Tavā mazajā pasaulē tev jājūtas labi… pilnīgi noteikti labi…
Un lielajam dvielim pēc dušas jāietin tavs ķermenis kā pūkainā kokonā…
Un karstā tēja jālej mīļākajā krūzītē jebkurā laikā, kaut trijos naktī…
Un tavā gultā jābūt tik spilveniem, cik tu vēlies…
Un mīļākajai mūzikai jāskan tad, kad tev tā vajadzīga…
Un vēl, tev apkārt jābūt tām lietām, ko pats esi izvēlējies…. un omulīgi tavā telpā jābūt tieši tev, nevis modernajam dizainerim…
Taču arī tas nav pats svarīgākais…
Svarīgākie ir cilvēki…
Savā mazajā pasaulē labāk būt vienam, nevis kopā ar to, kurš kļuvis svešs tavai Dvēselei…
Nevajag viņus – šos aukstos uz sevi ieciklējušos cilvēkus, kuri pakļauj tevi saviem nosacījumiem, pilnā nopietnībā uzskaitot to, kādam tev jākļūst, lai iegūtu viņu labvēlību…
Nevajag tos, kuri atnākuši nevis lai satuvinātos, bet paverdzinātu…
Nevajag tos, kuri ar tevi kopā ir tikai līdz pirmajam izdevīgajam variantam… tiem, kuri nodos ne aci nepamirkšķinot, kolīdz parādīsies krāšņākas perspektīvas…
Un nevajag tos, kuri jāpiesien, jānotur, jāizlūdzās…. kuriem katru dienu vajag demonstrēt fokusus-pokusus, lai tik neuzmestu lūpu, neiegrimtu grūtsirdībā un nepiecirstu kāju, kad nenotiek tā, kā viņiem gribās…
Tas, kurš ir tavs – ir tavs…
Un nevis ar privātīpašnieka tiesībām, bet savstarpēju uzticēšanos…
Un ar viņu vērtīgs ir viss…
Ar viņu kopā noteikti vajag gulēt, ēst, kopā skatīties mīļākās filmas, kopā ceļot, kopā izvēlēties it visu – sākot ar smieklīgiem nieciņiem, līdz pat kopējai gultai…
Un varbūt kopā lemt, ka jums noteikti piedzims maziņš brīnumains turpinājums ar viena skaistajām acīm un otra humora izjūtu…
Mēs aiziesim bojā lielajā pasaulē, ja mums nebūs mazā…
Tā, kas tikai mūsu…
Mīlestībā radīts…
Tas, kurš glabāts tīrs…
Saudzēts, sargāts un lolots…
Savādāk, kam tas viss…
Ļiļa Grad
Tulkoja: Ginta Filia Solis
