Zigmunda Freida darbos nepastāv tieša atsauce uz nepārvaramu vēlmi strādāt par skolotāju. Tomēr viņa psiholoģijas teorijas piedāvā dažus konceptus, kurus varētu interpretēt šīs vēlmes izpratnei:
1. Pārvietošanās un sublimācija
- Freids uzskatīja, ka cilvēki mēdz sublimēt (pārveidot) savas instinktīvās vēlmes vai enerģiju sociāli pieņemamās un auglīgās darbībās. Skolotāja profesija varētu būt sublimācijas piemērs, kur vēlme palīdzēt, vadīt vai ietekmēt citu cilvēku attīstību tiek realizēta kā cēla misija.
2. Oedipa un Elektras kompleksi
- Freida teorijā bērnības pieredze ar vecākiem veido cilvēka vēlmes un motivācijas. Persona, kura izjūt spēcīgu tieksmi pēc autoritātes vai vadošas lomas, iespējams, sublimē šīs vēlmes, kļūstot par skolotāju.
3. Superego un morālā autoritāte
- Skolotāji bieži simbolizē zināšanas un morālo autoritāti. Persona, kuras superego (iekšējais morālais vadītājs) ir spēcīgi attīstīts, varētu just nepārvaramu vēlmi kļūt par skolotāju, lai palīdzētu citiem sasniegt augstāku zināšanu un morāles līmeni.
4. Atjaunošanās caur bērniem
- Skolotāja darbs ļauj piedalīties nākamo paaudžu izglītošanā, kas, pēc Freida, varētu būt simboliska veids, kā personas izjūt sava mantojuma turpināšanu un ietekmi nākotnē.
5. Traumu un pieredzes ietekme
- Freids uzskatīja, ka pagātnes traumas vai pieredze var ietekmēt cilvēka vēlmes. Persona, kura ir piedzīvojusi pozitīvu vai negatīvu izglītības pieredzi, varētu meklēt šo pieredzi atkārtoti, kļūstot par skolotāju, lai labotu vai atkārtotu šo dinamiku.
Ja konkrēta doma no Freida darbiem šajā kontekstā interesē, varu palīdzēt meklēt precīzāk vai izskaidrot kādu no viņa teorijām detalizētāk.
Par skolotāju teorijām un vēlmi strādāt par skolotāju pastāv vairākas pieejas, kas izriet gan no psiholoģijas, gan pedagoģijas teorijām. Šīs teorijas izskaidro, kāpēc cilvēkiem rodas nepārvarama vēlme kļūt par skolotājiem. Lūk, detalizēts pārskats:
1. Psihodinamiskā pieeja (Freids, Eriksons)
Freids
- Sublimācija: Skolotāja profesija var būt veids, kā sublimēt vēlmes pēc kontroles, autoritātes vai palīdzības. Cilvēki var justies piepildīti, realizējot šīs vēlmes caur sabiedriski pieņemamām darbībām, piemēram, mācīšanu.
- Bērnības pieredze: Persona var tiekties kļūt par skolotāju, ja bērnībā ir pieredzējusi autoritatīvu vai iedvesmojošu skolotāju, kas atstājis lielu iespaidu.
- Oedipa komplekss: Skolotāja loma varētu sublimēt iekšējo vēlmi pēc ietekmes un atzinības.
Eriksons
- Identitātes attīstība: Eriksona teorijā skolotājiem bieži ir nozīmīga loma cilvēka identitātes veidošanā. Tie, kuri uzskata izglītību par centrālo savas identitātes daļu, var sajust spēcīgu vēlmi darboties šajā laukā.
- Generativitāte pret stagnāciju: Pieaugušā vecumā cilvēkiem rodas vēlme veicināt sabiedrības attīstību un atstāt mantojumu. Skolotāja darbs dod iespēju ietekmēt nākamo paaudzi un justies nozīmīgam.
2. Humanistiskā pieeja (Maslovs, Rogerss)
Maslovs
- Pašaktualizācija: Skolotāja darbs ļauj indivīdam pilnībā realizēt savas spējas, daloties zināšanās un palīdzot citiem sasniegt viņu potenciālu.
- Piederība un cieņa: Mācīšana nodrošina gan cieņu no skolēniem un sabiedrības, gan arī piederības sajūtu skolotāju kopienai.
Rogerss
- Cilvēkcentrētā pieeja: Skolotāji bieži izjūt spēcīgu vēlmi palīdzēt citiem, kas sakņojas empātijā un dziļā cilvēkmīlestībā. Mācīšana ir veids, kā veidot pozitīvas attiecības un veicināt cilvēku izaugsmi.
3. Sociālās ietekmes teorijas
- Modelēšana: Daudzi skolotāji uzsāk darbu, jo viņu dzīvē bijis iedvesmojošs skolotājs, kas kalpojis kā paraugs.
- Sociālās normas: Sabiedrības gaidas vai ģimenes tradīcijas var ietekmēt indivīdu, liekot uzskatīt skolotāja profesiju par vērtīgu vai prestižu.
- Sociālais mantojums: Skolotāji bieži ir ģimenes locekļi, kuri vēlas turpināt tradīciju vai saglabāt izglītības vērtības ģimenes lokā.
4. Pedagoģiskās motivācijas teorijas
- Iekšējā motivācija: Daudzi skolotāji izjūt dziļu gandarījumu, redzot skolēnu izaugsmi un panākumus. Šī “iekšējā balva” bieži ir spēcīgāks faktors nekā finansiālā motivācija.
- Misijas apziņa: Cilvēki, kuri izvēlas kļūt par skolotājiem, bieži izjūt aicinājumu uzlabot sabiedrību vai veicināt izglītību kā universālu vērtību.
- Aizrautība ar mācību priekšmetu: Vēlme dalīties ar dziļām zināšanām un mīlestību pret konkrētu priekšmetu, piemēram, matemātiku, literatūru vai mākslu, var būt galvenais dzinulis.
5. Evolucionārā psiholoģija
- Sociālā izdzīvošana: Mācīšana tiek uztverta kā veids, kā nodrošināt zināšanu pārmantošanu, palīdzot nākamajām paaudzēm izdzīvot un attīstīties.
- Altruistiska uzvedība: Skolotāja darbs var būt saistīts ar bioloģisku tendenci rūpēties par sabiedrības labklājību.
6. Identitātes un pašefektivitātes teorijas
- Pašefektivitāte: Cilvēki, kuri jūt, ka viņi ir labi pedagoģiskajā darbā, bieži izjūt spēcīgu vēlmi turpināt šo darbu, jo tas apstiprina viņu kompetenci un vērtību.
- Profesionālā identitāte: Skolotājiem bieži profesija kļūst par nozīmīgu viņu identitātes daļu, kas motivē viņus palikt šajā jomā, neskatoties uz izaicinājumiem.
