Skolas ēka

Zinību diena

Skolas pagalms

Ieskats vēstures lappusēs

Kalnsētas speciālās internātpamatskolas aizsākums ir pēc 1934. gada 15. maijā notikušā Kārļa Ulmaņa un viņa atbalstītāju veiktā valsts apvērsuma būvēt sāktā un 1939.gadā dibinātā Cieceres pagasta 15. maija pamatskola. Šoruden skolai apritēs 80 gadi.

Trīsdesmitajos gados Latvijā daudzviet tika būvētas skolas. Prezidents Kārlis Ulmanis un tā laika valdība izglītībai pievērsa lielu uzmanību. Sešklasīgā Brocēnu pamatskola Cieceres krastā (bijušā kara komisariāta ēkā)bija ļoti noslogota. Cieceres pagasta ļaudis nolēma celt paši savu skolu. Enerģiskais Brocēnu skoliņas pārzinis Pēteris Kurzemnieks, Cieceres pagasta valdes atbalstīts, ķērās pie darba, lai īstenotu ideju par jauna izglītības un kultūras centra radīšanu. Lai saņemtu valsts finansu aizdevumu, pagasta padomei daļu nepieciešamās naudas summas vajadzēja savākt pašiem. Ciecernieki ideju par jauno skolu uzņēma ar lielu iedvesmu un aizrautību. Nepieciešamā naudas summa tika savākta. Celtniecība izmaksāja 167511 latu vēstures avotos minētās summas nedaudz atšķiras). Valsts kredīts pagastam tika piešķirts uz 25 gadiem. Daudzus darbus veica pagasta iedzīvotāji talku veidā.

Skolu iecerēja plašu un varenu – trīs stāvos kā īstu gaismas pili, kas aizēnotu Kalnsētu barona muižu. Arhitekts R. Bikše darba zīmējumā (kā Rundāles pilī) skolā bija paredzējis lielas kāpnes, kas vestu uz otrā stāva vestibilu. Šāda plāna realizēšana prasīja vairāk naudas, nekā bija pagasta rīcībā.Tika nolemts skolu būvēt pieticīgāku – divstāvīgu, ar jumta izbūvēm un pagrabiem.

To uzcēla ļoti ātri. 1938. gada 9. maijā mācītājs Romāns Vanags iesvētīja pirmo pamatakmeni, augustā bija spāru svētki, septembrī – jau uzlikts jumts. Ziemā tolaik būvdarbi nenotika, logus aizsita ar dēļiem, bet pavasarī būvēšana atsākās. 1939. gada augustā skola bija pilnībā gatava. Darbu galvenais veicējs – tālaika Saldū slavenākais būvmeistars Polleitis.Kokamatnieka darbus uzticēja Saldus galdniekam Lasim. Celtniecībā strādāja daudz saldenieku un arī Brocēnu pagasta ļaudis, kam bija jānostrādā tā saucamās klaušu dienas, ejot darbos pašiem un palīdzot ar zirgiem.

Jaunā ēka tolaik bija ļoti moderna – ar tādu retumu kā centrālapkure, zemapmetuma instalāciju, modernu virtuvi. Celtniecībā tika izmantots viss jaunākais. Tapa krāšņs, balts nams gaišiem logiem. Aculiecinieki stāsta, ka kalnā krūmu nav bijis, un no Rīgas puses ēka bijusi labi redzama jau pa lielu gabalu.

Bija paredzēts, ka atklāšanas dienā – 1939. gada 23. septembrī – ieradīsies arī prezidents Kārlis Ulmanis, bet 1. septembrī bija sācies karš. Ulmaņa vietā uz lielo atklāšanas balli ieradās izglītības ministre.

Oktobrī jaunajā sešklasīgajā skolā mācību gads sākās 228 skolēniem un 6 skolotājiem. Ticības mācības stundas katoļu bērniem notikušas pie katoļu mācītāja, luterāņiem – pie luterāņu mācītāja. Skolas bēniņstāvā mitinājušies internāta audzēkņi. Skolā bijis arī savs ārsts – Kārlis Gailis.

Jaunajā skolā darbojies mazpulks.

Starp Cieceres un Brocēnu pagastu padomēm pastāvējis strīds, kura pagasta nosaukumu skolai piešķirt. Ciecernieki teikuši: kas maksā, tas pasūta mūziku, tādēļ skola tika nodēvēta par Cieceres pagasta 15. maija pamatskolu. Tai gan bija tikai viens izlaidums – 30 absolventi, kuri 1940. gada jūnija sākumā vēl nenojauta par Latvijas okupāciju.

Padomju vara nomainīja direktoruPēteri Kurzemnieku pret Kārli Upmani, kurš līdz šim bija bijis Zvārdes skolas direktors. Direktori turpināja mainīties arī vācu laikā. 1944. gadā mācības tika pārtrauktas un skolā iekārtots vācu hospitālis. Pēc kara skolā mācības atjaunoja.

Cieceres skola pastāvēja līdz 1960. gadam. 1960./61. mācību gadā uz skolas bāzes tika izveidota Cieceres internātskola.

Gadu gaitā ēka nav pārbūvēta, bet saglabājusies tāda, kāda tikusi celta. Tās fasāde gan mainījusies. Lai ēku nepamanītu un kara laikā nesabombardētu, tā bija raibi nokrāsota ar īpašām aizsargkrāsām. Cik reižu skola tikusi krāsota, tik reižu krāsa lobījusies nost. Nācās nokalt apmetumu, jo krāsa bijusi kārtīgi ieēdusies. Skola apmesta un nokrāsota no jauna, izmantojot jaunāko tehnoloģiju.

Ciecernieki lepojās ar to, ka vieni no pirmajiem Saldū kopš brīvvalsts laikiem 1989. gada vasarā virs 15. maija skolas pacēluši Latvijas sarkanbaltsarkano karogu.

Kopš 2018. gada 1. septembra Cieceres pagasta 15. maija pamatskolas un Cieceres internātskolas iemītnieku ēkā vairoto gaismu turpina sargāt un vairot Kalnsētas speciālās internātpamatskolas skolēni un darbinieki direktores Vinetas Voveres vadībā.

Cieceres pagasta sekretārs P. Daudiņš 1939. gadā  „Saldus Avīzē” rakstīja: „Lai Dievs palīdz ciecerniekiem arī uz priekšu iet pa šo ceļu! Darba mīlestības un centības viņiem netrūkst.” Arī kalnsētiešiem spara un visa labā mīlestības netrūkst.

Materiālu sagatavoja Iveta Strikasa