Kristīne Bondere, izglītības psiholoģe
Kristīne Bondere, izglītības psiholoģe
Vecāku iesaistīšanās un laba sadarbība starp skolēnu, skolotāju un vecāku ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem, kas nosaka bērna panākumus, jo skola un mājas ir divas galvenās vides, kurās bērns attīstās, mācās un socializējas.
Pētnieki ir vienisprātis, ka skolēnu piederības izjūta skolai ir viena no viņa pamatvajadzībām. Kad tā tiek realizēta, viņi darbojas aktīvāk, labāk spēj pārvarēt grūtības, iemācās sadarboties, kā arī realizē savas spējas un attīsta savu personību.
Piederības izjūta skolai ir saistīta ar skolēnu ticību, ka pieaugušie un skola rūpējas par viņiem mācību procesā, ir ieinteresēti viņos kā individualitātēs, kā arī cer un sagaida viņu mācību sasniegumus. Tas bērnā rada pozitīvas emocijas, laimi, sajūsmu, apmierinātību un mieru, savukārt izjūta, ka esi atdalīts, nodalījies no skolas, izraisa intensīvas negatīvas emocijas – trauksmi, skumjas, dusmas, greizsirdību, vientulību un var izraisīt depresiju.
Piederības izjūta skolai ir svarīga arī kā iekšēja apziņa, ka skolēns ir svarīgs, nozīmīgs skolai un darbojas lielajā skolas saimē, ka viņš ir daļa no skolas un skola ir daļa no viņa. Arī to, ka esi iekļauts un cienīts skolā un izjūti lepnumu par to, ka esi šīs skolas skolēns, un caur dzīvi skolā tiek noteikta paša identitāte.
Pētījumi ir apliecinājuši, ka skolēnu piesaisti skolai sekmē pieaugušo (skolotāju un vecāku) sniegtais atbalsts un ticība, ka skolēns gūs panākumus, pozitīvs kontakts ar vienaudžiem, kā arī skolas fiziskā un psiholoģiskā vide.
4 faktori, kas veicina piederību skolai
Pasaules vadošie pētnieki 2004. gadā izstrādāja un noteica četrus faktorus, kas veicina piederību skolai:
1) pieaugušo atbalsts: skolas darbinieki var veltīt savu laiku, interesi, uzmanību un emocionālo atbalstu skolēniem;
2) piederība pozitīvai vienaudžu grupai: kontakti ar vienaudžiem var uzlabot skolēnu skolas uztveri;
3) apņemšanās izglītībā: ticot, ka skolai ir svarīga skolēnu nākotne, un redzot, ka pieaugušie iesaistās viņu izglītībā, arī skolēni centīsies mācībās un iesaistīsies klases un skolas pasākumos;
4) skolas vide: fiziskā un psiholoģiskā vide var raisīt skolēnos pozitīvus priekšstatus par skolu.
Maģistra darba ietvaros es veicu pētījumu 12 Rīgas skolās un noskaidroju, kāda saistība pastāv starp sākumskolas skolēnu piederības izjūtu skolai, vecāku iesaistīšanos bērna izglītībā un skolotāja–vecāku savstarpējo uzticēšanos. Noskaidroju arī, kā vecāku iesaistīšanās bērna izglītībā un skolotāja–vecāku savstarpējā uzticēšanās prognozē sākumskolas skolēnu piederības izjūtu skolai. Pētījumā piedalījās 3. klašu skolēni no 12 Rīgas vispārizglītojošām skolām, viņu vecāki un bērnu klases audzinātāji.
Jo vairāk vecāki iesaistās bērna izglītībā, jo vairāk uzticas skolotājam
Uzticēšanās ir viens no faktoriem, kas ietilpst efektīvas sadarbības pamata attiecībās starp vecākiem un skolotājiem. Lai skola varētu veiksmīgi funkcionēt, starp vecākiem, skolēniem un skolotājiem ir nepieciešama cieša savstarpēja sadarbība. Tā ietver vecāku iesaistīšanos bērnu izglītībā, savstarpējo uzticēšanos starp skolotāju un vecākiem, un tas savukārt var stiprināt skolēnu piederības izjūtu skolai.
Mana pētījuma iegūtie rezultāti parāda, ka pastāv nozīmīga pozitīva saistība starp vecāku iesaistīšanos bērna izglītībā un vecāku uzticēšanos skolotājam, kā arī starp vecāku iesaistīšanos bērna izglītībā un skolotāja–vecāku savstarpējo uzticēšanos. Tātad, jo vairāk vecāki iesaistās bērna izglītībā, jo vairāk vecāki uzticas skolotājam. Kā viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē vecāku iesaistīšanos bērna izglītībā, tiek minēts vecāku un skolotāju savstarpējā komunikācija. Šeit būtisku lomu ieņem uzticēšanās. Vecāku uzticēšanās skolotājam satur pārliecību un izjūtu, ka skolotājs viņu pieņem, ciena un atzīst kā kompetentu vecāku. Savukārt skolotājam svarīga ir pārliecība un izjūta, ka vecāks pieņem un atzīst skolotāju kā kompetentu profesionāli, kas vislabāk pārstāvēs viņa bērna intereses skolā. Turklāt savstarpējā uzticēšanās veidojas, darbojoties kopā, kad abas puses jūt, ka viņu ieguldījums un centība darboties tiek novērtēta un respektēta. Vecākiem ir svarīgi noticēt, ka skola un skolotāji ir uzticēšanās un sadarbības vērti. Vecākiem un skolotājiem izdodas izveidot veiksmīgu sadarbību, kas balstās uz savstarpējo cieņu un uzticēšanos, ja viņiem ir kopīgas vērtības un redzējums par to, kā atbalstīt un audzināt bērnu. Savukārt vecāki nesaskata skolotājus kā sadarbības partnerus, ja sākotnējā vecāku nostādne balstās uz pieņēmumu, ka „mani sapratīs nepareizi”.
Jo augstāka savstarpējā uzticēšanās, jo vairāk vecāki iesaistās skolas dzīvē
Šā pētījuma rezultāti parāda, ka pastāv nozīmīga pozitīva saistība starp vecāku uzticēšanos skolotājam un skolas dzīvē balstīto iesaistīšanos, kā arī tikpat cieša saistība starp skolotāja–vecāku savstarpējo uzticēšanos un skolas dzīvē balstīto iesaistīšanos, tātad, jo lielāka ir skolotāja–vecāku savstarpējā uzticēšanās, jo vairāk vecāks ņems dalību, iesaistoties skolā. Šajā vecāku iesaistes veidā būtiskas ir skolotāja–vecāku savstarpējās attiecības. Tas nozīmē, ka viens no svarīgākajiem faktoriem, lai vecāki iesaistītos aktivitātēs skolā, daloties ar saviem ierosinājumiem un idejām, kā arī plānojot klases pasākumus un ekskursijas, ir skolotāja–vecāku savstarpējā uzticēšanās un it īpaši vecāka uzticēšanās skolotājam esamība.
Vecāku uzticēšanās skolotājam satur pārliecību un izjūtu, ka skolotājs viņu pieņem, ciena un atzīst kā kompetentu vecāku un kā sadarbības partneris ir gatavs iedrošināt un atbalstīt viņa centienus iesaistīties bērna izglītībā. Savukārt savstarpējā uzticēšanās veidojas, darbojoties kopā, kad abas puses jūt, ka viņu ieguldījums un centība darboties tiek novērtēta un respektēta.
Skolotājiem izdodas izveidot uzticamas attiecības, ja skolotāji ir rūpīgi un atbalstoši kontaktā ar vecākiem. Tātad, veidojot sadarbību, klases audzinātājam nebūtu vēlams orientēties uz vidusmēra vecāku, bet jāņem vērā un jārespektē konkrēts vecāks, viņa īpatnības. Ārzemēs veiktie pētījumi rāda, ka skolotāji dažkārt pretojas vecāku iesaistīšanai skolas dzīvē, jo uzskata, ka skolas dzīve bez vecāku iesaistīšanās ir vieglāka, bet pēdējā laikā arvien palielinās pieprasījums pēc vecāku iesaistes skolas lēmumu pieņemšanā.
Jo augstāka ir skolēnu piederības izjūta skolai, jo pozitīvāka ir viņu attieksme pret mācībām
Pētījums parāda saistību starp sākumskolas skolēnu piederības izjūtu skolai un skolotāja–vecāku savstarpējo uzticēšanos. Skolēns jūtas pieņemts, iekļāvies, pielāgojies skolas vidē, izjūtot cieņu un atbalstu no citiem skolēniem un skolotājiem. Daudzi pētnieki ir vienoti atziņā, ka skolēns, kurš izjūt savu piederību skolai, sadarbojas ar vienaudžiem un gūst atzinību par savu darbu. Jo augstāka ir skolēnu piederības izjūta skolai, jo pozitīvāka ir viņu attieksme pret mācībām un augstāks mācību motivācijas līmenis, un tas savukārt veicina labsajūtu. Tātad skolēna piederības izjūtu skolai veicina darbs vienotā sistēmā „skolēni–klases audzinātāja–vecāki”.
Daļa skolotāju neapzinās piederības izjūtas skolai nozīmību
Šajā pētījumā sākumskolas skolēnu piederības izjūtas noteikšanai tika izmantota Psiholoģiskās skolēna piederības izjūtas skolai skolotāja skala, kuru lūdzu aizpildīt klases audzinātājam, taču 30% atteicās to pildīt, savukārt pārējās skolotājas aptauju aizpildīja daļēji. To varētu izskaidrot, atsaucoties uz Metju Kapsa (Matthew Capps) veiktā pētījuma secinājumu, ka skolotāji īsti neapzinās piederības izjūtas nozīmību skolēnu dzīvē un līdz ar to neuzskata, ka to vajadzētu paaugstināt.
Jo augstāka ir skolotāja uzticēšanās vecākam, jo ciešāka piesaiste skolai skolēnam veidojas
Pastāv saistība starp skolēnu piederības izjūtu skolai un vecāku iesaistīšanos bērna izglītībā. To apstiprina arī Karena Ostermanne (Karen Ostermann), secinot, ka piederības izjūta skolai ir saistīta ar skolēnu ticību, ka vecāki un skolotāji rūpējas par viņiem mācību procesā, ir ieinteresēti viņos kā individualitātēs, kā arī cer un sagaida viņu mācību sasniegumus.
Prognozējot sākumskolas skolēnu piederības izjūtu skolai kā atkarīgo mainīgo, nozīmīgākais sākumskolas skolēnu piederības izjūtas skolai prognozētājs ir skolotāja uzticēšanās vecākam. Jo augstāka ir skolotāja uzticēšanās vecākam, jo ciešāka piesaiste skolai skolēnam veidojas. Skolēns jutīsies skolā vairāk pieņemts, iedrošināts un cienīts, ja skolotājs vairāk uzticēsies viņa vecākam.
Lai skola varētu veiksmīgi funkcionēt, starp vecākiem, skolēniem un skolotājiem ir nepieciešama cieša savstarpējā sadarbība. Tā ietver vecāku iesaistīšanos bērnu izglītībā, savstarpējo uzticēšanos starp skolotāju un vecākiem, un tas savukārt var stiprināt skolēnu piederības izjūtu skolai. Tātad attiecības starp vecākiem un skolotājiem ir ļoti nozīmīgas, tādēļ tās nevar atstāt pašplūsmā, neuzņemoties atbildību. Būtisks jautājums ir par atbildības sadalīšanu starp šiem sadarbības partneriem, tādēļ attiecības jāveido mērķtiecīgas un plānotas.
Avots: http://skolasvards.lv/sleja/viedokli/par-skolenu-piederibas-izjutu-skolai
