras izdevniecības „Raka” stendi;
2008.gada12.novembrī notika RSM organizētā konkursa „Kas pagātni pētī, tas nākotni svētī” darbu izstāde Dzelzceļa muzejā;
2009.gada 1.jūlijā par Rīgas Skolu muzeja vadītāju tika iecelts Jāzeps Imants Vikšers;
2009.gada 10.novembrī dalība izstādes „Rīgas Skolu muzejam – 90” atklāšanā Latvijas Dabas muzejā;
2010.gada novembrī pieredzes apmaiņa Brēmenes Skolu muzejā, Vācijā;
2010.gada 6.decembrī atklāta izstāde „20.gadsimts Ziemassvētku un Jaungada pastkartēs”, kurā bija apskatāmas vairāk kā 400 pastkartes;
2010.gada 20.decembrī notika „20.gadsimta eglītes iededzināšana”;
2011.gada 25.februārī atklāta pastāvīgā izstāde „Rīgas Skolēnu pilij – 70”;
2011.gada 19.maijā atklāta LVVA un RSM kopējā virtuālā izstāde „Rīgas Pionieru un Skolēnu pils. Dokumenti un fotogrāfijas.”;
2011.gada 2.-3.decembrī dalība Starptautiskās konferences „Rīgas Domskola un izglītības pirmsākumi Baltijā” sagatavošanā un darbā;
2012.gada jūlijā pieredzes apmaiņas brauciens uz Vācijas un Šveices skolu muzejiem;
2013.gada 9.maijā RSM un Leipcigas Skolu muzeja izstādes „Ģimene pasaules tautu ābecēs” atklāšana;
2013.gada jūnijā muzeja pārstāvju dalība Starptautiskajā Skolu muzeju simpozijā Ļubļanā, Slovēnijā.
2013.gada novembrī tiks atklāta muzeja ekspozīcija „Izglītība Rīgā 1918.-2000.g.”
Ēku vēsture
Ēka Krišjāņa Barona ielā 99 celta eklektisma stilā 1880.gadā pēc garīgā resora arhitekta Dmitrija Ļušina (1.2.1846 – 10.5.1891) projekta kā Rīgas pareizticīgā garīgā skola. Projekta izstrādei 1878. un 1879.gados tika rīkoti konkursi, kuros piedalījies arī daudzu Latvijas pareizticīgo būvju arhitekts J.F.Baumanis, tomēr viņa projekti tika noraidīti. Pēc ēkas uzcelšanas tajā atradās Rīgas pareizticīgā garīgā skola (Рижское духовное училище). Tajā sagatavoja zemākā ranga pareizticīgās baznīcas kalpotājus, kuriem pēc skolas beigšanas bija tiesības iestāties Garīgajā seminārā. Sākoties I Pasaules karam, 1915.gada 20.jūlijā skola tika evakuēta uz Pleskavu, bet jau 5.septembrī – uz Ņižņijnovgorodu.
Kad 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas Republika, par vienu no galvenajiem uzdevumiem kļuva Latvijas armijas izveide. 1919. gada 13. septembrī saskaņā ar Latvijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Dāvida Sīmansona pavēli tika dibināta Kara skola, kas izvietojās Krišjāņa Barona ielā 99, bijušās pareizticīgo garīgās skolas telpās. Par tās komandieri tika iecelts kapteinis Rūdolfs Klinsons. Mācības tika uzsāktas 3. oktobrī, bet Bermonta karaspēka uzbrukuma dēļ tās pārtrauca un Kara skolu nosūtīja uz fronti.
Beidzoties cīņām pret Bermontu, Kara skola 30. novembrī atgriezās Rīgā, lai atsāktu pārtrauktās apmācības. Pēc grūta pārgājiena no Jelgavas vakariņās nekā cita nebija ko likt galdā – vienīgi melna kafija, marmelāde un rupjmaize. Tā dzima tradīcija – Melnās kafijas vakars, kas tika ievērota visu Kara skolas pastāvēšanas laiku. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas tradīciju turpina Nacionālā aizsardzības akadēmija. 1919. gada 1. decembrī Kara skolā tika atsāktas mācības un šis datums tika pasludināts par Kara skolas oficiālo dibināšanas dienu.
Kara skola darbojās līdz 1940. gada rudenim, kad padomju okupācija izbeidza virsnieku sagatavošanu Latvijas armijai. No 1920. līdz 1940. gadam Kara skolai bija 14 izlaidumi un to beidza 1634 virsnieki. Kara skolā tika sagatavoti arī 429 rezerves virsnieki un aptuveni 900 virsniekvietnieki.
Pēc 1940.gada ēku izmantojušas dažādas iestādes. No 1968. līdz 1994.gadam ēkā atradās Latvijas celtniecības zinātniskās un eksperimentālās tehnoloģijas institūts.
1994.gadā Bērnu un jauniešu centram „Rīgas Skolēnu pils” nācās atbrīvot kopš 1941.gada izmantotās telpas Rīgas pilī un pārcelties uz ēku K.Barona ielā 99, veicot telpu pārbūvi, remontu un pielāgošanu ap 150 pulciņu un kolektīvu (ap 3500 audzēkņu) vajadzībām.
2001.gada 2.maijā Rīgas domes Izglītības jaunatnes un sporta departaments pieņēma lēmumu par Rīgas Skolu muzeja dibināšanu, bet muzeju atklāja 2002.gada 9.janvārī Rīgas Skolēnu pils ēkas kreisajā spārnā.
Vēsturiskais Skolu muzejs
Muzejā apskatāms memoriāls, kas veltīts izciliem muzejniekiem Jānim Siliņam, Jānim Grestem, Jēkabam Dellem, Eduardam Reiziņam. Te redzami autentiski tā laika mācību līdzekļi, darba instrumenti un grāmatas. Skolu muzejs, ko viņi veidoja 1919. gadā, tika likvidēts 1951.gadā, krājumu un kolekcijas nododot Dabas muzejam. Ekspozīcijā var iepazīties ar Dr.hist. A.Stara devumu skolu vēstures izpētei. J.Grestes dibinātā Skolu muzeju biedrība un Skolotāju Savienība apgādāja skolas ar metodisko literatūru un organizēja pieredzes apguvi. Atjaunotajā Latvijas Republikā šīs tradīcijas turpina izdevniecība „Raka”. Stendā var redzēt izdoto daudzo pedagoģisko grāmatu klāstu, īpaši atzīmējot sēriju „Laikmets un personība” – rakstu krājumus par ievērojamiem Latvijas pedagogiem.
Izglītība Rīgā no 13.- 17.gs.
Simbolisks laika akcents, kas veltīts izglītībai Rīgā 13.-17.gs. Apmeklētājiem ir iespēja iejusties viduslaiku skolas gaisotnē skolotāja – mūka vadībā: atpazīt viduslaiku skolas mācību priekšmetus – „septiņas brīvās mākslas”, veltīt uzmanību boksterēšanas pamatu, kā arī viduslaiku zinātnes valodas – latīņu valodas apgūšanai, saņemt skolotāja uzslavu vai tikt sodītam viduslaiku garā.
Izglītība Rīgā 18.gs.-20.gs. sāk.
Ekspozīcija sniedz ieskatu Rīgas skolu dzīvē 200 gadu periodā, kad Rīga atradās Krievijas impērijas sastāvā. Telpa iekārtota kā cara laika klase, demonstrējot skolas mēbeles – solus, koka tāfeli, skaitīkļus, skolotāja katedru, mācību līdzekļus. Skolēna formas tērps un konservatīvs skolotājas tērps, iespēja apsēsties 150 gadus vecos skolas solos, kā arī skolotājas stingrais skatiens un bargais balss tonis palīdz iejusties 18.-19.gs skolēna lomā. Skolēni var iemēģināt roku glītrakstīšanā, rakstīšanā ar grifelēm uz šīfera tāfelītēm vai rēķināšanā ar koka skaitīkļiem.
Izglītība Rīgā 1918.g.-2000.g.
Ekspozīcija veltīta izglītībai Rīgā četros periodos:
* Latvijas Republikas laiks (1918. – 1940.g.);
* vācu okupācijas laiks (1941.- 1945.g.);
* padomju okupācija (1940.-41.g., 1945.-1991.g.)
* atjaunotās Latvijas Republikas izglītība (1991.- 2000.g.)
