Arvīds Skalbe (1922—2002) bija latviešu dzejnieks.
Dzimis 1922. gada 1. martā Jaunlatgalē. Mācījās Rēzeknes Skolotāju institūtā, ko beidza 1941. gadā, strādāja par skolotāju Rubenes pamatskolā.
Otrā pasaules kara laikā 1943. gadā viņu nosūtīja uz darba dienestu Vācijā, pēc tam iesauca Latviešu leģionā, kara beigās viņš krita Sarkanās armijas gūstā.
Pēc atgriešanās dzimtenē 1947. gadā viņš piedalījās Dziesmu svētku tekstu konkursā ar dzejoli “Dziesmai šodien liela diena”, kas Pētera Barisona komponēts, uz ilgiem gadiem kļuva par neoficiālu Latviešu dziesmu svētku himnu.
No 1953. gada bija žurnāla “Karogs” dzejas redaktors, no 1966. gada vadīja šī žurnāla dzejas nodaļu.
1996. gadā pārcēlās uz dzīvi pie tuviniekiem Maskavā, kur mira 2002. gada 21. maijā. Apbedīts Latvijā.
Apbalvojumi un pagodinājumi
LPSR nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1973)
Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira (2001)
Dzejas krājumi
“Atlido dzērves” (1956),
“Sūrābele” (1959),
“Kalums” (1963),
“Atskalas” (1967),
“Skandīne” (1970),
“Tēva dubļi sudraboti” (1972),
“Abrkaši” (aforismi, 1977),
“Mūžam saule debesīs” (1981).
“Birst ābelei balti ziedi” (Arvīda Skalbes vārdi).
Auksta rasa, miglains rīts
Ganiņš ceļa malā trīc,
Dziedāt sāc, bet nenodziedi
“Birst ābelei balti ziedi…”
Kaklā kamols krājas rūgts,
Brokastā tu netiec lūgts,
Elsas valdot atkal dziedi
“Birst ābelei balti ziedi…”
Vai vēl ilgi ceļi skaus?
Vai tur sauca mīļā balss?
Tikai šķita, un tu dziedi
“Birst ābelei balti ziedi…”
Tai, kas teica vārdus šos,
Garos ziemas vakaros,
Tai nu pašai klusi dziedi
“Birst ābelei balti ziedi…”
Sen jau projām ganu laiks,
Silti smaida saules vaigs,
Kādēļ šorīt atkal dziedi
“Birst ābelei balti ziedi…”
Gribas mirkli ēnā stāt
Vecam kokam spiesties klāt,
Dziedi, sirds, līdz galam dziedi,
“Birst ābelei balti ziedi,
Birst ābelei balti ziedi”
