Es ne uzreiz izlÄmu rakstÄ«t par Å”o tÄmu, jo saprotu, cik ļoti mÅ«sdienu cilvÄku galvÄs ir iesakÅojuÅ”ies stereotipi Å”ajÄ jautÄjumÄ. Å Ä« pasaka par bÄrnu socializÄciju sabiedriskajÄs iestÄdÄs ir tik ļoti nodrillÄta plate, ka ar faktu palÄ«dzÄ«bu esmu piekususi apgÄzt Å”o tÄzi, taÄu nevarÄju mierÄ«gi paiet garÄm histÄrijai attiecÄ«bÄ uz aicinÄjumu saglabÄt un pavairot bÄrnudÄrzus. Es nerunÄÅ”u par to, kas jadara valstij, jo esmu speciÄlists pavisam cita jomÄ, vienkÄrÅ”i vÄlos vÄlreiz atgÄdinÄt divas mazas tÄzes, pirms rakstÄ«t to, ko vÄlÄjos.
Pirmais. Iedvesmot paÅ”as VÄ«ru apzinÄties savu atbildÄ«bu par Ä£imeni un finansiÄli to nodroÅ”inÄt, palÄ«dzÄt viÅam formÄt pÄrpilnÄ«bas redzÄjumu ir daudz vienkÄrÅ”Äk, kÄ uz to paÅ”u iedvesmot valsti vai ierÄdÅus.
KÄpÄc sievietÄm to ir tik grÅ«ti izdarÄ«t? TÄpÄc, ka viÅÄm to nemÄcÄ«ja ne bÄrnudÄrzos, ne skolÄs. ViÅa zin daudz ko, taÄu nezin, kÄ veidot attiecÄ«bas ar cilvÄkiem. No turienes tad arÄ« tik naidpilnas sejas mÄtÄm, kuras tiek intervÄtas. BÄrns uz rokÄm un mÄte pilnÄ kaklÄ kliedz uz apkÄrtÄjiem cilvÄkiem (viena tÄda reportÄža pamudinÄja mani uzrakstÄ«t Å”o rakstu. TajÄ kÄda mÄte dziļi un no sirds aizsargÄja bÄrnu tiesÄ«bas uz bÄrnudÄrziem, bet ne bÄrnu tiesÄ«bas “uz mammu”…). Ko no Ŕīs scÄnas savai dzÄ«vei paÅems viÅas bÄrns?
Otrais. Darbs un nauda Ä£imenÄ nekÄdÄ veidÄ nav saistÄ«ti viens ar otru. Ja tu izpildi savu sÅ«tÄ«bu, tÄtad esi sapratis, kÄpÄc dzÄ«vo, un tad mÄjÄs vienmÄr bÅ«s nauda, ja, nÄ, tad tu un tava Ä£imene visi rausieties melnÄs miesÄs, bet jÄgas nebÅ«s nekÄdas.
Naudu, kas Sievietei pienÄkas no dabas, vienmÄr mÄjÄs atnesÄ«s VÄ«rietis, ja tu viÅam uzticÄsies. Un, ja uzticÄsies Dievam. Bet uzticÄties Dievam var tikai garÄ«gas personÄ«bas, nevis reliÄ£iozas. TÄs ir divas absolÅ«ti atŔķirÄ«gas cilvÄku kategorijas. Pirmie pateicas Dievam, otrie kaut ko visu laiku ViÅam prasa.
Ja tu sevi pozicionÄ kÄ ticÄ«gu cilvÄku, tad uzticÄÅ”anÄs Dievam bÅ«s tavÄ apziÅÄ tik ļoti spÄcÄ«ga, ka tev nekad nebÅ«s baiļu palikt bez maizes rieciena un nebÅ«s Å”izoidÄlu noslieÄu biedÄt bÄrnu ar dzÄ«vi.
TÄ, tagad pÄrieÅ”u pie jautÄjuma par MÄtÄm.
MÄs jau noskaidrojÄm, ka bailes no trÅ«kuma ir tikai bailes. Vai tÄs piespiež mÄtem iet stradÄt un atstÄt savus bÄrnus citÄm sievietÄm (es vispar nevÄlos runÄt par beznosacÄ«jumu mÄ«lestÄ«bas kvalifikÄciju bÄrnudÄrzu pedagogiem). TaÄu ir tik daudz mammu, kuras finansiÄli ir labi nodroÅ”inÄtas un tomÄr atdod savus bÄrnus bÄrnudÄrzos un pieprasa to skaita palielinÄÅ”anu. TÄtad jautÄjums vispÄr nav par naudu? Ne arÄ« par ekonomiku? Bet, kur tad ir atbilde? Ä¢imenÄ! VienmÄr atbilde ir Ä¢imenÄ. Tad kÄdi ir patiesie iemesli, kÄpÄc mammas atdod savus bÄrnus bÄrnudÄrzos?
Sieviete tieÅ”Äm uzskata, ka bÄrnudÄrzÄ viÅas bÄrnam kaut ko iemÄcÄ«s labÄk, kÄ var iemÄcÄ«t viÅa pati. ViÅai neviens nav mÄcÄ«jis, kÄ nodarboties ar bÄrnu, kÄ viÅu attÄ«stÄ«t, kÄ atŔķiras zÄnu un meiteÅu audzinÄÅ”ana. Un rezultÄtÄ viÅai rodas ilÅ«zija, ka viÅa uz to nav spÄjÄ«ga, bet kÄda tante bÄrnudÄrzÄ to ir gatava labprÄtÄ«gi un ar prieku izdarÄ«t! Man jÅ«s jÄapbÄdina. Nav gatava. MÄcÄ«bu iestÄdÄs audzÄ priekÅ”metu pasniedzÄjus ā cilvÄkus, kuri mÄca zinÄÅ”anu nodoÅ”anas metodikas, taÄu ne jau audzinÄt jÅ«su bÄrnu. ZinÄÅ”anas bez garÄ«guma jau tika pielietotas praksÄ ā tÄs bija briesmÄ«gÄkas lappuses cilvÄces vÄsturÄ, kad cilvÄki ar augstÄko izglÄ«tÄ«bu veica eksperimentus ar citiem cilvÄkiem koncentrÄcijas nometnÄs. GarÄ«gs cilvÄks uz kaut ko tÄdu nav spÄjÄ«gs. Bet cilvÄks bez garÄ«guma, bet ar zinÄÅ”anu bagÄžu – vienkÄrÅ”i.
JÅ«s esat mammas! Tas nozÄ«mÄ VISAUGSTÄKÄS KLASES PROFESIONÄÄ»I. Ja Dievs jums uzdÄvinÄjis tÄdu neticamu laimi kļūt mÄtei, tÄtad dos arÄ« visas iespÄjas palÄ«dzÄt savam bÄrnam bÅ«t par CilvÄku. Å odien interneta dzÄ«lÄs mÄs varam izlasÄ«t miljoniem rakstu par to, kÄ rotaļÄties ar bÄrnu, kÄ viÅu attÄ«stÄ«t, bet, pats galvenais, kÄ bez nosacÄ«jumiem mÄ«lÄt savu bÄrnu. Bet tam vajadzÄ«gs vispirms paÅ”ai piepildÄ«ties ar mÄ«lestÄ«bu.
Sieviete ir iztukÅ”ota. Tikai ar MÄ«lestÄ«bu piepildÄ«ta Sieviete ir spÄjÄ«ga MÄ«lestÄ«bu dot bez nosacÄ«jumiem, vienkÄrÅ”i tÄ, kÄ vienÄ Ä¼oti labÄ multfilmÄ. Bet “tukÅ”s” cilvÄks jau ir noguris pÄc pirmÄ bÄrna piedzimÅ”anas. ViÅÅ” savai mammai ir reÄli smaga nasta. Emocionali, fiziski, garÄ«gi. ViÅa nezin, kÄ veidot attiecÄ«bas ar vÄ«ru, radiniekiem, un te ā vÄl bÄrns. Bet no kÄ tad atbrÄ«vojas, kad Ä£imenÄ ir grÅ«tÄ«bas? No paÅ”a vÄjakÄ. Å ajÄ gadÄ«jumÄ ā no bÄrna.
TÄpec es pastÄvÄ«gi jaunajÄm meitenÄm, kurÄm vÄl nav Ä£imeÅu, saku ā iemÄcieties bÅ«t laimÄ«gas tÄpÄc vien, ka esat piedzimuÅ”as, nevis gaidÄ«t, kad Å”o laimi jums kÄds atnesÄ«s ā vecÄki, vÄ«rs, radinieki, bÄrns. ApgÅ«stiet paÅ”cieÅu. TÄs Å”odienas meitenÄm ir tik maz. Mani ļoti sarÅ«gtina tas, ko redzu. AttiecÄ«bas, kuras veido meitenes lÄ«dz Ä£imenes radÄ«Å”anai ā vairums no tÄm nolemtas ŔķirÅ”anai nÄkotnÄ. DiemžÄl, to es redzu jau tagad… TÄtad ā atkal bÅ«s pamesti bÄrni un atkal viÅiem veidosies deficÄ«ts pasaules redzÄjums. Lai tas nenotiktu, sÄciet jau tagad paÅ”u galveno savas dzÄ«ves darbu, kurÅ” saucas “MÄ«lÄt bez nosacÄ«jumiem un pirmkÄrt, iemÄcÄ«ties mÄ«lÄt un cienÄ«t sevi!”
Sieviete vienkÄrÅ”i NE zin (vai negrib zinÄt), NE redz (vai negrib redzÄt) citus piemÄrus dzÄ«vÄ. ViÅa ir izaugusi tapat kÄ viÅas vecÄki, vecmÄmiÅas, vectÄtiÅi, tie, kuru laikÄ tika radÄ«ti bÄrnudÄrzi ā ar vienu vienÄ«gu mÄrÄ·i ā atÅemt bÄrnam saikni ar vecÄkiem, lai viÅÅ” pilnÄ«bÄ savu dzÄ«vi veltÄ«tu valstij. CilvÄki pazaudÄja saikni ar savu dzimtu, ar savÄm saknÄm. ViÅi neredz savas mÄtes, tÄvus, viÅi kaut kur skrien uz melÄ«giem mÄrÄ·iem, rezultÄtÄ ā uz kapiem, un pat nesaprot, kÄpÄc un kur skrien. ViÅiem pateica: skrien uz pensiju, un viÅi noticÄja. Bet, lai kaut vai vÄlreiz parbaudÄ«tu ā tas nozÄ«mÄ pielikt pÅ«les darbÄ ar sevi. Bet kurÅ” gan to grib? TÄs pÅ«les pielikt? Ä»oti maz cilvÄku. LabÄk aiziet uz izaugsmes treniÅu, lai iemÄcÄ«tos manipulÄt ar cilvÄkiem, bet paÅ”am attÄ«stÄ«ties – Dievs pasarg!
Ko darīt?
MeklÄt literatÅ«rÄ, filmÄs, dzÄ«vÄ citus patiesas laimes un mÄ«lestÄ«bas piemÄrus. Atrodiet laimÄ«gu mammu un viÅu bÄrnu stÄstus, lai viÅu dzÄ«ve kļūst par jÅ«su orientieri, nevis tantes, kura mÄca tevi dzÄ«vot, bet pati jau divdesmit gadus nekomunicÄ ar saviem bÄrniem, jo viÅi vienkÄrÅ”i no viÅas ir aizmukuÅ”i.
Sieviete dzÄ«vo iluzorÄ stereotipu pasaulÄ, kur visiem obligÄti jÄiet caur bÄrnudÄrziem, skolÄm ut.t. tÄlÄkai socializÄcijai. VienkÄrÅ”i atbildiet uz vienu jautÄjumu, ja bÄrnudÄrzs un skola dod 100% socializÄcijas zinÄÅ”anu (bet socializÄcija ir prasme komunicÄt vienam ar otru), tad kÄpÄc mÄs to daudzu gadu garumÄ neesam iemÄcÄ«juÅ”ies? KÄpÄc daudzÄs postpadomju valstÄ«s ir vairÄk kÄ 70% Ŕķirtu laulÄ«bu un savu bÄrnu pamesti veci vecÄki, tik daudz noziedznieku, dažÄdu sadzÄ«ves slepkavÄ«bu un narkomÄnija? TÄpec, ka sievietes strÄdÄ, lai maksÄtu nodokļus par kuriem uzturÄt cietumus, narkoloÄ£iskÄs klÄ«nikas, slimnÄ«cas utt., tÄ vietÄ, lai savÄs mÄjÄs radÄ«tu mÄ«lestÄ«bas pilnu atmosfÄru, labklÄjÄ«bu un lÄ«dz ar to dÄvÄtu saviem berniem laimÄ«gu nÄkotni ÄRPUS augstÄk minÄtajÄm iestadÄm.
Ko darīt?
Saprast vienkÄrÅ”u patiesÄ«bu. Tikai tu pats esi spÄjÄ«gs savam bÄrnam uzdÄvinÄt paÅ”u vertÄ«gÄko. Nav labÄkas mammas pasaulÄ. Nav tÄvu aizvietotÄju. Ja tu neesi kvalificÄts vecÄks ā bÄrnam nav iespÄju iziet no Ŕīs dzÄ«ves skolas bez iekÅ”Äjiem un Ärejiem zaudÄjumiem. MeklÄjiet variantus. Tie ir. JÅ«s vienkÄrÅ”i neesat to darÄ«juÅ”i. Ja man tas izdevÄs, kad es viena audzinÄju bÄrnu, jums arÄ« izdosies.
Ko var izdarÄ«t VÄ«rietis, lai Sieviete ar mÄ«lestÄ«bu MÄJÄS izaudzinÄtu savus bÄrnus?
UzÅemties atbildÄ«bu par savu Ä¢imeni. Pa Ä«stam. Saprast, ka par Å”o Sievieti un Å”iem BÄrniem tu esi atbildÄ«gs Dieva priekÅ”Ä.
AizsargÄt Sievieti. JebkurÄ situÄcijÄ ā Tu esi spÄcÄ«gÄks. Kaut vai tikai tÄpÄc, ka Tu esi VÄ«rietis. Tu esi spÄjÄ«gs izturÄt viÅas garastÄvokļa maiÅas, viÅas histÄrijas, iedzimto nepÄrliecinÄtÄ«bu par sevi un mÄ«lestÄ«bas trÅ«kumu. Tu esi stiprs. LÅ«dzies un tu satiksi savu skolotÄju, kas palÄ«dzÄs grÅ«tÄ«bas pÄrvarÄt ar viedumu.
Dod viÅai pamatu. AtkÄrto katru dienu viÅai to, ka tu viÅu mÄ«li, un novÄrtÄ katru sekundi, kuru viÅa iegulda Ä£imenÄ!
DÄvini viÅai dÄvanas. Jebkuras. Mazas vai lielas ā nav svarÄ«gi. ViÅai galvenais ir tava uzmanÄ«ba, atbalsts un sapratne, ka tu viÅu mÄ«li un novÄrtÄ. Jo vairÄk tu “ieguldÄ«sies” savÄ SievietÄ, jo vairÄk resursu tev dos Dievs.
Kļūsti par Ä£imenes LIKUMU! Dari visu, ko mÄci saviem bÄrniem!
FormÄ Ä£imenes telpu. PÄrstÄj gandÄt savu Ä·ermeni un DvÄseli! Uziacini savÄs mÄjÄs tikai labestÄ«gus un gaiÅ”us ļaudis, kuri veicinÄs gan tavu, gan tavu bÄrnu un sievas attÄ«stÄ«bu.
Neļauj savai sievai visu laiku tevi apkalpot. ViÅa Ä£imenÄ jau tÄ Ä¼oti daudz dara. UzdÄvini viÅai “mÄmiÅdienu” kaut reizi nedÄļÄ, bet pats nodarbojies ar bÄrniem. RedzÄsi, CIK PATEICÄŖGA viÅa bÅ«s.
Saproti, tu esi tuvÄk Dievam kÄ viÅa. PalÄ«dzi viÅai. Kļūsti par gaismu, kas rÄdÄ«s ceļu.
Apzinies, ka visu naudu, ko liktens ir lÄmis tavai Sievai, mÄjÄs atnesÄ«si Tu, ja viÅa bÅ«s laimÄ«ga ar tevi. TaÄu, lai tas notiktu, viÅai jÄiemÄcÄs bÅ«t laimÄ«gai paÅ”ai par sevi! PalÄ«dzi viÅai. Palasi grÄmatas, kurÄs ir uzrakstÄ«ts, kÄ to darÄ«t.
Tici man, viss, ko tu dari, ir tavs ieguldÄ«jums nÄkotnÄ. TavÄ. Un Tavas Ä¢imenes. Paskaties apkÄrt. KO tu dari un KÄ dari. EkoloÄ£iski, atbilstoÅ”i Dieva likumiem? Vai Tu esi piemÄrs savam dÄlam un aizsargs savai meitai? Kas tu esi un kÄds ir tavs mÄrÄ·is dzÄ«vÄ? Ja Tu iegÅ«si savas dzÄ«ves jÄgu, tava Ä£imene bÅ«s laimÄ«ga! Atrodi savu sÅ«tÄ«bu! Savu Misiju!
Man ļoti daudz ko vÄl gribÄtos pateikt… Sievietes pensijas gados man stÄstÄ«ja par to, ka visvairÄk nožÄlo to, ka atdevuÅ”as savus bÄrnus bÄrnudÄrzos, pat tad, kad nebija tÄdas vajadzÄ«bas. ViÅas sevi vaino par to. TaÄu, ko vairs tur. Nevar atgriezties un visu pÄrspÄlÄt. Nevar uzdÄvinÄt bÄrnam to, kas netika uzdÄvinÄts.
TÄpÄc “MÄ«liet savus bÄrnus, uzticieties Dievam un bÅ«s jums laime un harmonija” Visas izmaiÅas pasaulÄ sÄkas ar tevi, tÄ saka gudrie. Ir laiks. BÄrni mÅ«s mÄ«l bez nosacÄ«jumiem, pienÄcis laiks mums iemÄcÄ«ties arÄ« viÅus mÄ«lÄt bez nosacÄ«jumiem.
ApzinÄtu visiem mums dzÄ«vi.
MÄ«liet un esiet mÄ«lÄti!
Nataļja Kovaļova
Avots: Š±Š»Š°Š³Š¾ŃŃŠ½Š°Ń Š¶ŠµŠ½ŃŃŠ²ŠµŠ½Š½Š¾ŃŃŃ
Tulkoja: Ginta Filia Solis
