Nosaukums cēlies no vārda “zinības”, kas ir sinonīms vārdam “zināšanas” un simbolizē mācību procesa rezultātu. Dienas raksturošanai tiek izmantots arī nosaukums “1. septembris” vai “pirmā skolas diena”. Pēc analoga nosaukuma darināšanas principa, atsaucoties uz zināšanām, šo dienu apzīmē arī citās valodās, piemēram, lietuviešu valodā Mokslo ir žinių diena ‘Zinātnes un zināšanu diena’, bet igauņu valodā Teadmiste päev ‘Zinību diena’.

Latvijas Republikas Saeima 2002. gada martā pieņēma lēmumu oficiāli iekļaut atzīmējamo dienu sarakstā Zinību dienu, taču atzīmēšanas tradīcijas ir daudzas desmitgades senākas. Starpkaru periodā bija atšķirīgs mācību sākuma laiks pilsētas un lauku skolās – pēdējās mācības sākās 1. oktobrī, kad bija noslēgušies lielākie lauku darbi, piemēram, laikraksts “Zemgales Balss” 1936. gadā vēstīja, ka lauku pamatskolēni pirmo mācību dienu iesāka ar dievnamu apmeklējumu. 1. septembris tieši kā Zinību diena pirmo reizi tika atzīmēts 1971. gadā – tā ir  minēts šā gada laikrakstā “Padomju Jaunatne”. Tajā teikts, ka Vissavienības Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības Centrālās Komitejas biroja lēmumā “Par Vissavienības ļeņinisko ieskaiti “PSKP XXIV kongresa lēmumus — dzīvē!”” noteikts: “1. septembrī visur, it visās komjaunatnes organizācijās un pionieru vienībās svinīgi jāatzīmē Zinību diena.” Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS) Zinību diena kā valsts svētki tika atzīta 1984. gadā, pamatojoties uz PSRS Augstākās Padomes Prezidija 15.06.1984. noteikumiem “Deklarācija par 1. septembri — Zinību dienu kā valsts svētkiem”. Liela daļa no Zinību dienas rituāliem tika izveidoti un kļuva par tradīciju tieši padomju okupācijas laikā.

Ne vienmēr jaunā mācību gada pirmā diena sakrīt ar Zinību dienu 1. septembrī (ja tā ir nedēļas nogalē). Lai valstī būtu vienota kārtība, kā vispārizglītojošās skolas organizē mācību gada darbu, Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros paredzēts mācību gada sākums un beigas. Ja 1. septembris ir sestdienā vai svētdienā, par mācību gada sākumu valdība nosaka nākamās nedēļas pirmo darba dienu. Tas nozīmē, ka mācību gada sākuma datums var būt arī 2. vai 3. septembris. Dažkārt sabiedrībā tiek aktualizēts jautājums, vai nevajadzētu noteikt, ka Zinību diena atzīmējama mācību gada pirmajā dienā (līdzīgi kā, piemēram, Mātes dienu atzīmē ik gadu maija otrajā svētdienā). Tomēr patlaban, ja Zinību diena ir nedēļas nogalē, izvēle, kad tieši atzīmēt jaunā mācību gada sākumu, ir katras izglītības iestādes kompetencē, ņemot vērā pašvaldības nostāju, vecāku priekšlikumus un pašas izglītības iestādes iespējas (ja svinīgais pasākums organizējams brīvdienā, tad rodas jautājums par izglītības iestādes darbinieku darba apmaksu).

Vairums skolēnu uz pirmo skolas dienu ierodas saposušies un ar puķēm, ko dāvina klases audzinātājam, reizēm arī citiem pedagogiem, skolas direktoram. Tradicionāli Zinību dienas norise sākas ar svinīgu pasākumu skolā. Izglītības iestādēm mēdz būt arī individuālās Zinību dienas tradīcijas, taču visbiežāk skolas saime sapulcējas  aktu zālē/sporta zālē, stadionā vai pagalmā pie skolas. Pasākums iesākas ar Latvijas valsts himnu, pēc tam skolēnus uzrunā skolas vadība un/vai viesi. Pasākumu visbiežāk bagātina muzikāli priekšnesumi, un nereti tiek atskaņota populārā skolas dziesma ar dzejnieka Ausekļa vārdiem “Dar’ man, tēvis, pastaliņas”. Skanot pirmajam skolas zvanam, izglītojamie kopā ar klases audzinātāju dodas uz savu klases telpu, kur sākas jaunā mācību gada pirmā stunda. Tā ir klases (audzināšanas) stunda, jo parasti Zinību dienā īstās mācības vēl nesākas. Skolas svinīgajā Zinību dienas pasākumā īpaša uzmanība tiek pievērsta 1. un 12. klases audzēkņiem (pamatskolās – 9. klases audzēkņiem). Izlaiduma klašu audzēkņi pirmklasniekus pie rokas ieved svinīgā pasākuma norises vietā, tādējādi simboliski arī – mācību procesā. Savukārt Pēdējā zvana svētkos maijā pirmās klases audzēkņi, šķindinot zvaniņu, topošos absolventus izved no pasākuma norises vietas, simboliski atainojot viņu izglītības posma noslēgumu. Tradicionāli pirmklasniekiem pirmajā skolas dienā tiek pasniegta dāvana – ābece. Īpaša vieta Zinību dienas norisē ir arī fotogrāfiju uzņemšanai – klases kopbildes, labāko draugu, vecāku un bērnu fotogrāfijas un citas.

Pēc skolas apmeklējuma Zinību dienas atzīmēšana pāriet privātā sfērā – ģimenes organizē īpašas svētku pusdienas mājās vai ārpus tām, pikniku, nelielu izbraucienu vai kādu citu izklaidi. Skolēni, kuri paralēli mācās arī profesionālās ievirzes izglītības iestādē, piedalās vēl vienā svinīgā pasākumā, piemēram, mūzikas, mākslas, deju u. c. skolās. Vecāko klašu skolēni mēdz pulcēties kopā vakarā, lai mācību atsākšanu atzīmētu neformālā vidē ar draugiem.

Sveicot jaunā mācību gada sākumā, valsts amatpersonas – Valsts prezidents, Ministru prezidents, Izglītības un zinātnes ministrs(-e) – publicē apsveikuma uzrunas un piedalās Zinību dienai veltītos pasākumos klātienē, kam tiek pievērsta arī mediju uzmanība. 2020. gadā, Covid-19 pandēmijas laikā, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska bija izveidojusi skolēniem, skolotājiem, skolu direktoriem un vecākiem adresētu videosveicienu. Citātus no valsts augstāko amatpersonu uzrunas skolēniem pārraida televīzijas un radio programmas, citē laikrakstu un interneta portālu publikācijās. Svinīgos pasākumus izglītības iestādēs apmeklē arī pašvaldības domes pārstāvji.

Lai gan septembrī liela daļa studentu sāk vai atsāk studijas pēc vasaras brīvlaika, augstākās izglītības iestādēs ir savs studiju kalendārs (piemēram, septembra pirmajā nedēļā vēl rit reģistrēšanās studijām) un studiju gada iesākšanas tradīcijas. Latvijas Universitāte jaunajiem studentiem tradicionāli organizē Aristoteļa svētkus, kas sākas ar sapulcēšanos kopā ar fakultātes biedriem, Aristoteļa runu un noslēdzas ar koncertu un dejām.

Oficiālā mācību gada pirmajā dienā, kas var būt arī 2. vai 3. septembris, mazāko skolēnu vecākiem ir iespējama brīvdiena. Darba likums tiesības uz brīvdienu neparedz, taču valsts pārvaldes iestādēm ir atļauts piešķirt apmaksātu brīvdienu 1.–4.klašu skolēnu vecākiem, ja iestādei tam ir finansējums. Arī uzņēmumi iekšējās kārtības noteikumos var paredzēt labvēlīgus nosacījumus darbiniekiem mācību gada pirmajā dienā, lai būtu kopā ar bērniem skolas gaitu sākumā, nosakot to, vai brīvdiena būs apmaksāta/neapmaksāta un kāda vecuma bērnu vecākiem šī iespēja būs pieejama.

Zinību diena ir rituāls, kas iezīmē pāreju no vasaras brīvlaika uz regulāru mācību procesu un palīdz tam noskaņoties. Zinību dienu mēdz arī uzskatīt par rudens sākumu. Daļai sabiedrības Zinību diena raisa nostalģiju pēc saviem mācību gadiem. Ikgadējās klases fotogrāfijas Zinību dienā kalpo kā liecība laika plūdumam. Mācību gada sākumā cilvēki sociālajos medijos publicē tematiski saistītas fotogrāfijas, nereti tiek veidotas personīgo foto kolāžas ar 1. septembrī uzņemtiem attēliem pirms vairākiem gadiem un tagad. Atzīmējamā diena ir īpaša izglītības iestāžu darbiniekiem, kā arī skolēnu vecākiem vai citām aprūpes personām, jo tā iezīmē pārmaiņas arī viņu ikdienā.

Rīgā Zinību dienā veidojas satiksmes sastrēgumi. Īpaša uzmanība tiek pievērsta ceļu satiksmes drošībai izglītības iestāžu tuvumā, kā arī vietām, kur pulcējas nepilngadīgas personas. Ceļu policijas darbinieki mēdz pastiprināti uzmanīt, vai tiek lietoti bērnu pārvadāšanai paredzētie drošības līdzekļi. Pastiprināti patrulē arī pašvaldības policija, tostarp veic reidus veikalos, lai pārliecinātos, ka nepilngadīgiem jauniešiem nepārdod alkoholu un tabaku. Pēc pulksten 22.00 bērns, kurš vēl nav sasniedzis 16 gadu vecumu, nedrīkst atrasties sabiedriskā vietā bez pieaugušā uzraudzības, taču jaunieši mēdz atzīmēt mācību gada sākumu ilgāk, reizumis lietojot apreibinošas vielas.

Mediji mācību gada sākumam visbiežāk velta pirmo pārraides sižetu vai pirmās lapas publikāciju, atainojot valsts amatpersonu viesošanos skolās, publicējot pirmklasnieku skaitu valstī, reizēm arī šīs dienas kontekstā informējot par slēgtajām skolām, pedagogu atalgojuma problēmām, neaizpildītajām pedagogu vakancēm, nepilngadīgu personu pārkāpumiem Zinību dienas svinībās un citiem tematiem.

Pirmā septembra svinīgais pasākums skolā padomju gados un skolēnu došanās uz skolu, tērptiem formastērpos un ar puķēm rokās, atainota režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas veidotajā Latvijas un Norvēģijas animācijas dokumentālajā filmā “Mans mīļākais karš” (2020).

Pirmās skolas dienas tradīcijas lasāmas novadpētnieku darbos, kuros apkopota informācija par kādas skolas vēsturi, piemēram, Maijas Veigeltes grāmatā “Remtes skola pagātnes vējos” (2020).

Dziesmas ar nosaukumiem par 1. septembri un pirmo skolas dienu publicētas vairākās dziesmu un rotaļu grāmatās sākumskolas un pirmsskolas vecuma bērniem, tostarp komponistes Lūcijas Garūtas grāmatā “Dziesmas” (1972) iekļauts skaņdarbs klavierēm un balsij ar autores vārdiem “Pirmās skolas dienas rīts” (1953).

1. septembris un pirmā skolas diena, skolas gaitu sākums minēti daudzos padomju okupācijas perioda un mūsdienu dzejoļos. Kā viens no zināmākajiem ir Pētera Sila dzejolis “Šurp, grāmatas, uz skolu!”.