BJVIC “Rīgas Dabaszinību skolas” Puķkopības pulciņa audzēkņi iesaistījušies Valsts izglītības satura centra sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi organizētajā vides interešu izglītības projektā „Ieraugi, atklāj, saglabā”, kas rosina skolēnus uz ilglaicīgu un mērķtiecīgu vides izzināšanu un saglabāšanu.
Pirmais uzdevums projektā “Ieraugi, atklāj, saglabā” cilvēku nepārveidoto dabas teritoriju meklēšana. Mūsdienās grūti atrast cilvēku nepārveidotu dabas teritoriju. Mēs sākām meklēt, kādu neskartas dabas teritoriju, lai tā būtu ērti sasniedzama vairākas reizes gadā, lai tā būtu publiski pieejama. Pēc definīcijas tādai teritorijai jābūt nacionālajā parkā.
Tuvākais Nacionālais parks no Rīgas ir Ķemeru Nacionālais parks. Mēs sazinājāmies ar Ķemeru Nacionālā parka darbiniekiem, lai atrastu mentoru projekta laikam. Par mūsu mentoru piekrita būt dabas izglītības speciāliste Ieva Lazda.
Tikšanās laikā vairāk uzzinājām par Ķemeru Nacionālo parku, uzdevām jautājumus un saņēmām atbildes. Projekta laikā mēs izvelējamies pētīt Dumbrāju mežu. Kopā ar mentoru apskatījām slapjo lapkoku mežu masīvu – dumbrāju.
Dumbrājs ir platlapju meža tips slapjās, bagātās kūdras augsnēs ar gruntsūdeņu pieplūdi. Dumbrāju pazīme – paceltie koku sakņu kakli – veido ciņus. Dabīgos, vecos mežos uz lapkoku un skujkoku stumbriem sastopams daudz sūnu un ķērpju sugu. Ekskursijas laikā redzējām putnu uzturēšanās vietas, galvenokārt dzeņu.
Otrais uzdevums: Dalībnieki apmeklē izvēlēto teritoriju vismaz 4 reizes dažādos gadalaikos un rūpīgi un daudzpusīgi to izpēta.
Jebkurā gadalaikā melnalkšņu dumbrājs ir īpašs. Labākais laiks takas apmeklēšanai ir pavasaris, kad apkārtējo mežu applūdina Vēršupītes ūdeņi. Tā bijā fantastiska sajūta, novērot dabas pamošanās pēc ziemas un paveicas ar laiku – saulains un silts.
Trešais uzdevums: “Rūpējies!”. Mūsu pētījuma teritorija atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.
Pirms darbu veikšanas informējām un konsultējamies ar dabas aizsardzības speciālistu – Agnesi Balandiņu (Pierīgas reģionālā administrācijas Dabas izglītības centru vadītāju) un sarunājām, ka piedalīsimies Ķemeru nacionālā parka Ceļotāju dienā un vadīsim radošo darbnīcu.
Pulciņa piedāvātās aktivitātes tematiski lieliski papildināja šo piedāvājumu, ar interaktīvu nodarbju palīdzību liekot padomāt, ko ar pagatavotajām uzkodām darīt pēc tam – kādu materiālu vislabāk izmantot uzkodu iepakošanai līdzi ņemšanai un ko ar to darīt pēc tam, kā arī kā, dodoties dabā, pareizi rīkoties arī ar citām līdzi paņemtajām, taču par liekām kļuvušajām lietām, lai tās nenodarītu postu apkārtējai videi.
Spēles galvenais uzdevums bija sašķirot „atkritumus”, tos ne tikai precīzi trāpot atkritumu konteinerā, bet arī pareizi sašķirot tos, izmetot attiecīgajā dalītās vākšanas konteinerā – stiklam, plastmasai vai papīram. Spēles laikā spēlētāji uzzināja daudz jauna un interesanta par atkritumu šķirošanu.
Jeļena Golovanova
BJVIC “Rīgas Dabaszinību skolas”
Puķkopības pulciņa skolotāja
