Kārlis Šadurskis (dzimis 1959. gada 11. oktobrī Rīgā) ir latviešu matemātiķis, profesorsun politiķis, partijas “Vienotība” (iepriekš “Pilsoniskā savienība” un “Jaunais laiks”) biedrs. Bijis vairāku Saeimu un Eiropas Parlamenta deputāts, divas reizes bijis izglītības un zinātnes ministrs, šajā amatā —joprojām (2002—2004, kopš 2016).
Beidzis Rīgas 2. vidusskolu. 1982. gadā ar izcilību absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu (tagad Rīgas Tehniskā universitāte), lietišķās matemātikas specialitātē. Turpinot akadēmisko izglītību, ieguva matemātikas doktora zinātnisko grādu.
Strādāja Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas katedrā par docentu, vēlāk asociēto profesoru, katedras vadītāju, tagad — profesoru Matemātikas nozarē, Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas apakšnozarē.
Publicējis aptuveni 40 zinātnisko rakstu, viņa pētījumu virzieni ir stohastisku funkcionāldiferenciālvienādojumu kvalitatīvā teorija, asimptotiskās metodes, to lietojumi mikroekonomikas matemātisko modeļu stohastiskās dinamikas analīzei. Šai tēmai veltītas 18 zinātniskās publikācijas. Veic mācību un metodisko darbu RTU — lekciju kursu, bakalaura, maģistra darbu, doktora studiju vadību.
Piedalījies daudzās starptautiskās konferencēs un kongresos, ir vairāku sabiedrisko organizāciju — Eiropas Inženierizglītības asociācijas (SEFI) Matemātikas darba grupas (MWG), Latvijas matemātikas biedrības, Latvijas Zinātnieku savienības — biedrs, Latvijas Statistiķu asociācijas loceklis.
Atmodas laikā darbojās Vides aizsardzības klubā, LNNK, Latvijas Tautas frontē, bija LTF Rīgas Tehniskās universitātes nodaļas vadībā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pievērsās akadēmiskam darbam savā specialitātē.
2002. gadā no jauna iesaistījās politikā, bija viens no partijas Jaunais laiks dibinātājiem, vairāku partijas valžu loceklis. Ievēlēts 8. Saeimā. 2002. gada 7. novembrī Saeimas balsojumā tika apstiprināts par Izglītības un zinātnes ministru E. Repšes valdībā, vadīja ministriju līdz 2004. gada 9. martam.
Kārlis ŠadurskisBūdams ministra amatā, strādāja pie paredzētās pārejas uz plašāku latviešu valodas izmantojumu mazākumtautību skolās, tomēr šī iecere sadūrās ar plašiem Krievu skolas aizstāvības štāba protestiem. Pēc valdības demisijas atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, no 2004. gada decembra līdz 8. Saeimas pilnvaru beigām bija “Jaunā laika” frakcijas vadītājs parlamentā.
2006. gadā ievēlēts 9. Saeimā, kur darbojās kā “Jaunā laika” frakcijas vadītāja vietnieks. 2008. gadā kopā ar deputātu grupu izstājās no “Jaunā laika” un bija jaunas partijas Pilsoniskā savienība dibinātāju skaitā. 2009. gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, paliekot tūlīt nākamais pēc parlamentā ievēlētajiem kandidātiem, tāpēc pēc Lisabonas līguma pilnīgas spēkā stāšanās K. Šadurskim pienācās Latvijai papildus piešķirtā deputāta vieta.
2010. gadā ievēlēts 10. Saeimā no apvienības “Vienotība” saraksta, ievēlēts par Saeimas sekretāru. Nekandidēja ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās, jo 2011. gada 1. decembrī saņēma Eiropas Parlamenta deputāta mandātu.
12. Saeimas vēlēšanās 2014. gada rudenī ievēlēts Saeimā. K. Šadurskis bija otrais visvairāk svītrotais deputāta kandidāts 12. Saeimas vēlēšanās. Demisionējot Laimdotas Straujumas vadītajai valdībai, 2016. gada janvārī tika virzīts premjerministra amatam. K. Šadurska oponenti atkal sāka iemantojot krievu skolu protestu laikā tapušo iesauku Melnais Kārlis.
Kad 2016. gada 11. februārī Saeima apstiprināja Māra Kučinska Ministru kabinetu, K. Šadurskis atkārtoti kļuva par izglītības un zinātnes ministru. Esot ministra amatā, viņš panāca atbalstu pakāpeniskai pārejai uz vidējo izglītību tikai latviešu valodā. Tomēr, K. Šadurskim nav izdevies panākt Saeimas atbalstu izglītības reformai, kura modernizētu izglītības saturu jau no 2019. gada.
Tiek solīts šo reformu ieviest 2020. gadā. Tāpat nav realizēta plānotā vidējās izglītības iestāžu reorganizācija atbilstoši veiktajam optimālā izglītības iestāžu tīkla pētījumam.
Citi ievērības cienīgi K. Šadurska politikas punkti, darbojoties ministra amatā, bija plānotā augstskolu un koledžu skaita samazināšana (tika reorganizēta tikai viena augstskola – RPIVA), kā arī ierobežojumi augstskolām pieņemt darbā starptautiskus pasniedzējus, kuri nav apguvuši latviešu valodu.
Avots: https://lv.wikipedia.org/wiki/K%C4%81rlis_%C5%A0adurskis
