Mācību stundas vēstures notikumu izpratnei.
Balvu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Irēna Šaicāne un latviešu valodas un
literatūras skolotāja Ināra Konivale, mācot savus priekšmetus, jau trešo gadu vismaz
vienu stundu plāno kopīgi, lai skolēni vienlaikus nostiprinātu zināšanas, attīstītu prasmes,
sadarbību, domāšanu un radošumu gan Latvijas vai pasaules vēsturē, gan latviešu valodā
vai latviešu literatūrā.
Arī 2018.gada 20. martā skolotājas Irēna un Ināra kolēģus aicināja uz divām stundām 9b.
un 9c. klasē (33 skolēni). Stundas tēma bija „Latvija un Balvi (1940 – 1949) totalitārā
režīma varā”. Pēc jau apgūto vēstures notikumu aktualizācijas, piemēram, tika atkārtotas
galvenās atceres dienas, kad un kāpēc Latvijas valsts karogam jābūt sēru noformējumā
(17.jūnijs, 14. jūnijs, 25.marts, 4.jūlijs), un doto jēdzienu sakārtošanas trim galvenajiem
politiskajiem režīmiem (demokrātija, autoritārisms un totalitārisms, kura izpausmes bija
fašisms Itālijā, nacisms Vācijā un komunisms PSRS) skolotājas izvirzīja stundu mērķus
un sasniedzamo rezultātu (SR):
1. nostiprināt zināšanas par totalitārā režīma iezīmēm un tā izpausmēm Latvijā,
2. prast saskatīt totalitārā režīma iezīmes mākslā un aculiecinieku dzīvesstāstos.
SR – būs radīta interese par 20.gs. vēsturisko notikumu atainošanu literatūrā, kultūrā,
pasaules, Eiropas, Latvijas un lokālajā vēsturē.
Jau pirmās stundas sākumā skolēni bija sadalīti 6 grupās (katrā klasē trīs grupas). Divām
grupām bija vienādi uzdevumi:
1.grupa:
Miervalža Birzes stāsts “Viens ābols”.
2.grupa:
Nacionālā teātra izrāde “Svina garša”.
3.grupa:
1949.gada 25.marta deportācija balveniešu dzīvesstāstos// Arvīda Eizāna ģimene.
Katrs skolēns saņēma skolotāju Irēnas un Ināras izveidoto darba lapu, kurā individuāli
veica uzdevumus. Pēc tam galeriju metodes laikā viens no grupas iepazīstināja citas
grupas ar paveikto. Atskanot pirmās stundas beigu zvanam, skolēni bija iepazinušies ar
citu grupu stāstīto, papildinājuši savu darba lapu, kā arī katra grupa, kopīgi runājoties un
sadarbojoties, bija uzrakstījusi divus galvenos atslēgvārdus par grupas tēmu.
Pēc starpbrīža notika grupas darba prezentācijas – pie tāfeles tika piesprausti slaidi ar
atslēgvārdiem, divi skolēni (viens no katras klases) vienojās par stāstījumu, bet pārējie
klases biedri uz lapas uzrakstīja galvenās vērtības, par kādām jau bija runāts stundā.
Pēc skolotājas Ināras nelielā ievadstāstījuma par rakstnieku Miervaldi Birzi divi skolēni
izstāstīja galvenās stāsta “Viens ābols” idejas, kā viņi sapratuši stāsta galveno būtību.
Skolēni jau 2018.gada 18.janvārī bija apmeklējuši Nacionālo teātri, lai noskatītos teātra
izrādi “Svina garša”, kas veidota pēc M.Bērziņa darba. Skolotāja Irēna bija gan izlasījusi
grāmatu, gan noskatījusies izrādi, gan veidojusi jautājumus, piemēram,
– Kā sauc galveno izrādes varoni, cik vecs viņš ir? Profesija?
– Kad un kur notiek lugas galvenā darbība?
– Secīgi pieraksti, kādi vēsturiskie notikumi atainoti!
– Kā lugā atainotas totalitārā režīma divas izpausmes? Piemēri!
Skolēniem šis uzdevums nebija no vieglākajiem, jo bija diezgan grūti hronoloģiski minēt
vēstures notikumus, kas bija notikuši galvenā varoņa Matīsa dzīvē trīs gadu laikā (
Molotova – Ribentropa pakts, vācbaltiešu repatriācija, Latvijas okupācija 1940.gadā,
1941.gada 14.jūnija deportācija, nacistiskā režīma nodibināšanās, genocīds pret
ebrejiem). Kopīgi pārrunājot, skolotāja Irēna uzsvēra galveno jautājumu pārdomām: “Kas
cilvēku padara par cilvēku?”
Trešās grupas skolēni pārējiem klases biedriem stāstīja, kāpēc 1949.gada 25.martā no
Balvu stacijas tika deportēta Eizānu ģimene, kādi bija dzīves apstākļi izsūtījumā, kad
atgriezās Latvijā, kā skolā veicās mācībās Eizānu meitai Ārijai, kurai izvešanas brīdī bija
tikai divi gadiņi.
Mazliet ieklausoties A.Šaicāna dziedātajā dziesmā “Es pārnākšu”, atmiņās par Sibīrijā
piedzīvoto dalījās arī Ārija Tihomirova, kuras mazdēls Lauris mācās 9b.klasē. Viņa
uzsvēra gan totalitārā režīma vardarbību, gan vienlaikus atgādināja, cik dažādi bija un
joprojām ir cilvēki – vai tikai akli pavēļu izpildītāji, vai ir spējīgi līdzi just.
Lai noskaidrotu, ko skolēni apguvuši, viens no uzdevumiem bija, balstoties uz mācību
procesa pašreizējām vērtībām, uzrakstīt dažos saliktos teikumos pārdomas par stundā
dzirdēto, redzēto, izjusto, izmantojot vismaz divas no dotajām vērtībām.
Skolotāja Irēna parādīja arī viņas apkopotos piecus galvenos secinājumus par šo stundu
tēmu. Otrs uzdevums bija novērtēt savu darbu stundā (no 1 līdz 4).
Stundas noslēgumā, skanot Ievas Akurateres dziedātajai dziesmai “Manai tautai”, visi –
gan skolēni, gan vēsturisko notikumu aculieciniece Ārija, gan skolotājas – simboliski,
izveidojot kompozīciju, ar nelielu Latvijas karodziņu apliecināja piederību savai valstij,
cieņu tiem, kuri neatgriezās.
Skolotājas, sakot paldies par darbu stundā, atgādināja dzejnieka Māra Čaklā dzejas
vārdus:
“Piemiņu dēstiet kā maigu puķi,
Naidu kā tīteni iestādiet.
Cilvēks bez pagātnes – cilvēks bez nākotnes,
Cilvēkam cilvēku iemāciet.”
