Vārda dienas: Fēlikss, Felicita , Asola, Aspazija, Aspāzija, Asunta, Atēna, Feliciana, Feliciāna, Felicianna, Felicians, Felicija, Felīcija, Felicijana, Felicijans, Felicjana, Felikarmena, Felikss, Felīsija, Filicija

1931. gada 23. maijā dzimis izcilais latviešu teātra aktieris un režisors Gunārs Cilinskis (88)

Gunārs Cilinskis (dzimis 1931. gada 23. maijā Rīgā, miris 1992. gada 25. jūlijā Lielajā Baltezerā, Ādažu pagastā, apb. Rīgā, Meža kapos) bija latviešu aktieris, režisors un scenārists.

Dzimis 1931. gadā Rīgā veikala īpašnieka Alfrēda Cilinska un viņa sievas Vilhelmīnes, dzimušas Gertneres, ģimenē kā vienīgais bērns. Pēc vecāku šķiršanās kopā ar māti pārcēlās uz Krustpili, tad atpakaļ uz Rīgu. Māte strādāja Ķuzes saldumu fabrikas veikalā par vadītāju, tēvs pazuda Otrā pasaules kara laikā.

Mācījās Ogres meža tehnikumā, ko beidza 1950. gadā. Pēc tam strādāja Tomes – Baldones mežos (1950-1952). 1951. gadā iestājās Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultātē. Pēc tās beigšanas 1955. gadā darbojās Drāmas teātrī.

1958. gadā spēlēja Rīgas Kinostudijas filmā “Svešiniece ciemā”. No 1975. gada pilnībā pievērsās kino, kopš 1976. gada bija Rīgas kinostudijas režisors. Kinorežisora debija filmā “Ezera sonāte” (kopā ar Vari Braslu). Bija precējies ar aktrisi Veltu Līni, dēls Aigars Cilinskis (1958-2007).

Miris 1992. gada 25. jūlijā, braucot ar ūdensslēpēm Lielajā Baltezerā. Apglabāts Rīgas Meža kapos.

Apbalvojumi un pagodinājumi
Latvijas PSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks (1965)
brāļu Vasiļjevu KPFSR Valsts prēmija (1968) par galveno lomu filmā “Garā stiprie” (1967).
Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieks (1969)
PSRS Tautas skatuves mākslinieks (1979)
Ogres Goda pilsonis (1979)
Nozīmīgākās lomas teātrī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kaspars Velnakauls – E. Līva “Velnakaula dvīņi” (1967)
Uldis – Raiņa “Pūt, vējiņi!” (1968)
Stenlijs Kovaļskis – T.Viljamsa “Ilgu tramvajs” (1969)
Pelegrins – M. Friša “Santakrusa” (1971)
Berkutovs – A. Ostrovska “Vilki un avis” (1973)
Arbeņins – M.Ļermontova “Maskarāde” (1985)

Filmogrāfija

Aktieris
Svešiniece ciemā, 1958 – Jānis Stagars
Stiprāki par vētru (Odesas kinostudija), 1960 – Bušs
Kārkli pelēkie zied, 1961 – epizodē
Cielaviņas armija, 1964 – Platais
Kapteinis Nulle, 1964 – Imants Vaivars
“Tobago” maina kursu, 1965 – Drēziņš
Noktirne, 1966 – Žoržs
Kapteiņa Enriko pulkstenis, 1967 – kapteinis Enriko
Garā stiprie (Sverdlovskas kinostudija), 1967 – padomju izlūks Nikolajs Kuzņecovs/Pauls Zīberts
Mērnieku laiki, 1968 – Kaspars
Cielaviņas armija atkal cīnās, 1968 – Platais/Zagorskis
24-25 neatgriežas, 1968 – Purvītis
Ceļa zīmes, 1968 – Roberts
Stari stiklā, 1969 – Valters
Saulespuķes (PSRS, Itālija, Francija), 1969 – ministrijas darbinieks,tulks
Padomju Savienības sūtnis (“Mosfiļm”), 1969 – Juliuss Helmers
Uzbērums, 1970 – Skarbais
Nāves ēnā, 1971 – Birkenbaums
Kara ceļa mantinieki, 1971 – Atis Dunavs
Turies pie mākoņiem (PSRS, Ungārija), 1971 – Vladimirs Sevastjanovs
Ceplis, 1972 – Nagainis
Šahs briljantu karalienei, 1973 – milicijas kapteinis Sokolovskis
Pieskāriens, 1973 – Jānis Fabriciuss
Uzbrukums slepenpolicijai, 1974 – Kramerovs
Lielā atrakcija (“Mosfiļm”), 1974 – Maksims Zarubins
Melnā vēža spīlēs, 1975 – Hercogs
Liktenim spītējot, 1975 – Olavs
Ezera sonāte, 1976 – Rūdolfs
Zem apgāztā mēness, 1977 – kapteinis Arvīds
Dāvanas pa telefonu, 1977 – milicijas pulkvedis
Teātris, 1978 – Maikls Goslins
Vīru spēles brīvā dabā, 1978 – režisors
Tāpēc, ka es esmu Aivars Līdaks, 1978 – Kristapa tēvs
Aiz stikla durvīm, 1978 – Liepiņš
Agrā rūsa, 1979 – prokurors Straujups
Izmeklēšanā noskaidrots, 1981 – milicijas majors Artūrs Krams
Lietus blūzs, 1982 – epizodē
Vilkatis Toms, 1983 – Toms
Akmeņainais ceļš, 1983 – epizodē
Fronte tēva pagalmā, 1984 – Antons Paipala
Pēdējā vizīte, 1984 – žurnālists Toms Bērtons
Apbraucamais ceļš, 1986 – Anatolijs Ņikitičs
Aizaugušā grāvī viegli krist, 1986 – Dzelzskalējs
Apstākļu sakritība, 1987 – kinostudijas direktors
Viktorija, 1988 – epizodē
Sēklis, 1988 – Zudins
Tapers, 1989 – epizodē
Zītaru dzimta, 1989 – Brengulis
Vilkaču mantiniece, 1990 – Dievlodziņu saimnieks

Režisors

Ezera sonāte – 1976 (arī scenārija līdzautors)
Nakts bez putniem – 1979 (arī scenārija līdzautors)
Agrā rūsa – 1979
Tarāns – 1982 (arī scenārija autors)
Kad bremzes netur – 1984 (arī scenārija autors)
Bailes – 1986
Dīvainā mēnessgaisma – 1987 (arī scenārija autors)
Vilkaču mantiniece, 1990 (arī scenārija autors)
Indrāni, 1991 (arī scenārija autors)

Show Buttons
Hide Buttons
Cart