Es nevienu nenosodu. Ieklausos savā sirdī un nenosodu. Es piedzīvoju dziļas skumjas redzot to, ko es redzu. Un apzinoties, ka to agresijas jūru, kuru šodien es redzu notiekošajā, ir radījuši milzum daudz mazu naida uzliesmojumu visdažādākajās sadzīves situācijās.
Mēs visi, kas šodien redzam šo karu, esam to radījuši savām rokām. Kad nosodījām savus tuvākos, kad dusmojāmies uz saviem bērniem, kad kliedzām uz saviem vīriem, sievām, kad apvainojāmies uz saviem vecākiem, kad nebijām lojāli pret citiem cilvēkiem, kad kritizējām, tenkojām, krāpām, salīdzinājām.
Daudzi naida un neiecietības strautiņi ir radījuši agresijas okeānu. Un mana sirds raud no notiekošā.
Ja ik katrs no mums uzņemsies atbildību par notiekošo un pārstās ar pirkstu norādīt uz kaimiņu, mums būs iespēja apstādināt tās šausmas, kuras šodien piedzīvo visi tie cilvēki, kurus šodien skar šis karš. Un tas skar mūs visus! Absolūti visus! Mēs-cilvēce esam vienots organisms. Un tad, kad mēs pārstāsim ar vienu roku griezt otrā, tikai tad beigsies karš mūsu apziņā.
Jekaterina Andrejeva Odesa, Ukraina
Tulkoja: Ginta Filia Solis
