Vārda dienas: Dace, Dārta, Dora , Dacija, Dacis, Dacīte, Dadzis, Darels, Darens, Darija, Dārija, Dārijs, Darina, Daris, Darja, Dārte, Dorateja, Dore, Dorota, Doroteja, Dorotija, Dorta, Dorte

1873. gada 14. aprīlī dzimis skolotājs, grāmatizdevējs un tulkotājs Andrejs Jesens (146)

Andrejs Jesens dzimis 1873. gada 14. aprīlī Kamardes, vēlāk Ceraukstes pagasta “Birzgaļu Rutkos”, zemnieku ģimenē.

1882. gadā Jesens uzsāk mācības lietuviešu skolā, jo latviešu skolā, kas atrodas netālu no Jesena dzimtajām mājām, jāmaksā skolas nauda. Lietuviešu skolā Jesens pavada trīs gadus, tad vienu gadu mācās Mazinga vācu privātskolā un pēc tam trīs gadus – Bauskas pilsētas skolā. Vācu privātskolā mācības notiek vācu valodā. Savukārt pilsētas skolā pirmo gadu mācības notiek vācu valodā, bet pēc tam skolu reformas rezultātā par mācību valodu kļūst krievu valoda.

Jesens darbojās F. Adamoviča vadītajā skolēnu latviešu valodas un literatūras pulciņā (audzēkņu vidū bija arī V. Plūdons). Tulkošanai Jesens pievērsās skolotāja ietekmē.

Pēc skolas beigšanas 1890. gadā Jesenam jāatgriežas dzimtajās mājās. Ir miris viņa tēvs, un saimniecība nonāk vecākā brāļa rokās. Līdz 1895. gadam Jesens dzīvo un strādā savās dzimtajās mājās. Paralēli darbam saimniecībā Jesens lasa dažādus darbus, tostarp periodisko izdevumu „Austrums”. „Austrumam” Jesens sūta savus iztulkotos krievu dzejnieka Koļcova dzejoļus, un tie arī tiek publicēti.

Pirmā Jesena publikācija ir dzejoļa „Rudens tumšās dienas” atdzejojums, kas publicēts 1894.g. „Austruma” 7. numurā. Tā kā ar Jesenu pazīšanos nodibina Maskavas Universitātes students Ķempelis, viņam ir iespēja publicēt savus atdzejojumus arī studentu izdotajā krājumā „Vārpas”.

Tālāko nākotni viņš ir nodomājis saistīt ar mācībām skolotāju seminārā. Vecuma dēļ Jesenu neuzņem Valmieras skolotāju seminārā (viņam tobrīd ir jau vairāk nekā 20 gadu, bet seminārā uzņem 15 – 16 gadus vecus jauniešus), bet ar pazīšanos viņam izdodas iekļūt Kuldīgas skolotāju seminārā. Semināru Jesens beidz 1899. gadā.

Skolotāja darbu Jesens uzsāk 1899. gadā Olaines skolā, kur strādā arī pazīstamais literatūrvēsturnieks un kritiķis Teodors Zeiferts. No 1900. līdz 1902. gadam Jesens strādā Rīgā Svētā Jāņa baznīcas skolā pie Apsīšu Jēkaba. 1902. gadā viņš sāk strādāt Rīgas pilsētas savienotajās elementārskolās, kur turpina darbu 15 gadus. Šajā laika posmā viņš strādā arī savas sievas O. Jesenes-Lerches privātajā meiteņu proģimnāzijā.

Paralēli darbam skolā Jesens raksta un tulko gan zinātniskus, gan populārzinātniskus darbus, kā arī daiļliteratūru.

1908. gadā sāk iznākt „Jaunības bibliotēkas” grāmatu sērija, ko Jesens ir iecerējis par lasāmvielu bērniem un jauniešiem brīvajā laikā. Grāmatās ir iekļauti viņa tulkotie stāsti un pasakas (piemēram, Andersena, Gogoļa, Kiplinga u. c.) un tautas teikas un pasakas.

„Jaunības bibliotēkas” darbu sērija 1909. gadā pārtop par žurnālu bērniem un jauniešiem „Jaunības tekas”. Jesens ir šī žurnāla izdevējs un galvenais redaktors (ar pārtraukumu no 1915. līdz 1920. gadam) līdz pat 1931. gadam. Žurnālā iekļauti gan daiļliteratūras darbi, gan populārzinātniski raksti, to veido vairākas nodaļas – zinātniskā, daiļliteratūras, folkloras, bērnu, grāmatu apskati un hronikas.

Šā periodiskā izdevuma līdzstrādnieki ir daudzi pazīstami latviešu literatūras un inteliģences pārstāvji, piemēram, Rainis, Aspazija, V. Plūdons, J. Jaunsudrabiņš, A. Upīts, A. Saulietis, A. Birkerts, T. Zeiferts u. c. „Jaunības tekās” iekļauti arī darbi par sabiedrības tēmām, par sabiedrības sociālo un ekonomisko iekārtojumu. Pēc paša Jesena politiskās pārliecības šiem darbiem piemīt sociālistiska ievirze.

Līdzās „Jaunības tekām” 1924. gadā Jesens nodibina vēl vienu žurnālu „Mazās jaunības tekas”, kas izaug no „Jaunības teku” nodaļas bērniem. Šis žurnāls iznāk līdz 1934. gadam. 1930. gadā sāk iznākt trešais žurnāls „Mazo teciņas” pavisam maziem bērniem, kuri tikai nesen iemācījušies lasīt. Šim žurnālam gan iznāk tikai seši numuri.

Bez „Jaunības bibliotēkas” Jesens izdod vēl vairākas grāmatu sērijas. No 1912. līdz 1914. gadam iznāk „Vispārīgā bibliotēka”, kurā ietverti dažādu tautu autoru daiļliteratūras sacerējumi. No 1913. līdz 1935. gadam iznāk „Mazajiem lasītājiem”.

No 1914. līdz 1931. gadam iznāk grāmatu sērija „Grāmatas skolai un mājai”, kurā tiek publicēti kā daiļliteratūras, tā populārzinātniski darbi. 1921. līdz 1930. gadam iznāk sērija „Populāri zinātniskā bibliotēka”. No 1924. līdz 1931. gadam iznāk sērija „Svešās zemēs”, kurā tiek izdoti dažādu zemju ģeogrāfisko, kultūras, sabiedrisko un saimniecisko īpatnību apraksti. Šajā laikā iznāk arī sērija „Ievērojami vīri dzīvē un darbā”. No 1924. līdz 1929. gadam iznāk „Bērnu teātrim”.

Paralēli izdevējdarbībai, tulkošanai un īsu daiļdarbu rakstīšanai Jesens raksta arī lielākus apcerējumus par dažādām tēmām – „Kultūras vēsture” (1906), „Pasaules izcelšanās un dabas attīstība” (1910), „Komētas un krītošas zvaigznes” (1910), „Dabas parādības gadskārtu maiņās” (1920), „Uzskati par dabu viņu vēsturiskā attīstībā” (1921), „Kā dzīvība cēlusies un attīstījusies” (1921), „Kā cilvēki iemācījušies skaitīt” (1923), „Dzīvnieku ģifts un tās nozīme” (1923), „Liekēži kustoņu valstī” (1923), „Mūsu kultūras augi” (1924), „Kā cilvēki iemācījušies rakstīt” (1924), „Kāpēc gāju putni rudeņos atlaižas” (1929), „Kāpēc kokiem rudenī nobirst lapas” (1935).

Jesena aktīvā darbība grāmatniecībā un literatūrā apraujas laikā no 1915. līdz 1919. gadam, kad viņš Pirmā pasaules kara dēļ nonāk Petrogradā, kur vada arī bēgļu bērnu pansionātu.

1919. gadā, kad Latvijā nodibinās padomju vara, Izglītības komisariāts Jesenu uzaicina vadīt tā izdevniecību. Šajā darbā viņš sāk izdot zinātnes un daiļliteratūras sērijas, no tām politisko pārmaiņu dēļ paspēj iznākt tikai dažas grāmatas.

No 1926. līdz 1934. gadam Jesens vada Misas lejasgala meliorācijas sabiedrību. Pēc tam viņš pārceļas uz dzīvi Pēternieku pagasta „Birzuļos”. Savukārt no 1948. gada līdz savai nāvei 1958. gadā Jesens atkal dzīvo Rīgā, strādā grāmatu tirdzniecībā un turpina arī tulkot.

(Pēc literatura.lv materiāliem.)

Show Buttons
Hide Buttons
Cart