Kad es savā trīspadsmitajā kabinetā dzirdu bezgalīgus “meklēšanas pieprasījumus” par to, kā atrast vīrieti, kā atrast sievieti, tad vienmēr vaicāju, kur šie cilvēki tos pazaudēja…
vai patiešām precīzi atceras to vietu…
un vai patiešām labi pārmeklēja apkārtni…
Nē, es neņirgājos…
Es vienkārši zinu, ka meklē pazaudēto… un arī to – ne ilgi…
Bet to, kā nekad nav bijis, atrast nevar…
Meklēt to, kas jau bija, bet nekādu laimi neatnesa – nevajag…
Cilvēki uzrodas paši atbilstoši mūsu gatavībai viņiem…
Kāda gatavība – tadi cilvēki…
Tukšums – ir nulles gatavība…
Viss.
Jā, lūk, tik vienkārši…
Labākās attiecības, kuras esmu vērojusi no ārpuses, notika un notiek starp tiem cilvēkiem, kuriem – paradokss! – arī vieniem bija ne sliktāk, kā kopā ar kādu…
Tieši viņi pievelk tos, kas tikai palielina labsajūtu visdažādākajos dzīves procesos, tāpēc, ka divi psihiski veseli cilvēki viens otram neko citu kā mīlestību, rūpes, sapratni, atbalstu, kvalitatīvu seksu un lieliski kopā pavadītu laiku neatnesīs…
Bet, lūk visi toksiskie scenāriji notiek starp tiem, kuriem vajadzīgs nevis vienkārši tuvs cilvēks, bet skolotājs, vecāks, barotājs, visu problēmu risinātājs, mūžīgais parādnieks, tas, kurš pacietīs jebkādu attieksmi, jebkuru kļūdu piedevējs un atbildīgais par visu….
Citiem vārdiem sakot, attiecībās vienmēr nelaimīgi ir tie, kuri neko nespēj ar sevi padarīt, taču aktīvi ķeras pie otra cilvēka pārtaisīšanas…
Tie, kuri nedziedina savus caurumus, bet pieprasa “lāpītāju”…
Neprot sevi izklaidēt un pieprasa “animatoru”…
Neprot sevi apkalpot un uzturēt, bet pieprasa kalpotāju un sponsoru….
Neprot un negrib neko dot citiem, bet pieprasa no citiem pēc visaugstākās takses…
Neprot būt interesanti, bet apvaino citus par to, ka pievērš pārāk maz uzmanības…
Neprot to, šito, piekto un desmito….
Un, kas ļoti raksturīgi tādiem cilvēkiem, viņi nevēlas mācīties… taču attiecības grib…
Žēlo sevi…
Raksta vainīgo sarakstus…
Krīt izmisumā…
Gaida…
Raud…
Strīdās ar likteni…
Bet nekas nenotiek…
Vai arī notiek tas, ko negribās…
Atnāk vai nu spoguļattēli, vai tie skolotāji, kuru mācību stundas neizdziedināt līdz pat nāves stundai un ne ar vienu terapiju…
Vai arī vispār neviens neatnāk…
Tai pat laikā vīriešu apkārt daudz – pat meklēt nevajadzētu…
Sieviešu – vēl vairāk…
Bet meklējumi turpinās…
Ārpusē…
Bet pats svarīgākais vienmēr ir iekšā – vienmēr iekšā, mani mīļie…
Sāciet ar sevi…
Kā arī visu parējo, starp citu.
Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis
