Dānijas un Latvijas izglītības sistēma; ar ko tās atšķiras, to akcenti, principi, to galvenās vadlīnijas un metodoloģiskās pieejas 

Struktūra un izglītības līmeņi

Dānija:

• Pirmsskolas izglītība: Bērni no 6 mēnešiem līdz 6 gadiem var apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādes.
• Pamata izglītība (Folkeskole): Obligātā izglītība sākas no 6 līdz 7 gadiem un turpinās līdz 9. vai 10. klasei (aptuveni 16 gadu vecumam). Folkeskole apvieno gan sākumskolas, gan pamatskolas līmeni.
• Vidējā izglītība: Pēc Folkeskole skolēni var izvēlēties starp dažādām vidusskolas programmām, piemēram, ģimnāzijām (algebriskās ģimnāzijas, komercskolas, tehniskās skolas) vai profesionālās izglītības programmām.
• Augstākā izglītība: Dānijā ir daudz augstāko izglītības iestāžu, ieskaitot universitātes un profesionālās augstskolas.

Latvija:

• Pirmsskolas izglītība: Sākas no 1,5 līdz 6 gadu vecumam, un pirmsskolas izglītība ir obligāta no 5 gadu vecuma.
• Pamatizglītība: Obligātā izglītība sākas no 7 gadiem un turpinās līdz 9. klasei (aptuveni 16 gadu vecumam).
• Vidējā izglītība: Skolēni turpina mācības vidusskolā 10.-12. klasē vai profesionālajās skolās.
• Augstākā izglītība: Latvijā ir vairākas universitātes un koledžas, kas piedāvā bakalaura, maģistra un doktora līmeņa programmas.

Mācību metodoloģija

Dānija:

• Uz kompetencēm balstīta pieeja: Liels uzsvars tiek likts uz skolēnu kritisko domāšanu, problēmu risināšanas spējām un sadarbību.
• Interaktīvās mācības: Skolotāji izmanto interaktīvas un inovatīvas mācību metodes, bieži vien ar tehnoloģiju integrāciju.
• Projektu darbi: Liela nozīme ir projektu darbiem un praktiskiem uzdevumiem, lai skolēni varētu pielietot teorētiskās zināšanas praksē.

Latvija:

• Tradicionālākas metodes: Kaut arī pēdējos gados ir notikušas reformas, izglītības sistēma joprojām balstās uz tradicionālo pieeju ar lielu uzsvaru uz teorētisko zināšanu apguvi.
• Centralizētie eksāmeni: Izglītības sistēma ir uz eksāmenu orientēta, ar centralizētiem eksāmeniem 9. un 12. klasē, kas nosaka izglītības kvalitāti un skolēnu tālākās izglītības iespējas.

Finansējums

Dānija:

• Valsts finansēta izglītība: Izglītība no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai ir valsts finansēta. Studentiem augstākajās izglītības iestādēs ir pieejamas stipendijas un aizdevumi.

Latvija:

• Daļēji valsts finansēta izglītība: Pirmsskolas un pamatizglītība ir valsts finansēta, bet augstākajā izglītībā ir gan valsts apmaksātas, gan maksas studiju vietas. Daudzi studenti izmanto kredītus, lai segtu mācību izdevumus.

Izglītības kvalitātes novērtēšana

Dānija:

• Izglītības kvalitātes uzraudzība: Dānijā ir vairāki kvalitātes nodrošināšanas mehānismi, tostarp regulāri novērtējumi un akreditācijas procesi.
• Skolotāju profesionālā attīstība: Skolotājiem ir pieejamas plašas profesionālās attīstības iespējas.

Latvija:

• Izglītības kvalitātes monitorings: Kvalitātes novērtēšanu veic Izglītības kvalitātes valsts dienests, kurš veic skolu akreditāciju un inspekcijas.
• Skolotāju kvalifikācija: Skolotājiem ir jāiziet regulāras kvalifikācijas celšanas programmas.

Piemēri un prakse

Dānija:

• Projektu darbs: Skolēni bieži veic projektus, kas ietver reālu problēmu risināšanu, sadarbojoties ar vietējo kopienu un uzņēmumiem.
• Prakses vietas: Vidējās izglītības laikā skolēniem bieži ir iespēja piedalīties praksē, kas palīdz sagatavoties darba tirgum.

Latvija:

• Stingrāki mācību plāni: Lielāks uzsvars tiek likts uz tradicionālo priekšmetu mācīšanu un centralizētu mācību plānu ievērošanu.
• Mazāk prakses iespēju: Prakses iespējas skolēniem ir mazāk izplatītas salīdzinājumā ar Dāniju.

Šīs ir galvenās atšķirības starp Dānijas un Latvijas izglītības sistēmām. Abām sistēmām ir savas stiprās puses un izaicinājumi, un tās attīstās, lai labāk atbilstu mūsdienu izglītības prasībām.

Uz kompetencēm balstīta pieeja

Kritiskā domāšana un problēmu risināšana:

• • Dānijas izglītības sistēma uzsver kritiskās domāšanas, problēmu risināšanas un analītisko prasmju attīstīšanu.

Skolēni tiek mudināti uzdot jautājumus, izpētīt dažādus skata punktus un atrast inovatīvus risinājumus reālām problēmām.

Interaktīvas mācību metodes:

• Izmanto interaktīvas un inovatīvas mācību metodes, tostarp grupu darbu, diskusijas un projektu darbus, kas padara mācību procesu dinamiskāku un iesaistošāku.

Studiju vide

Pozitīva un atbalstoša vide:

• Dānijas skolās ir draudzīga un atbalstoša atmosfēra, kas veicina skolēnu labsajūtu un emocionālo attīstību.

Uzsvars tiek likts uz iekļaujošu izglītību, nodrošinot, ka visi skolēni, neatkarīgi no viņu spēju līmeņa vai sociālajiem apstākļiem, saņem nepieciešamo atbalstu.

Mazāk stress un spiediens:

• Skolēniem ir mazāks eksāmenu un testu spiediens, salīdzinot ar daudzām citām izglītības sistēmām, kas samazina stresu un veicina veselīgāku mācību vidi.

Pieejamība un finansējums

Valsts finansēta izglītība:

• Izglītība ir valsts finansēta no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai, padarot to pieejamu visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu finansiālās situācijas.
• Studenti augstākajā izglītībā saņem finansiālu atbalstu stipendiju un aizdevumu veidā, lai segtu dzīves izmaksas studiju laikā.

Mācību saturs un metodoloģija

Plašs mācību programmu klāsts:

• Vidējā un augstākajā izglītībā ir pieejamas daudzas programmas un specializācijas, kas atbilst dažādām interesēm un karjeras mērķiem.

Studenti var izvēlēties no akadēmiskām, profesionālām un tehniskām programmām, kas nodrošina daudzveidīgas karjeras iespējas.

Prakses un sadarbība ar industriju:

• Izglītības programmās bieži tiek iekļautas prakses vietas un sadarbība ar uzņēmumiem, kas palīdz skolēniem iegūt praktiskas prasmes un darba pieredzi jau studiju laikā.
• Sadarbība ar industriju nodrošina, ka mācību saturs ir aktuāls un atbilst darba tirgus prasībām.

Inovācija un tehnoloģija

Tehnoloģiju integrācija:

• Dānijas izglītības sistēmā tiek aktīvi izmantotas jaunākās tehnoloģijas, lai uzlabotu mācību procesu un padarītu to efektīvāku.
• Skolēniem ir pieejami digitālie rīki un resursi, kas palīdz apgūt mācību vielu interaktīvā un pievilcīgā veidā.

Pedagogu profesionālā attīstība

Skolotāju kvalifikācija un attīstība:

• Skolotājiem ir pieejamas plašas profesionālās attīstības iespējas, kas palīdz viņiem pastāvīgi uzlabot savas mācību metodes un pielāgoties jaunākajām izglītības tendencēm.
• Augsta skolotāju kvalifikācija un motivācija veicina izglītības kvalitāti.

Starptautiskums un kultūras izpratne

Starptautiska pieeja:

• Dānijas izglītības sistēma veicina starptautisku izpratni un kultūras daudzveidību, bieži ietverot programmas, kas ļauj studentiem piedalīties apmaiņas programmās un starptautiskos projektos.

Šīs priekšrocības padara Dānijas izglītības sistēmu pievilcīgu daudziem skolēniem un studentiem, veicinot viņu akadēmisko un personīgo izaugsmi, kā arī sagatavojot viņus veiksmīgai karjerai un dzīvei.

Pieejamība un finansējums

Valsts finansēta izglītība:

• Pamatizglītība un vidējā izglītība ir valsts finansēta, nodrošinot pieejamību visiem skolēniem neatkarīgi no viņu sociāli ekonomiskā stāvokļa.
• Ir pieejamas valsts apmaksātas studiju vietas augstākajā izglītībā, kā arī dažādas stipendijas un kredīti.

Izglītības kvalitāte un saturs

Stingrs mācību saturs:

• Latvijas izglītības sistēma piedāvā stingru un detalizētu mācību saturu, kas nodrošina plašas zināšanas un dziļu izpratni par dažādiem priekšmetiem.
• Centralizētie eksāmeni 9. un 12. klasē nodrošina vienotu izglītības standartu un palīdz novērtēt skolēnu zināšanas.

Plašs programmu klāsts:

• Vidusskolas piedāvā dažādas programmas un profilus, ļaujot skolēniem specializēties noteiktās jomās, piemēram, matemātikā, humanitārajās zinātnēs, dabaszinātnēs vai tehnoloģijās.
• Profesionālās izglītības programmas piedāvā praktiskas prasmes un sagatavo skolēnus darba tirgum.

Pedagogu kvalifikācija un attīstība

Kvalificēti pedagogi:

• Latvijas skolotāji ir labi izglītoti un kvalificēti, bieži vien ar augstākās izglītības grādu savā specialitātē.
• Ir pieejamas dažādas profesionālās pilnveides programmas un kursi skolotājiem, kas palīdz viņiem attīstīt un uzlabot savas mācību metodes.

Kultūras un valodas izglītība

Daudzvalodība:

• Latvijas izglītības sistēmā liels uzsvars tiek likts uz valodu apguvi. Papildus dzimtajai latviešu valodai skolēni apgūst vairākas svešvalodas, piemēram, angļu, krievu, vācu vai franču valodu.
• Valodu daudzveidība veicina skolēnu starpkultūru izpratni un sagatavo viņus starptautiskajai videi.

Tehnoloģijas un inovācija

Tehnoloģiju integrācija:

• Latvijas skolās tiek aktīvi izmantotas modernas tehnoloģijas un digitālie mācību rīki, kas padara mācību procesu interaktīvāku un pievilcīgāku.
• Ir pieejami dažādi tiešsaistes resursi un platformas, kas palīdz skolēniem un studentiem mācīties un attīstīt savas prasmes.

Starptautiskā sadarbība un apmaiņas programmas

Starptautiskās sadarbības iespējas:

• Latvijas izglītības iestādes piedalās dažādās starptautiskās apmaiņas programmās, piemēram, Erasmus+, kas ļauj skolēniem un studentiem gūt starptautisku pieredzi un paplašināt savus redzeslokus.

Atbalsta sistēmas

Psiholoģiskais un sociālais atbalsts:

• Skolās tiek nodrošināts psiholoģiskais un sociālais atbalsts skolēniem, palīdzot risināt emocionālās un sociālās problēmas, kas var ietekmēt mācību procesu.
• Pieejami skolotāju palīgi un speciālisti, kas palīdz skolēniem ar mācīšanās grūtībām.

Kultūras un tradīciju saglabāšana

Latviskās kultūras un tradīciju mācīšana:

• Skolās tiek mācīta Latvijas kultūra, vēsture un tradīcijas, kas palīdz skolēniem attīstīt nacionālo identitāti un piederības sajūtu.

Individuālā pieeja

Individuāla pieeja mācību procesam:

• Latvijas skolās arvien vairāk tiek pielietota individuāla pieeja mācību procesam, pielāgojot mācību metodes un tempu katra skolēna vajadzībām un spējām.

Šīs priekšrocības veicina Latvijas izglītības sistēmas konkurētspēju un palīdz sagatavot skolēnus un studentus veiksmīgai nākotnei gan Latvijā, gan starptautiskā līmenī.

Kompetenču balstīta pieeja

Kritiskā domāšana un problēmu risināšana:

• Skolēni tiek mudināti attīstīt kritisko domāšanu, analizēt informāciju, veidot savus viedokļus un diskutēt par tiem.
• Skolotāji uzdod atklātus jautājumus un veicina skolēnu līdzdalību diskusijās, lai veidotu viņu problēmu risināšanas prasmes.Projektu darbi un praktiskās mācības:
• Liels uzsvars tiek likts uz projektu darbiem, kur skolēni strādā pie ilgtermiņa projektiem, kas bieži vien saistīti ar reālās dzīves problēmām.
• Projekti bieži vien ietver starpdisciplināras tēmas, kas ļauj skolēniem integrēt zināšanas no dažādiem mācību priekšmetiem.

Interaktīvās mācību metodes

Grupu darbs un sadarbība:

• Skolēni bieži strādā grupās, lai veicinātu sadarbības prasmes, komandas darbu un sociālo mijiedarbību.
• Grupas darbs palīdz skolēniem mācīties no citiem, dalīties ar idejām un kopīgi risināt problēmas.

Diskusijas un debates:

• Diskusijas un debates ir neatņemama mācību procesa sastāvdaļa, kas palīdz skolēniem attīstīt argumentācijas un publiskās uzstāšanās prasmes.

Tehnoloģiju integrācija

Digitālie rīki un resursi:

• Mācību procesā tiek plaši izmantotas jaunākās tehnoloģijas, piemēram, interaktīvās tāfeles, planšetdatori un dažādas tiešsaistes mācību platformas.
• Digitālie resursi padara mācības pievilcīgākas un palīdz skolēniem attīstīt tehnoloģiskās prasmes.

Individuāla pieeja un personalizēta mācīšanās

Individuālie mācību plāni:

• Katram skolēnam var tikt izstrādāts individuāls mācību plāns, kas pielāgots viņa vajadzībām, interesēm un spējām.
• Skolotāji regulāri seko līdzi skolēnu progresam un pielāgo mācību metodes, lai nodrošinātu efektīvu mācīšanos.

Vērtēšana un atgriezeniskā saite

Formatīvā vērtēšana:

• Dānijā liels uzsvars tiek likts uz formatīvo vērtēšanu, kas nozīmē regulāru atgriezenisko saiti skolēniem par viņu darbu, lai veicinātu nepārtrauktu izaugsmi un uzlabošanos.
• Vērtēšana ir orientēta uz skolēnu progresu un attīstību, nevis tikai gala rezultātu.

Uz skolēnu centrēta mācīšanās

Aktīva iesaistīšanās un atbildība:

• Skolēni tiek aicināti uzņemties aktīvu lomu savā mācību procesā, izvirzot mērķus un plānojot savu mācīšanos.
• Mācību process ir veidots tā, lai skolēni kļūtu par neatkarīgiem un pašmotivētiem mācīties.

Ārpus klases aktivitātes un prakse

Ārpus klases aktivitātes:

• Skolēni tiek iesaistīti dažādās ārpusklases aktivitātēs, kas veicina viņu sociālo un fizisko attīstību, piemēram, sportā, mākslā, mūzikā un citās jomās.
• Šādas aktivitātes palīdz attīstīt dažādas prasmes un intereses, veicinot vispusīgu attīstību.Praktiskā pieredze un sadarbība ar uzņēmumiem:
• Vidusskolas un profesionālās izglītības programmas bieži ietver prakses vietas, kas ļauj skolēniem iegūt reālu darba pieredzi un attīstīt profesionālās prasmes.
• Sadarbība ar vietējiem uzņēmumiem un organizācijām nodrošina, ka mācību saturs ir aktuāls un atbilst darba tirgus prasībām.

Dānijas izglītības sistēma ir veidota tā, lai veicinātu skolēnu patstāvību, kritisko domāšanu un praktiskās prasmes, kas ir būtiskas mūsdienu dinamiskajā un globalizētajā pasaulē. Šāda pieeja palīdz sagatavot skolēnus ne tikai akadēmiskajai karjerai, bet arī veiksmīgai dzīvei un darbam.

Tradicionālās mācību metodes

Lekcijas un stāstījumi:

• Skolotāji bieži izmanto lekcijas, lai sniegtu informāciju un paskaidrojumus par mācību vielu.
• Stāstījumi palīdz skolēniem izprast teorētisko materiālu un veido pamatu turpmākai izziņai.

Pārrunas un diskusijas:

• Lai veicinātu izpratni un kritisko domāšanu, skolotāji iesaista skolēnus pārrunās un diskusijās par mācību tēmu.
• Diskusijas palīdz skolēniem izteikt savus viedokļus, dalīties ar idejām un mācīties no citiem.

Interaktīvās mācību metodes

Grupu darbs un sadarbība:

• Skolēni bieži strādā grupās, veicot uzdevumus un projektus kopā.
• Grupas darbs veicina sadarbības prasmes, komunikāciju un atbildību par kopīgu rezultātu.Projektu darbi:
• Skolēni tiek iesaistīti projektu darbos, kas ļauj pielietot teorētiskās zināšanas praksē.
• Projektu darbi bieži vien ietver reālu problēmu risināšanu un starpdisciplināru pieeju.

Tehnoloģiju integrācija

Digitālie rīki un resursi:

• Skolās tiek aktīvi izmantotas digitālās tehnoloģijas, piemēram, interaktīvās tāfeles, planšetdatori un tiešsaistes mācību platformas.
• Digitālie rīki padara mācību procesu dinamiskāku un pievilcīgāku skolēniem.E-mācības un tiešsaistes kursi:
• Skolēniem ir pieejami tiešsaistes kursi un e-mācību resursi, kas nodrošina elastību un iespēju mācīties patstāvīgi.
• E-mācības palīdz skolēniem attīstīt digitālās prasmes un patstāvīgu mācīšanos.

Individuāla pieeja un personalizēta mācīšanās

Individuālie mācību plāni:

• Skolotāji izstrādā individuālus mācību plānus, kas pielāgoti katra skolēna vajadzībām, interesēm un spējām.
• Šāda pieeja nodrošina, ka katrs skolēns var mācīties savā tempā un saņemt nepieciešamo atbalstu.Diferencēta mācīšana:
• Skolotāji izmanto dažādas mācību metodes un materiālus, lai pielāgotos skolēnu atšķirīgajiem mācību stiliem un spējām.
• Diferencēta mācīšana palīdz nodrošināt, ka visi skolēni saņem atbilstošu izglītību un sasniedz savu potenciālu.

Vērtēšana un atgriezeniskā saite

Formatīvā vērtēšana:

• Skolotāji regulāri sniedz atgriezenisko saiti par skolēnu darbu, lai veicinātu viņu nepārtrauktu attīstību un uzlabošanos.
• Formatīvā vērtēšana palīdz skolēniem saprast savus stiprās un vājās puses un plānot turpmāko mācīšanos.Summatīvā vērtēšana:
• Skolēnu zināšanas un prasmes tiek vērtētas ar pārbaudes darbiem, eksāmeniem un projektu prezentācijām.
• Summatīvā vērtēšana nodrošina skaidru priekšstatu par skolēnu sasniegumiem un palīdz plānot turpmāko izglītības ceļu.

Prakse un ārpus klases aktivitātes

Ārpus klases aktivitātes:

• Skolēni tiek iesaistīti dažādās ārpusklases aktivitātēs, piemēram, sportā, mākslā, mūzikā un zinātnē.
• Šīs aktivitātes veicina skolēnu vispusīgu attīstību un palīdz attīstīt dažādas prasmes un intereses.Prakses vietas un sadarbība ar kopienu:
• Vidusskolas un profesionālās izglītības programmas bieži ietver prakses vietas, kas nodrošina reālu darba pieredzi.
• Sadarbība ar vietējām organizācijām un uzņēmumiem palīdz skolēniem attīstīt profesionālās prasmes un sagatavoties darba tirgum.

Latvijas izglītības sistēma cenšas nodrošināt, lai skolēni iegūtu plašas zināšanas un prasmes, kas ir nepieciešamas veiksmīgai karjerai un dzīvei. Dažādas mācību metodes un pieejas palīdz pielāgot mācību procesu katra skolēna vajadzībām un veicina viņu visaptverošu attīstību.

1. Finansējuma nepietiekamība

• Resursu trūkums: Daudzās skolās trūkst nepieciešamo resursu un aprīkojuma, lai nodrošinātu augstas kvalitātes izglītību, tostarp mūsdienīgas tehnoloģijas un mācību materiālus.
• Pedagogu atalgojums: Pedagogu zemais atalgojums ir problēma, kas ietekmē skolotāju motivāciju un profesionālo attīstību. Augstākas algas varētu piesaistīt un noturēt talantīgus skolotājus.

2. Pedagogu trūkums

• Skolotāju novecošanās: Liela daļa Latvijas skolotāju tuvojas pensijas vecumam, un jaunu skolotāju pieplūdums ir nepietiekams, lai aizstātu aizgājušos.
• Jauno skolotāju piesaiste: Ir nepieciešamas stratēģijas, lai piesaistītu un noturētu jaunus skolotājus, piemēram, piedāvājot labākus apmācības programmas un atbalsta mehānismus.

Izglītības kvalitātes nevienlīdzība

• Reģionālās atšķirības: Pastāv ievērojamas atšķirības izglītības kvalitātē starp lauku un pilsētu skolām. Lauku skolām bieži vien trūkst resursu un kvalificētu pedagogu.
• Sociālā nevienlīdzība: Bērni no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm bieži saskaras ar lielākiem izaicinājumiem izglītībā, tai skaitā piekļuvē kvalitatīvai izglītībai un papildus atbalstam.

Mācību satura un metodoloģijas modernizācija

• Novecojis mācību saturs: Dažās jomās mācību saturs ir novecojis un neatbilst mūsdienu prasībām un darba tirgus vajadzībām.
• Inovatīvo metožu ieviešana: Lai gan ir ieviestas dažas inovatīvas mācību metodes, to plašāka izmantošana joprojām ir izaicinājums. Skolotājiem ir nepieciešama apmācība un atbalsts, lai efektīvi izmantotu jaunās tehnoloģijas un pieejas.

Skolēnu un vecāku iesaiste

• Skolēnu motivācija: Dažiem skolēniem trūkst motivācijas mācīties, kas var būt saistīts ar mācību satura garlaicīgumu vai neatbilstību viņu interesēm un nākotnes plāniem.
• Vecāku iesaiste: Vecāku iesaiste bērnu izglītībā ir būtiska, taču ne vienmēr pietiekama. Ir nepieciešami pasākumi, lai veicinātu vecāku aktīvāku līdzdalību izglītības procesā.

Valodas jautājumi

• Mazākumtautību izglītība: Latvijā dzīvojošo mazākumtautību skolēniem bieži vien ir grūtības apgūt mācību vielu latviešu valodā. Ir svarīgi nodrošināt efektīvus valodas apguves programmas un atbalsta pasākumus.

Karjeras izglītība un darba tirgus prasības

• Karjeras izglītība: Ir nepieciešams stiprināt karjeras izglītību, lai palīdzētu skolēniem labāk izprast savas iespējas un sagatavoties darba tirgum.
• Praktiskās prasmes: Izglītības sistēmai ir jāpielāgojas darba tirgus prasībām, nodrošinot, ka skolēni apgūst praktiskās prasmes un kompetences, kas ir pieprasītas darba tirgū.

Izglītības pārvaldība un politika

• Reformas un to īstenošana: Lai gan ir veikti vairāki izglītības reformas pasākumi, to īstenošana praksē dažkārt ir lēna un nepietiekama. Ir nepieciešama efektīvāka pārvaldība un koordinācija starp dažādiem izglītības līmeņiem un institūcijām.

Latvijas izglītības sistēma saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, taču ar atbilstošu politiku un resursu piešķiršanu ir iespējams uzlabot izglītības kvalitāti un nodrošināt, ka visi skolēni saņem nepieciešamo izglītību un atbalstu.

Valsts finansējums

Pirmsskolas izglītība:

• Pirmsskolas izglītība (bērnudārzi) tiek daļēji finansēta no pašvaldību budžetiem. Vecāki maksā noteiktu līdzmaksājumu, bet tas parasti ir salīdzinoši neliels, un ģimenēm ar zemiem ienākumiem tiek piedāvātas atlaides vai pilnīgs maksājuma atbrīvojums.Pamatskola un vidusskola (Folkeskole):
• Obligātā izglītība no 1. līdz 10. klasei ir pilnībā valsts finansēta. Pašvaldības nodrošina skolu uzturēšanu, mācību materiālus un skolotāju algas.
• Vecākiem nav jāmaksā par bērnu apmācību, izņemot nelielus izdevumus par īpašiem mācību materiāliem vai aktivitātēm.Vidējā izglītība:
• Vidusskolas (ģimnāzijas) un profesionālās izglītības iestādes ir valsts finansētas. Studenti nav jāmaksā mācību maksa, un viņiem ir pieejami bezmaksas mācību materiāli.
• Dažās programmās var būt nelieli maksājumi par specifiskiem materiāliem vai aktivitātēm.

Augstākā izglītība

Universitātes un augstskolas:

• Augstākā izglītība Dānijā ir bezmaksas Dānijas un Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem. Studenti no citām valstīm var maksāt mācību maksu, taču arī viņiem bieži ir pieejamas stipendijas un finansiālais atbalsts.
• Augstskolu finansēšana nāk no valsts budžeta, un augstskolas saņem līdzekļus, pamatojoties uz studentu skaitu un studiju programmu veidu.Studentu finansiālais atbalsts:
• Dānijas studenti saņem valsts finansiālo atbalstu (Statens Uddannelsesstøtte, SU), kas palīdz segt dzīvošanas izmaksas studiju laikā. Šis atbalsts ir pieejams gan vietējiem, gan ES pilsoņiem ar noteiktiem nosacījumiem.
• SU atbalsts sastāv no stipendijas un aizdevuma kombinācijas, un tā apmērs ir atkarīgs no studenta dzīvesvietas un ģimenes ienākumiem.

Pašvaldību un valsts sadarbība

Pašvaldību loma:

• Pašvaldības ir atbildīgas par pirmsskolas, pamatskolas un vidējās izglītības iestāžu uzturēšanu un finansēšanu.
• Pašvaldības nodrošina arī papildu atbalsta pakalpojumus, piemēram, speciālo izglītību un skolēnu pārvadāšanu.Valsts loma:
• Valsts nodrošina politikas izstrādi un pārraudzību, kā arī finansē augstākās izglītības iestādes un pētniecību.
• Valsts arī nodrošina vienotu izglītības standartu ievērošanu un kvalitātes kontroli.

Privātā sektora līdzdalība

Privātās skolas:

• Dānijā ir arī privātās skolas, kas saņem daļēju valsts finansējumu, bet vecākiem ir jāveic līdzmaksājumi. Šīs skolas bieži piedāvā specializētas programmas vai alternatīvas mācību metodes.
• Privātās skolas ir populāras, jo piedāvā mazākas klases un individuālāku pieeju mācībām.

Papildu finansējuma avoti

Fondi un ziedojumi:

• Dažas izglītības iestādes saņem papildu finansējumu no privātiem fondiem, uzņēmumiem un individuāliem ziedojumiem.
• Šis finansējums bieži tiek izmantots specifisku projektu īstenošanai vai infrastruktūras uzlabošanai.

Dānijas izglītības sistēmas finansēšanas modelis nodrošina augstu izglītības kvalitāti un pieejamību, veicinot vienlīdzīgas iespējas visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu sociālekonomiskā stāvokļa.