Mihails Gorbačovs (krievu: Михаил Сергеевич Горбачёв, izrunā: [mʲɪxɐˈil sʲɪrˈɡʲejɪvʲɪt͡ɕ ɡərbɐˈt͡ɕɵf]; dzimis 1931. gada 2. martā) ir padomju, vēlāk Krievijas politiķis. Bijis Padomju Savienības komunistiskās partijas CK ģenerālsekretārs no 1985. gada 11. marta līdz 1991. gada 24. augustam, PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs no 1988. gada 1. oktobra līdz 1989. gada 25. maijam, PSRS Augstākās Padomes priekšsēdētājs no 1989. gada 25. maija līdz 1990. gada 15. martam, kā arī pirmais un vienīgais PSRS prezidents no 1990. gada 15. marta līdz 1991. gada 25. decembrim.
1990. gadā Gorbačovs saņēma Nobela Miera prēmiju “kā līderim, kam ir ļoti svarīga loma pasaules miera procesa attīstībā”.
Mihails Gorbačovs ir dzimis 1931. gada 2. martā Privoļnojesciematā, tolaik Ziemeļkaukāza novadā (mūsdienās Stavropoles novadā). Viņa tēvs bija lauksaimniecības mehāniķis vietējā kolhozā. 1942. gadā Trešais reihs okupēja Privoļnojes ciemu. 1945. gadā Mihails Gorbačovs sāka strādāt kā kombainiera palīgs. 1949. gadā viņš ieguva Darba Sarkanā karoga ordeni (Орден Трудового Красного Знамени).
1950. gadā Gorbačovs iestājās Maskavas Valsts universitātes tieslietu fakultātē. 1952. gadā viņš kļuva par Padomju Savienības komunistiskās partijas (PSKP) biedru. 1955. gadā apprecējās ar Raisu Maksimovnu Titarenko.
No 1955. līdz 1960. gadam Stavropolē bija viens no komjaunatnes vadītājiem. 1956. gadā piedzima Irina Gorbačova, Mihaila Gorbačova vienīgais bērns.
1961. gadā Mihails Gorbačovs tika deleģēts kā Stavropoles pārstāvis uz 22. PSKP kongresu. 1962. gadā ieņēma nozīmīgus amatus Stavropoles komunistiskajā partijā, atbildot par darbaļaužiem, lauksaimniecību un rūpniecību.
No 1964. līdz 1967. gadam studēja Stavropoles Lauksaimniecības institūtā. 1970. gadā kļuva par Stavropoles pirmo sekretāru. 1971. gadā Gorbačovs kļuva par PSKP Centrālās komitejas (PSKP CK) biedru.
1978. gadā pārcēlās uz Maskavu, kur kļuva par Centrālās komitejas lauksaimniecības sekretāru. 1980. gadā kļuva par politbiroja jaunāko biedru. 1985. gada 11. martā tika ievēlēts par PSKP CK ģenerālsekretāru (par Padomju Savienības līderi).
Viņš uzsāka perestroikas politiku, kur viens no pamatelementiem bija glasnostj. Pēcāk sākās Padomju Savienības sabrukums. Viņš bija arī pirmais un vienīgais Padomju Savienības prezidents. Šo amatu viņš zaudēja 1991. gada 25. decembrī.
Avots: https://lv.wikipedia.org/wiki/Mihails_Gorba%C4%8Dovs