Tu esi ļoti vērtīga, tu esi ļoti svarīga pati par sevi. Un šodien es tev lūdzu, lai tu ieraudzītu, kur un ko tu glāb.
Ieraudzīji šo ieradumu GLĀBT:
glābt vīriešus, glābt savus bērnus, glābt vīriešus no bērniem, bet bērnus no vīriešiem, glābt vecākus, glābt svešus cilvēkus… Mēs pastāvīgi cenšamies kādu glābt, tas ir ielikts mūsu sieviešu dabā, būtībā un sievietes spēkā… Mums šķiet, ka mēs varam visus ietīt savā mīlestībā, savā spēkā, un pasargāt… Taču patiesībā ir tā, ka mums tas nav jādara un nav nevienu jāglābj…
Mūsu bērni saņem savu pieredzi un viņi ir pietiekami spēcīgi, lai visu to izdzīvotu.
Mūsu vīrieši izdzīvo savu pieredzi un viņi ir pietiekami spēcīgi, lai to izdzīvotu…
Mīļā, ļauj viņiem iegūt savu pieredzi!
Glābēja loma vienmēr ir šī trīsvienība: upuris-bende-glābējs… Un ja upuri mēs vēl kaut kā spējam sevī atsekot, cenšamies no tā aiziet, pārtraukt būt upurim, tad ar glābēju viss ir daudz sarežģītāk, jo mums šķiet, ka mēs kalpojam cilvēkiem, mums šķiet, ka mēs cilvēkus pasargājam. Mums šķiet, ka tas ir sievietes instinkts, mātes instinkts.
Nē, mīļā, tas ir mēģinājums aizbēgt no savas pašas dzīves!!!! Tas ir mēģinājums aizbēgt pašai no sevis. Un pie reizes vēl visus izglābt. Tā mēs savus vīriešus padaram infantilus, tā mēs savus bērnus piesienam pie sevis. Neglāb! Viss, ko tu vari darīt, lūgties par viņiem un svētīt, un dziedināt ar savu mīlestību.
Vienkārši seko, atrodi, sajūti to momentu, kad tu redzi, ka vīrs nav labā garastāvoklī un tu aizbāz sev muti, aizbāz muti bērniem, lai tikai viņam netraucētu, lai būtu nemanāma, lai paslēptu savas pašas vēlmes. Tāpat notiek arī ar bērniem un vecākiem. Nav svarīgi ar ko. Svarīgi ir tas, ka mēs esam glābējas. Ieraugi to, ka tad, kad šī glābšana izriet no glābeja lomas, tā nenes nevienam nekādu laimi.
Ieraugi to, ka tad, kad tu atveries mīlestībā, un tam ir nepieciešams ieraudzīt savu pašas vertību, pamodināt mīlestību pret sevi… Lūk, tad kalpošana no mīlestības – dziedina! Tā piepilda.
Ieraugi atšķirību. Kad tu steidzies, gribi kādu izglābt, izejot no kā tu to dari? Lai izpelnītos? Lai glābtu? Lai cilvēcisko netaisnību apstādinātu? Vai tāpēc, ka Tevī ir tik daudz mīlestības, tik daudz Dieva, ka vēlies tajā dalīties!!!!
Mīļās, sāciet savu dienu ar Dievu! Sāciet savu dienu ar mīlestību! Ar mīlestību, pirmkārt, pašām pret sevi, pašām pret savu vērtību. Un tikai tad, kad šī mīlestība ies pari malām, tad tava kalpošana kļūs svētīga un dziedinoša un būs kādam glābiņš. Piepildiet sevi ar mīlestību, atstājiet laku sev. Atstājiet laiku mīlestībai. Un nevajadzēs nevienu glābt, īpaši mūsu vīriešus. Viņi paši tiks galā!
Viņi ir stipri! Viņi ir vareni! Ja blakus tev vel nav vīrieša, pagaidām nav, vēl jo vairāk pārstāj glābt visus, kas apkārt. Apsoli sev, vismaz šodien nevienu neglābt.
Apsoli sev atļaut, lai tavā dzīvē parādās tavs nākamais vīrs, un lai viņš ir spēcīgs. Ja viņam ir kādas problēmas, kādas emocijas, kāds notikums, viņš pats tiks ar to galā. Un tu viņam ļoti palīdzēsi, ja nelīdīsi šais lietās un vienkārši piepildīsi viņu ar spēku un mīlestību.
Piepildot sevi ar mīlestību, tava enerģija ies pari malām un piepildīs tavu māju un šajā mājā visi dziedināsies.
Taču nevajag skatīties uz viņu un glābt. Glāb sevi!
Kā svētais tēvs Serafims teica: “Glāb sevi un tūkstoši ap tevi izglābsies”
Lūk arī tu, Mīļā, glāb tikai sevi. Mīli sevi. Piepildi sevi. Apskauj sevi. Sasildi sevi. Un lai šī mīlestība piepilda tevi līdz malām un pēc tam dziedina visu pasauli. No sirds tevi apskauju.
Autors: Regīna Žiļcova
Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis
