Jāzeps Osmanis (dzimis 1932. gada 11. jūlijā, miris 2014. gada 25. septembrī) bija latviešu rakstnieks, tulkotājs un mākslinieks. Filoloģijas zinātņu kandidāts (1978), filoloģijas doktors (1993).
Dzimis rentnieka ģimenē. Bērnībā piecus gadus mācījies Ogresgalapamatskolā (Ķēķa skolā – Ciemupē), kurai veltījis daudz dzejoļus, kas ievietoti atmiņu krājumā “Vienīgi jums”. 1951. gadā beidzis mācības Lielvārdes vidusskolā. 1956. gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti.
1955. gadā uzsācis darba gaitas Latvijas Valsts izdevniecībā (vēlākā izdevniecība “Liesma”), no 1962. līdz 1967. gadam vadījis Jaunatnes un bērnu literatūras redakciju izdevniecībā. No 1967. līdz 1982. gadam bijis galvenais redaktors Rīgas kinostudijasscenāriju redaktoru kolēģijā. Pēc tam (1973—1989) bija galvenā redaktora vietnieks izdevniecībā “Liesma”. No 1990. līdz 1998. gadam vadījis izdevniecību “Sprīdītis”, no 1996. līdz 2011. gadam bija izdevniecības “Annele” vadītājs (ir arī abu izdevniecību dibinātājs).
Galvenokārt rakstījis darbus bērniem. Viņa pirmā publikācija bija dzejolis “Vēlēšanas” žurnāla “Bērnība” 1947. gada 2. numurā. Sarakstījis vairākas dzejoļu grāmatas, vairākas bērnu prozas un dzejas antoloģijas, bērnu literatūras vēsturi u.c. darbus. Vēl ir sarakstījis divām teātra komēdijām. Nodarbojies ar tulkošanu un atdzejošanu.
1957. gadā kļuvis par Latvijas Rakstnieku savienības biedru. 1970. gadā saņēmis Polijas Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu, 1982. gadā — Latvijas Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu.u.
1982. gadā saņēmis Eiropas Rakstnieku savienības prēmiju par poļu literatūras tulkošanu. 2007. gadā par mūža veikumu grāmatniecībā saņēmis Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas goda balva “Zelta ābele”.
