Smaržo gaiss, caur koku lapām spīd saule, lietus lāses sitas sejā, kājas izbauda miklo zāli un tā viegluma, laimes izjūta, manas rokas paceltas augšup tver lietus lāses un gribas tā stāvēt un stāvēt, tikai pēkšņi dzirdama vectēva balss:” fiksi mājās, saslimsi”.