Liepājas teātris ir 1907. gadā dibināts teātris, vecākais joprojām pastāvošais latviešu profesionālais teātris. Laika gaitā teātrim ir bijuši dažādi nosaukumi, pašreizējais nosaukums tam ir kopš 1998. gada.
Jau no 19. gadsimta beigām Liepājā darbojās vācu teātris. Liepājas latviešu teātri Ernesta Ekšteina vadībā atvēra 1907. gada 11. martā toreizējā Suvorova ielā (tagad Raiņa ielā 2), pirmā iestudētā izrāde bija Antona Čehova luga “Tēvocis Vaņa”.
No 1912. gada Liepājas latviešu teātrī iestudēja arī muzikālas izrādes. 1912.—1915. gadā neoklasicisma stilā toreizējā Hagedorna ielā (tagad Teātra ielā 4) uzcēla jaunu teātra ēku ar 600 skatītāju vietām (arhitekts K. E. Štrandmanis, būvuzņēmējs V. Rīge).
Vācu okupācijas laikā 1915. gadā Liepājas latviešu teātris pārtrauca darbību, bet Jaunā teātra ēkā notika izrādes vācu valodā. Drīz pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada 7. decembrī Liepājas teātrī atjaunoja izrādes latviešu valodā. 1934. gadā Liepājas Jauno teātri apvienoja ar Liepājas operu un izveidoja Liepājas pilsētas drāmu un operu.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 3. novembrī Liepājas teātra ēkā notika pirmā pilsētas skolēnu uzņemšana pionieros.
Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā teātra ēka izdega, bet drīz tika atjaunota. Teātra nosaukums 1945.—1950. gadā bija Liepājas Muzikāli dramatiskais teātris, to vadīja K. Piesis. 1950. gadā to pārdēvēja par Liepājas drāmas teātri, 1957. gadā atkal par Muzikāli dramatisko teātri, 1963. gadā par Liepājas teātri. Šajā laikā teātri vadīja Ž. Brasla (1950—1952) un N. Mūrnieks (1952—1968).
1967.—1974. gadā Liepājas teātrī strādāja Imants Kalniņš, tika iestudētas muzikālas izrādes “Princis un ubaga zēns” (1968) un “Trīs musketieri” (1969) ar Imanta Kalniņa dziesmām ar Viktora Kalniņa vārdiem.
Galvenais režisors šajā laikā bija A. Migla (1968—1974), pēc viņa O. Kroders (1974—1989), H. Laukšteins (1989—1997) un J. Bartkevičs.2012. gadā teātra režisori bija Dž. Dž. Džilindžers, Ģirts Ēcis, Ivars Lūsis, Juris Rijnieks, Lauris Gundars, Rolands Atkočūns un Valdis Lūriņš.
