Ģ. Jakovļevs dzimis Rīgā 1940. gadā kā vienīgais bērns strādnieku Aleksandra Jakovļeva (1912 – 1979) un Irmas Jakovļevas, dzimušas Tīdemanes (1904 – 1991) ģimenē. Mācījies Rīgas 1. vidusskolā.
Kopš 1960. gada Drāmas teātra aktieris, kur sāka darboties, vēl būdams students. Tajā pašā gadā debitēja kino ar lomu Rīgas Kinostudijas filmā “Tava laime”. 1963. gadā absolvēja Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti.
Turpmākos gadus intensīvi strādāja Drāmas teātrī un ieguva lielu popularitāti. Filmējās daudzās Rīgas Kinostudijas un citu PSRS kinostudiju filmās. Par Jēkaba Petersa atveidojumu filmā “Peterss” 1972. gadā Ģ. Jakovļevam tika piešķirta Latvijas komjaunatnes prēmija. Nozīmīgākās lomas šajā laikā bija filmās “Nāves ēnā”, “Pūt, vējiņi!” un “Zobena ēnā”.
1973. gadā Ģ. Jakovļevs saņēma Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu, bet 1983. gadā — Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukumu.
1992. gadā režisore Laima Žurgina uzņēma dokumentālo filmu “Ģirts” par Ģ. Jakovļevu, 2000. gadā iznāca Gunas Zeltiņas biogrāfiska grāmata “Vienā karuselī ar Ģirtu Jakovļevu”, bet 2010. gadā — aktierim veltīta portretfilma “Ar vēju matos”.
Pēdējos gados aktieris joprojām aktīvi darbojas Nacionālā teātra trupā un filmu ieskaņošanā. 2002. gadā apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Personīgā dzīve
Aktieris ir precējies divas reizes. Pirmajā laulībā ar Daci Maiju Jakovļevu dzimuši divi bērni: dēls Reinis un meita Liene. Otrajā laulībā ir dzimuši divi dēli: Jorens un Justs.
Nozīmīgākās lomas teātrī
Ružjē — Ž. Robēra — Satikšanās (1966)
Uldis — Raiņa — “Pūt, vējiņi!” (1968)
Velsas princis — Viljama Šekspīra — “Henrijs IV” (1970)
Lilioms — Ferenca Molnāra — “Lilioms” (1971)
Lorencačo — Alfrēda de Misē — “Lorencačo” (1973)
Dūdars — Rūdolfa Blaumaņa — “Skroderdienas Silmačos” (1975)
Kaspars — Reiņa un Matīsa Kaudzīšu — “Mērnieku laiki” (1980)
Edgars — Rūdolfa Blaumaņa — “Ugunī” (1982)
Jagailis — Pētera Pētersona — “Meteors” (1984)
Kāds džentlmenis — Edvarda Olbija — “Lolita” (1990)
Dāvids — Īva Žamiaka — “Acālija” (1992)
Defterdinks — Hermaņa Zūdermaņa — “Mans dzimtais nams” (1992)
Padriks – Kolīnas Makkalovas – “Dziedoņi ērkšķu krūmā” (1993)
Napoleons I – Ferdinanda Bruknera – “Napoleons Pirmais” (1996)
Višņevskis – Aleksandra Ostrovska – “Ienesīga vieta” (2003)
Saimnieks – Jāņa Jaunsudrabiņa – “Aija” (2009)
Džeims Tairons – Jūdžīna O’Nīla – “Garās dienas ceļš uz nakti” (2010)
Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
“Tava laime”, 1960 — Laimonis Dzenis
“Kapteiņa Enriko pulkstenis”, 1967 — jauneklis, kas prot spāniski
“Uzbērums”, 1970 — šucmanis
“Pilsēta zem liepām”, 1971 — Artūrs Balodis
“”Albatrosa” pēdējais reiss” (Radošā apvienība “Ekrāns”), 1971 — Alfrēds Krīgers
“Nāves ēnā”, 1971 — Jānis Dalda
“Atvadas no Pēterburgas” (Ļenfiļm), 1971 — Johans Štrauss
“Vašingtonas korespondents” (Belarusfiļm), 1972 – Marks Česters
“Peterss”, 1972 — Peterss
“Pieskāriens”, 1973 — Roberts Gulbis
“Pūt, vējiņi!”, 1973 — Uldis
“Dunduriņš”, 1974 — Armīns Deksnis
“Uzbrukums slepenpolicijai”, 1974 — Karlsons
“Pirmā vasara”, 1974 — Maksis
“Melnā vēža spīlēs”, 1975 — Dušinskis
“Nāve zem buras”, 1976 — Kristofers Terents
“Ezera sonāte”, 1976 — Ričs
“Zobena ēnā”, 1976 — Jakubovskis
“Fronte aiz frontes līnijas” (Mosfiļm), 1977 – Cvinše
“Apmaiņa” (Lietuvas kinostudija), 1977 – Vitas Ļudkus
“Aiz stikla durvīm”, 1978 – epizodē
“Laiks izvēlējās mūs” (Belarusfiļm), 1979 – Konrāds Olce
“Atklātā pasaule”, 1979 — Hermanis
“Lučija di Lamermūra” (Ukrtelefiļm), 1980 – Normans
“Kalpojot tēvzemei” (Uzbekfiļm), 1980 – Aleksandrs Berns
“Trīs dienas pārdomām”, 1980 — Ēriks, milicijas ģenerālis
“Sindikāts – 2” (Radošā apvienība “Ekrāns”), 1981 – Romans Pillars
“Ilgais ceļš kāpās”, 1981 — Jāzeps Sarma
“Atcerēties vai aizmirst”, 1981 — Nikolajs
“Māte Marija” (Mosfiļm), 1982 — Gastons
“Salavecīša personiskā dzīve”, 1982 — Miķelis
“Aiz zilajām naktīm” (Sverdlovskas kinostudija), 1983 – Ļevs Višņevskis
“Lidojums pāri Atlantijas okeānam” (Lietuvas kinostudija), 1983 – franču lidotajs
“Vilkatis Toms”, 1983 – epizodē
“Laika prognoze augustam”, 1983 — Normunds
“Valsts robeža” 4. sērija (Belarusfiļm), 1984 – Arturs Artuzovs
“Kad bremzes netur”, 1984 — Šteinbergs
“Uzvara” (PSRS, VDR), 1985 – Stjuarts
“Dubultslazds”, 1985 — Pumpurs
“Pēdējā indulgence”, 1985 — kapteinis Vabols
“Gadsimta sacīkstes” (Mosfiļm), 1986 – Rodnijs Holvords
“Aizaugušā grāvī viegli krist”, 1986 — Jānis
“Sēklis”, 1988 — Mezins
“Zītaru dzimta”, 1989 – epizodē
“Dvēseles aizvējā”, 1990 — Strepetovs
“Mērnieku laiki”, 1991 – tiesnesis
“Cilpā”, 1991 — Viktors Narkovskis
“Depresija”, 1991 — Romāns Rauza
“Duplets”, 1992 – epizodē
“Šķelšanās” (seriāls) (Krievija), 1993 – doktors Lemāns
“Drosme nogalināt”, 1993 – epizodē
“Anna” (Latvija, Vācija), 1996
“Dzīvoklis” (TV serials), 1997 – 2004 – Leonīds
“Tas notika Rīgā” (TV seriāls), 2000
“Sarkanā kapella” (TV seriāls) (Krievija, Latvija), 2004 — ārsts
“Eņģeļu māja” (TV seriāls), 2012-2013 – Freibergs
“Džimlai rūdi rallallā”, 2014
“UgunsGrēks” (TV seriāls), 2016 — 2017 — Nikolajs
Avots: https://lv.wikipedia.org/wiki/%C4%A2irts_Jakov%C4%BCevs