Justīne jautā: Ko māca dusmas par nekārtību? Es ļoti pārdzīvoju to, ka par to dusmojos, tāpēc vēlos izprast, ko šīs dusmas māca.
Elvita Rudzāte atbild: Cilvēks, kas dusmojas uz nekārtību, ir noteicis savā apziņā kāda ir kārtība. Viņš nepieņem citu cilvēku viedokli, ka kārtība var būt arī savādāka.
Spilgts piemērs ir bērni, kas dusmojas uz mammām, ka neko nevar savā istabā atrast pēc tam, kad mamma ir sakārtojusi bērna nekārtīgo istabu. Izrādās, ka katrā nekārtībā ir arī sava kārtība.
Tie, kas braukā pa pasauli redz, ka kārtības jēdziens katrā valstī tiek izprasts atšķirīgi. Ir valstis, kur kārtība tiek ievērota pedantiski, bet ir valstis, kur ar kārtību saprot mazāk sakārtotu vidi. Tas nozīmē, ka kārtības jēdziens ir relatīvs.
Dusmas uz nekārtību pievērš uzmanību pašam cilvēkam – visticamāk, ka šim cilvēkam ir kāda dzīves joma, kur valda nekārtība. Viņam var būt pedantiski kārtīgi sakārtots mājoklis un darba vide, bet nekārtība partnerattiecībās.
Tāpēc tiem, kas dusmojas uz nekārtību, vispirms iesaku paraudzīties uz sevi – kuru dzīves jomu neesi sakārtojis? Dusmas pievērš uzmanību šai nesakārtotajai dzīves jomai, ka pienācis laiks to sakārtot.
Avots: domatajs.lv
