Viktors Līvzemnieks.
Viktors Līvzemnieks (īstajā vārdā V. Liuzenieks) dzimis 1936. gada 2. martā Rīgā strādnieku ģimenē. Mācījies Jelgavas pedagoģiskajā skolā, Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literatūras, kā arī žurnālistikas nodaļā.
Strādājis par celtnieku, sakaru darbinieku, betonētāju, skolotāju, žurnālistu, par bibliotēkas vadītāju Literatūras un mākslas vēstures muzejā, A. Upīša mājas-muzeja pārzini Skrīveros (1962–1965), kā arī par laikraksta „Literatūra un Māksla” līdzstrādnieku.
1965. gadā uzņemts Rakstnieku savienībā. Pirmie dzejoļi presē parādās 50. gadu sākumā. Vēlāk iznāk dzejoļu krājumi „Cilvēks, kuru gaida”, „Cel savu pilsētu”, „Ne tikai es viens”, „Aizdangām dārzs”. Šie krājumi bagāti ar dzīves tiešamības kolorītu, autors portretē cilvēku uz sadzīves ainu fona, ievieš dzejā sadzīves elementus, prozaismu, izvērš brīvā vārsmojuma formu. 1969. gadā iznācis stāstu un tēlojumu krājums „Cilvēki vien esam”. Viktors Līvzemnieks arī atdzejo un darbojas literatūras vērtēšanā.
Dzejnieks miris 2015. gadā.
