Jānis Grīns (1890-1966) bija latviešu pedagogs un rakstnieks. AS „Valters un Rapa” līdzvadītājs (no 1925), žurnāla „Daugava” redaktors (1928-1937) un Latvijas Nacionālā teātra direktors (1937-1940). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
Dzīvesgājums
Dzimis 1890. gada 23. martā Jaunjelgavas apriņķa Biržu pagastā zemnieka Jēkaba Grīna ģimenē. Rakstnieka Aleksandra Grīna (1895-1941) vecākais brālis.
Mācījās Biržu pagasta skolā (1899-1902), Jēkabpils pilsētas skolā (1902-1905). Pēc mājskolotāja eksāmena nokārtošanas strādāja par skolotāju Bauskas un Rūjienas proģimnāzijā (1908-1910) un Longīna Ausēja vadītajā reālskolā Cēsīs (1911-1919).
Šajā laikā publicēja viņa dzejas krājumus “Pirmdiena” (1911) un “Rožu ugunī” (1914), ka arī viencēliena lugu “Glābts gods” (1912). Pirmā pasaules kara laikā uzrakstīja mācību grāmatu “Seno laiku vēsture” (1918), kas vēlāk atkārtoti izdota.
Pēc pārcelšanās uz Rīgu 1919. gadā īsu laiku bija ierēdnis Izglītības ministrijā un skolotājs. Tad darbojās kā žurnālists «Latvijas Kareivja» redakcijā (1920-1921) un “Latvja” redakcijā (1921-1923), izdeva pirmo prozas darbu “Rūsa rietumos” (1920) un viencēliena lugu “Imperfectum” (1920).
Studēja tieslietas Latvijas Universitātē (1921-1925), uzrakstīja kandidāta darbu “Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme” (1927).
No 1925. gada kopā ar Jāni Rapu vadīja izdevniecību “Valters un Rapa”, no 1928. gada literāro žurnālu „Daugava”, izveidojot to par nozīmīgāko latviešu rakstnieku darbu pirmpublicējumu vietu.
1925. gadā izdeva vēsturiskas noveles „Sakšu Morics”, 1928. gadā “Jaunākās Ziņas” turpinājumos publicēja viņa kopdarbu ar Valdi Grēviņu “Latvijas karalis jeb cilvēks, kam visi parādā”. Sekoja komēdija “Kaļostro Jelgavā” (1932) un “Seno laiku vēsture (1934). 1937. gada vasarā Jāni Grīnu iecēla par Nacionālā teātra direktoru.
Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā devās trimdā uz Zviedriju, kur dzīvoja Stokholmas priekšpilsēta Hēgerstenā un strādāja laikrakstā „Latvju Ziņas”. Trimdā izdeva vairākus dzejoļu un stāstu krājumus. Miris 1966. gada 25. februārī Stokholmā.
Avots: https://lv.wikipedia.org/wiki/J%C4%81nis_Gr%C4%ABns
