Jānis Purapuķe (dzimis 1864. gada 5. martā, miris 1902. gada 17. novembrī) bija latviešu rakstnieks.
1883. gadā absolvējis Baltijas skolotāju semināru Rīgā. No 1884. līdz 1901. gadam bija Skrīverupagastskolas pārzinis.
Publicējies no 1880. gada. Rakstījis humoreskas, stāstus. Nozīmīgākais darbs ir romāns “Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes” (1898. gadā publicēts periodikā,[2]1904. gadā — grāmatā) par latviešu bezzemnieku dzīvi, materiālās patstāvības centieniem. Savos prozas darbos vērsās pret Jauno strāvu un sieviešu emancipāciju.
