Nora Bumbiere bija viena no visu laiku populārākajām Latvijas dziedātājām. Plašākai auditorijai Bumbiere kļuva zināma 1960. gadu beigās, kad sāka sadarbību ar komponistu Raimondu Paulu, bet 1970. gados viņa jau kļuva par populārāko Latvijas dziedātāju, dziedot ansamblī “Modo”, kā arī duetā ar Viktoru Lapčenoku.
Nora Bumbiere ir dzimusi Jelgavā. Jau skolas gados atklājās viņas dziedātājas talants. Jaunība viņai nebija viegla, jo jau 15 gadu vecumā Bumbiere palika stāvoklī. Tādēļ viņa sāka mācības vakarskolā un uzsāka darbību Jelgavas kultūras nama ansamblī. Tur sešdesmito gadu beigās viņu ievēroja komponists Raimonds Pauls, kas vēlāk viņu uzaicināja uz Rīgu, sevis vadīto Rīgas estrādes orķestri (“REO”).
Nav grūti iedomāties, ko nozīmēja būt vientuļajai mātei sešdesmitajos gados. Topošā estrādes zvaigzne pārgāja mācīties uz vakarskolu, strādāja Latvijas Keramikā par mākslas dekoratori un dziedāja Jelgavas Kultūras nama ansamblī un estrādes ansamblī Jaunība . Drīz viņa satika savu pirmo vīru — jūrnieku Aleksandru Režņičenko, kurš adoptēja zēnu, un Nora visās vēlāko gadu intervijās par viņu arī runā kā par Romualda tēvu, Edgaru un viņa sagādāto vilšanos nekad nepieminot.
60.gadu beigās Nora uzvarēja republikāniskajā pašdarbības estrādes solistu konkursā un viņu pamanīja gan Raimonds Pauls, gan Imants Kalniņš — komponisti, kas tobrīd, 60.gados, aizsāka spilgto latviešu estrādes mūzikas laiku un bija uzmanības centrā. Norai Bumbierei vel nebija pat 20 gadu, kad savā paspārnē viņu ņēma Pauls, un gan viņš pats, gan citi mūziķi uzskata Noru par vienu no Paula izcilākajiem atklājumiem . Ar šo iepazīšanos sākās straujais Noras Bumbieres — zvaigznes laiks, kas spilgti mirdzēja desmit gadus, līdz sāka pamazām apdzist…
“Rīgas estrādes orķestrī”, kurā darbojās arī jau tolaik populārie dziedātāji Ojārs Grīnbergs un Margarita Vilcāne, Nora Bumbiere pamazām kļuva par Latvijā pazīstamu dziedātāju. Par viņas pirmo populārāko dziesmu kļuva “Papu, saki mammai pats”, kuru viņa izpildīja duetā ar Ojāru Grīnbergu. Drīz “REO” iesaistījās arī dziedātājs Viktors Lapčenoks.
1973. gadā Raimonds Pauls izveidoja grupu “Modo”, kurā kā solisti dziedāja Bumbiere un Lapčenoks. Tieši septiņdesmitajos gados Nora Bumbiere kļuva par populārāko Latvijas dziedātāju, dziedot gan solo, gan duetā ar Lapčenoku, ar kuru viņa arī apprecējās. Šajā laika posmā Bumbiere trīs reizes uzvarēja Mikrofona dziesmu aptaujā:
- 1971. gadā ar dziesmu “Teic, kur zeme tā” (kopā ar Lapčenoku, Grīnbergu un Vilcāni),
- 1976. gadā duetā ar Lapčenoku ar dziesmu “Tava balss” (“Mēmā dziesma”), kas 2005. gadā tika atzīta par visu Mikrofona aptauju populārāko dziesmu, kā arī
- 1977. gadā ar “Par pēdejo lapu”.
Notika arī sadarbība ar citiem tā laika populāriem komponistiem Imantu Kalniņu (“Dūdieviņš”) un Zigmaru Liepiņu (“Ķiršu lietus”).
1977. gadā, pēc 10 gadu sadarbības ar Raimondu Paulu, Nora Bumbiere atstāja “Modo”. Sarežģījās arī privātā dzīve, tika šķirta laulība ar Lapčenoku. Sākās Bumbieres karjeras noriets. Astoņdesmitajos gados Nora Bumbiere vēl ierakstīja duetu ar Lapčenoku, dziesmu “Smaidas” (1982), dziedāja ansamblī “Tip Top” kopā ar Ojāru Grīnbergu, kā arī citos mazāk zināmos ansambļos, taču viņas dziedātājas karjera vairs neatguva agrāko spožumu. Pēdējās dziesmas tika ierakstītas vēl 90. gadu sākumā.
1994. gadā janvārī, 46 gadu vecumā, Nora Bumbiere nomira no aknu cirozes.
***
Daži interesanti un skumji fakti par Noru Bumbieri, lietas, kuras jūs varbūt nezinājāt…
- Nora Bumbiere kopš jaunības gadiem aizrāvās ar dziedāšanu, taču par dziedādāju kļūt nedomāja, jo viņas kaislība bija keramika, un vēl vidusskolu nebeigusi viņa devās strādāt uz Latvijas Keramikas fabriku.
- Pirmais bērns Norai piedzima 15 gadu vecumā no kāda jelgavnieka. Šis jaunietis viņu pameta, taču viņa izlēma bērnu saglabāt un tā piedzima dēls Romualds.
- Norai bija diva māsas- Dace un Māra. Māsu Daci dzērumā nogalināja Daces vīrs, naktī pirms Māras 8. klases izlaiduma, Norai tolaik bija 22 gadi.
- Dziedātājas dēls Romualds tika smagi piekauts un no gūtajām traumām nomira.
- Grupā, kurā dziedāja Nora Bumbiere (Modo) parādījās divas jaunas solistes- Aija Kukule un Mirdza Zīvere. Nora jutās apdraudēta par to, ka var zaudēt savu statusu un sāka uzstādīt nosacījumus ar kuriem bija grūti samierināties, kā arī viņai sākās lielas problēmas ar alkoholu.
- Norai Bumbierei bija trīs vīri- mūziķi Viktors Lapčenoks, Valērijs Beļinovs un skaņu operators Arsens Suleimanovs, Viņai piedzima vēl divi bērni- dēls Georgs un meita Beatrise
- Ulda Marhilēviča dziesmas Lūgums pirmatskaņojums. Balss – Nora Bumbiere.
- Nora Bumbiere mira 1994. gada janvāra naktī no aknu cirozes..
http://erika.mix.lv/articles/nora-bumbiere
Diskogrāfija
- „Kurzeme” 1972. gads (duetā ar V. Lapčenoku)
- „Jūras balss” 1972. gads (duetā ar V. Lapčenoku)
- „Nekal mani gredzenā” 1973.gads (duetā ar V. Lapčenoku)
- „Priekšnojauta” 1976.gads (duetā ar V. Lapčenoku)
- „Laternu stundā” 1976. gads (ar grupu „Modo”)
- „Labākās dziesmas” 1995. gads
- „Nora Bumbiere” 2003. gads
Biogrāfija Meimane Ineta, „Nepalikt vienai tumsā. Nora Bumbiere” – Izdevniecība Atēna, 2003. gads – 144. lpp
Populārākās Noras Bumbieres izpildītās dziesmas:
- Par pēdējo lapu
- Ai, dundur, dundur
- Ar mani atkal runa kaijas
- Caur manu sirdi naivu
- Dūdieviņš
- Dzeguzīte
- Ķiršu lietus
- Mēmā dziesma
- Nepalikt vienai tumsā
- Papu, saki mammai pats
- Rudacīte
- Rudenī vēlu
- Sikspārņa Fledermauša dziesma
- Tā diena
- Teic, kur zeme tā
- Ūdensnesējs
- Vēju stundā
- Vēl nav par vēlu
norabumbiere.lv
