Zigmunds Freids (vācu: Sigmund Freud, izrunā: [ˈziːkmʊnt ˈfʁɔʏ̯t]; dzimis 1856. gada 6. maijā, miris 1939. gada 23. septembrī), pilnajā vārdā Zigismunds Šlomo Freids(Sigismund Schlomo Freud), bija ebreju izcelsmes austriešuneirologs un psihiatrs, psihoanalīzes pamatlicējs. Zigmunda Freida personības teorija ir veidota apmēram 40 gadu ilgā laika posmā.
Zigmunds Freids ir dzimis Freibergā Morāvijā 1856. gada 6. maijā vilnas tirgotāja Jākoba Freida (Jacob Freud) un Amālijas Natansonas (Amalia Nathansohn) ģimenē. Zigmunds bija vecākais no viņu astoņiem bērniem, lai gan tēvam bija vēl divi dēli no iepriekšējās laulības. 1859. gadā ģimene no Freibergas sākotnēji pārcēlās uz dzīvi Leipcigā, bet pēc tam uz Vīni.
1873. gadā ar ļoti labām sekmēm Zigmunds Freids pabeidza skolu un iestājās Vīnes Universitātē. Sākotnēji studēja jurisprudenci, pēc tam filozofiju, bet beigās pievērsās medicīnai. 1879. gadā viņš tika iesaukts militārajā dienestā, kur pavadīja vienu gadu.
1881. gadā viņš aizstāvēja disertāciju medicīnā un sāka strādāt Vīnes slimnīcas smadzeņu izpētes laboratorijā. Vēlāk strādāja klīniskās psihiatrijas laboratorijā. No 1884. līdz 1887. gadam Zigmunds Freids pētīja kokaīnu, kas tajā laikā vēl bija neizpētīta viela. Viņš šo vielu ieteica izmantot lokālās anestēzijas vajadzībām. Viņš kokaīnu ne tikai izmēģināja uz sevi, bet arī ieteica lietot citiem.
1886. gadā Freids atstāja darbu slimnīcā un pievērsās privātpraksei, kas uzlaboja viņa finansiālo stāvokli. Tajā viņš izmantoja elektroterapiju, hipnozi un masāžas. Rezultātā tika izstrādāta psihoanalīzes metode. Freids par galveno cilvēka dzīves mērķi uzskatīja dzimumdziņu apmierināšanu.
Tas tika uzskatīts par galveno iemeslu cilvēka emocionālajam sasprindzinājumam dzīvē, tai skaitā vardarbībai, agresijai un histērijai. Freids savas karjeras laikā ieviesa daudzus līdz tam brīdim nebijušus ārstēšanas paņēmienus, tai skaitā brīvās asociācijas metodi, dialoga veidošanu ar pacientu psihopatoloģijā un transferences lomu analīzes norisē. Sapņi pēc Freida domām bija avots, kur meklēt cilvēka neapzinātās vēlmes.
1886. gadā Freids apprecējās ar Martu Bernaju. Ģimenē piedzima seši bērni. Jaunākā meita Anna Freida (1895—1982) vēlāk sekoja tēva pēdās, kļuva par psihologu un attīstīja bērnu psihoanalīzes metodi.
Dzīves nogalē Zigmunds Freids bija kļuvis slavens un turīgs vīrs. 1930. gadā viņam tika piešķirta Gētes balva. Kad pie varas nāca nacisti, Freids devās trimdā uz Apvienotās Karalistes galvaspilsētu Londonu. Viņam bija vēzis un veiktas neskaitāmas medicīniskās operācijas. Freids izdarīja pašnāvību, lūdzot savam ārstējošajam ārstam ievadīt viņā morfiju. Viņš nomira 1939. gada 23. septembrī.
Pazīstamākie darbi
Studien über Hysterie, 1895
Die Traumdeutung, 1899 [1900]
Zur Psychopathologie des Alltagslebens, 1901
Drei Abhandlungen zur Sexualtheorie, 1905
Der Witz und seine Beziehung zum Unbewußten, 1905
Totem und Tabu, 1913
Zur Einführung des Narzißmus, 1914
Jenseits des Lustprinzips, 1920
Das Ich un das Es, 1923
Die Zukunft einer Illusion, 1927
Das Unbehagen in der Kultur, 1930
Der Mann Moses und die monotheistische Religion, 1939
Abriß der Psychoanalyse, 1940
Darbu tulkojumi latviešu valodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Totems un tabu. R.: Minerva (1995)
Kādas ilūzijas nākotne. R.: Intelekts (1996)
Psihoanalīzes nozīme un vēsture. Lielvārde: Lielvārds (1997)
Ideju patents: Atziņas. R.: A. Mellupes SIA BO “Likteņstāsti” (1998)
Bērnu sit. R.: Zvaigzne ABC (1998)
Īgnums kultūrā. R.: Zvaigzne ABC (2000)
Ievadlekcijas psihoanalīzē. R.: Zvaigzne ABC (2007)
Seksuālā dzīve. R.: Zvaigzne ABC (2014)
Sapņa interpretācija R: Zvaigzne ABC (2015)
