Attieksmes maiņa kā vienīgais līdzeklis savas veiksmes un apmierinātības radīšanai

Skola- tās ir mocības.

Es dusmojos uz skolotājiem.

Ne skolotāji, ne vecāki, ne klasesbiedri nenovērtē mani nenovērtē.

Man ir sliktas sekmes mācībās.

Es konfliktēju ar klasesbiedriem.

Klasesbiedri mani apsmej.

Pazīstamas domas, vai ne? Diemžēl. Tas ir negatīvs jeb destruktīvs domāšanas veids, kas ar nevēlamas uzvedības starpniecību atspoguļo tavas negatīvās attieksmes aizsargreakciju. Tu tā mēģini sevi sargāt, lai justos drusku labāk. Diemžēl – un neveiksmīgi.

Ja tev nepatīk sava skola, ja mācībās esi nesekmīgs vai vienkārši tev neveicas, labākais, ko vari izdarīt, ir ar mīlestību padomāt par savu pašreizējo stā­vokli.

To, kur tu pašlaik atrodies, nosaka tavi pašreizējie uzskati un izveidojusies pārliecība. Tava situācija ir iepriekš domāto domu un izteikto vārdu summa. Ar mīlestību un draudzīgu attieksmi padomā par savu pašreizējo situāciju mācībās un uzvedībā, saviem klasesbiedriem un savu skolu kopumā.

Beidzot sev uzsvērti pasaki: “Man vienmēr veicies ar skolotājiem un klasesbiedriem. Visi pret mani izturas ar cieņu. Viņi pret mani ir draudzīgi un dāsni, ar viņiem ir patīkami būt kopā.” Atkārto šīs domas ik dienas un ļauj tām iesakņoties savā apziņā; tas tev palīdzēs ne tikai turpmākajā skolas ikdienā, bet arī savstarpējās attiecībās. Tāpat saki arī par draugiem, kas nemācās tavā skolā.

Izturies pret skolu draudzīgi, domā pozitīvas domas, jo skolotāji un klasesbiedri pārraidīs tikai to, ko un kā tu domā un runā par viņiem.

“Esmu atvērts un gatavs pieņemt katru skolotāju un klasesbiedru visā viņa daudzveidībā, un tas man ļaus izpaust draudzīgu attieksmi aizvien vairāk un spēcīgāk, tas man sagādās prieku un apmierinājumu. Es priecājos par skolu, klasesbiedriem un skolotājiem, un viņi mani par to ciena, kā arī izturas pret mani ar lielāku draudzību.” Šādi un līdzīgi bez kautrēšanās, noglāstot durvis, sacīsim ienākot un izejot no skolas.

Ja skolā mēs pret kādu izjūti dusmas, dāvini tam draudzību dubultā apjomā. Ja klasesbiedrs ir pārlieku dusmīgs, apgalvo, ka viņš ir labvēlīgi no­skaņots un pilns draudzības. Ja kāds izrāda cinismu, rupjību, iegalvo, ka viņa galvenā īpašība ir mīļums.

Ja ievērosi tikai skolasbiedru labās īpa­šības, attiecībās ar tevi viņš izrādīs tieši tās rakstura iezīmes, kuras izrādi tu. Tāpēc rādi viņiem paraugu, parādi viņiem vēlamo izturēšanos.

Ja tu, skolēns, par skolotājiem domāsi tikai draudzīgi un cildeni, arī viņi sāks ar tevi draudzīgi sveicināties un sarunāties. Drīz pamanīsi, ka tas uzlabo sekmību un uzvedību attiecīgajā priekšmetā. Ja tu tā nedarīsi, saņemsi pretī tikai to, ko domās un vārdos par viņiem pasaki.

Pašreizējais stāvoklis gan mācībās, gan uzvedībā, gan savstarpējās attiecībās ir atkarīgs no tavu domu un izteikto vārdu disciplīnas. Labi vai slikti ir tik, cik tu to izveido savā galvā, cik bieži atkārto pozitīvus vai negatīvus vārdus. Viss ir tavās rokās. Kas ir “neveiksme”? Kad ciešam neveiksmi, iespējams, ka sev saki: neesmu pelnījis tādus panākumus (neticu, ka tas var notikt ar mani), vai sirds dziļumos izjūti, ka neesi vēlamā iznākuma cienīgs.

Tas ir līdzīgi kā darbā ar datoru. Kad atgadās misēklis, tu taču atzīsti savu neveiksmi, jo esi pārkāpis tā nemainīgos likumus un tev tātad kaut kas ir jāiemācās, nevis jādusmojas vai jāpārremontē dators. Datoram nav jēgas stāstīt par savām izjūtām. Tas būtu muļķīgi un veltīgi.

Ar mums, cilvēkiem, ir līdzīgi. Ārējie notikumi ir iekšējās pasaules tiešs atspulgs, iepriekš domāto domu un izteikto vārdu summa, katra paša iepriekš izveidotie priekšstati un attieksme. Katrs dzīvo savā izveidotajā domu, uzskatu un attieksmes modelī.

Tāpēc par neveiksmi un atkārtoti pieļautām kļūdām bāršanās vietā sevi samīļo vēl jo ciešāk, kā arī pasaki sev ko mīļu. Tev kopš dzimšanas ir tiesības uz veiksmi. Ja tā nenotiek, tas nozīmē, ka pa­gaidām vēl īsti neesi novērtējis savas spējas un dotumus, netici, ka vari gūt panākumus, veiksmi gan sekmēs, uzvedībā, kā arī savstarpējās attiecībās. Bet varbūt gluži vienkārši tu vēl to neesi apzinājies. Tas nozīmē, ka tu uz sevi dusmojies, baries, bet, kas tad lai vēl tevi tik spēcīgi lai mīl, ja ne tu pats?!?

Kad tu skolā mācījies lasīt vai rakstīt, tu no centības vai staroji. Bet vai tu tagad staro un centies? Cik bieži tā vietā, lai uzmundrinātu, tu sevi apsaukā par ne­veiksminieku un nejēgu? Mācības bez kļūdām nemaz nav iespējamas – kļūdas šo procesu tikai padara vēl bagātāku.

Tāpēc vismaz tagad sāc veidot savu “veiksminieka tēlu”. Neatkarīgi no tā, kādu priekšmetu mācies, princips ir viens: veido savā apziņā veiksminieka tēlu.

Tādam nolūkam labi noder šādi apgalvojumi:

Es pievelku veiksmi ik mirkli.

Es veidoju jaunus priekšstatus par veiksmīgu dzīvi panākumiem.

Es priecājos par savu skolu.

Skola ir bezgalīgu iespēju okeāns jebkuram skolēnam, tai skaitā arī man.

Esmu veiksminieks.

Mani nolūki ir veiksmes pilni.

Veiksminieka saprāts piedāvā visu, lai jebkura situācija būtu veiksmīga.

Es iejūtos veiksminieka tēlā un es to apzinos.

Izvēlies jebkuru no šīm rindiņām un atkārto tās turpmākajās dienās. Tad izmanto pārējās rindiņas. Lai šīs domas kā auglīga sēkla piepilda tavas domas un vārdus.

Tu esam pelnījis visu to labāko un esi gatavs to nekavējoties pieņemt. Ja gribi, lai tas kļūtu par īste­nību, netici citu apgalvojumiem, ka esi nesekmīgs, ka tev ir slikta uzvedība, Tā vietā saņemies un ar pozitīvu vārdu un domu palīdzību atbrīvojies no nesekmības un uzvedības traucējumiem. Tev sekmība un veiksme sāksies tikai tad, kad sāksi par sevi, par mācībām, uzvedību, skolu un mācībām domāt un runāt tikai po­zitīvi, tas ir, ar pozitīvu attieksmi. Turklāt tā ir arī izvēles brīvība: būt veiksmīgam un sekmīgam vai pretēji. Būt veiksminiekam nemaz nav obligāti. Bet galu galā sekmība, labvēlīga uzvedība un savstarpējās attiecības pirmām kārtām ir dvēseles stāvoklis, starta punkts ceļā uz veiksmi. Veiksme vai tās trūkums ir tavu domu un izteikto vārdu likumsakarīgs atspoguļojums. Ja tu būsi pārliecināts, ka esi pelnījis veiksmi un sekmību, tad tev tādam jāsāk justies iekšēji.

Koncentrē savu uzmanību uz veiksmi un sekmību, nevis strīdiem un neveiksmēm. Ja tu visu laiku do­māsi par nesekmību un neveiksmēm, tas novedīs pie vēl lielākas nesekmības un neveiksmes.

Visums ir neizsmeļams, tāpēc nav jāapskauž sekmīgie un veiksmīgie klasesbiedri. Tev nav jābaidās, ka klasē veiksmīgs var būt tikai viens. Mēs visi varam iegūt visu, tikai domās un vārdos ir jāiedarbina attiecīgs iekšējais spēks.

Novērtē katru neveiksmīgu atzīmi, jo kas zina – kādu dienu tas būs iemesls tev sevi beidzot pozitīvi sapurināt, un tas pilnībā izmainīs, piemēram, sekmību mācībās. Vienīgais, kas traucē, ir tikai tavs uzskats, ka nesekmība un uzvedības traucējumi ir neno­vēršami.

Pieņem ar pateicību un prieku jebkuru skolotāja palīdzību, un nekad to neatraidi. Un katru reizi, kad to saņem, pie sevis atkārto: „Es taču to esmu pelnījis(usi)!”

Katru skolotāja palīdzību – vajadzīgu vai nevajadzīgu – saņem ar smaidu un prieku, tas ir, ar pozitīvu attieksmi. Arī tu viņiem darīsi labu, tas ir, domāsi labas domas, izsacīsim tiem labvēlīgus vārdus. Šī likumsakarība ir automātiski loģiska, jo – vai tad kaut ko labu var izdarīt ar sliktām domām, izsakot sliktus vārdus? Rīkojoties pareizi, sev iegalvosi, ka esi sevis cienīgs veiksminieks.

Negatīvu prāta stāvokļu novēršana

Regulāri vingrinot savu prātu un uzvedību, tu iekšēji vari veidot  stabilu veiksminieka tēlu, kā arī vairot apmierinātību ar sevi un apkārt notiekošo. Apzināti izraugoties, izkopjot tikai pozitīvus un iznīcinot negatīvus prāta stāvokļus, tu vari sasniegt pat pilnīgu apmierinātību ar sevi un apkārt notiekošo. Tas viss ir iespējams iedzimto smadze­ņu struktūras funkciju dēļ. Jau piedzimšanas brīdī smadzenes ir ģe­nētiski nodrošinātas ar nepieciešamajiem instinktīviem uzvedības modeļiem, lai uz ap­kārtējo pasauli reaģētu tādos veidos, kuri palīdz mums, cilvēkiem, izdzīvot, būt apmierinātiem. Kā gan tu citādi varēsi veikt galveno dzīves uzdevumu – būt laimīgam? Ja ikdienā runā tikai par nesekmību un citām problēmām, kā ir tad? Vai tā kāds vispār var kļūt laimīgs?

Pozitīvā domāšana un psihes bioloģiskie pamati

Smadzeņu programma nav statiska, nav negrozāmi iestatīta un nemaināma. To pamatprogrammas ir iedzimtas neskaitāmos nervu šūnu aktivizēšanās modeļos, un šīs īpašās smadzeņu šūnu kombinācijas atsaucas uz jeb­kuru tavu domu, izteikto vārdu, notikumu, nejaušību, pārdzīvojumu.

Neiroloģijas speciālisti jau sen ir pierādījuši, ka smadzenes spēj adaptēties, kā rezultātā sāk veidoties jauni neirāli savienojumi. Pateicoties jaunajiem ievaddatiem (domām, vārdiem) nervu šūnas ar ķīmiskajām vielām (neirotransmiteriem) savienojas jaunās kombinācijās. Patiesībā mūsu smadzenes mainās nemitīgi, pārveidojot savu programmu atbilstoši jaunajām domām un pieredzei pat tādā mērā, ka pat mainās atsevišķu neironu funkcija, un tie vieglāk var sākt vadīt attiecīgos elektriskos signālus, piemēram, neironi, kas agrāk veica kādu no labsajūtas veidojošām funkcijām, vēlāk var veikt tieši pretēja rakstura reakcijas. Nacionālās garīgās veselības institūtā doktori Avi Kārni (Avi Kami) un Leslijs Anderleiders (Lesiie UnderJeider) veica eksperimentus, kur objektiem lika veikt vienkāršus, verbālus un motoriskus uzdevumus. Veicot smadzeņu skenēšanu, noskaid­roja, kuras smadzeņu daļas ir iesaistītas uzdevumu veikšanā. Pēc tam objekti četras nedēļas katru dienu veica vingrinājumus, kas padevās arvien veiklāk un ātrāk. Mēneša beigās, vēlreiz skenējot smadzenes, atklājās, ka uzdevumā iesaistītās smadzeņu daļas ir papla­šinājušās. Tātad procesā tiek iesaistī­tas jaunas nervu šūnas un mainīti neirālie savienojumi.

Pozitīvā domāšana un fizioloģija

Iepriekš minētā smadzeņu īpašība ir fizioloģiskais pamats prāta pārveidošanai. Nomainot sliktās domas un vingrino­ties pozitīvajā domāšanā, mēs varam pārveidot savas nervu šūnas un mainīt smadzeņu darbības raksturu. Lai šo panāktu, sāksim mācīties. Sākot mācīties, apgūstot prāta disciplīnu, tu neirālajos savienojumos ievadīsi jaunus datus. Šādi tu pamazām nomainīsi savu negatīvo jeb destruktīvo domāšanu, ku­ra ir pašlaik saskaņota ar pašlaik esošajiem nervu šūnu aktivizēšanās modeļiem, pret pozitīvo domāšanu jeb konstruktīvo domāšanu. Trenējot pozitīvo domāšanu, tu smadzenēs pamazām veido jaunas neirālās shē­mas. Tas viss apliecina, ka ar prāta vingrināšanu tu tiešām vari apgūt apmierinātību ar sevi, skolu un tā tālāk. Un tā nebūs sevis maldināšana, jo apmierināts ar ārējo pasauli var būt tikai tas, kas ir apmierināts ar savām domām un izteiktajiem vārdiem.

Cēloņu noskaidrošana

Tev jāapzinās, ka ar negatīvām domām – dusmām, aizvainojumu, garastāvokļa maiņu u.tml. –tu posti ne tikai savu dzīvi, bet arī skolas dzīvi kopumā, sagandē mācīšanās un draudzīgas uzvedības prieku utt. daudziem citiem. Tas pats sakāms par nemitīgo problēmu meklēšanu un atrašanu, to risināšanu, cīnīšanos. Cilvēkos ir nostiprinājusies problēmiskā domāšana pat tik lielā mērā, ka sākam noticēt problēmas nepieciešamībai. Daudzi un, iespējams, arī tu domā apmēram šādi: jo vairāk problēmu spēju saskatīt, jo vairāk apkārtējie redz, cik uzcītīgi mācos. Bet vai tā tiešām ir? Garajā pārvērtēšanas un mācīšanās procesā, izvērtējot, kura doma, emocija un attieksme ir labvēlīga, kura — destruktīva, tevī veidosies nelokāma apņēmība mainīties pozitīvā virzienā. Izmanto šo iespēju!

Kauzālo jeb cēloņsakarību princips nosaka: lai novērstu kādu nevēlamu parādību, izpausmi, mums pret šo parādību, izpausmi ir nevis jācīnās, bet gan jānovērš cēloņi. Līdzīgi ir ar pozitīviem prāta stāvokļiem un pārdzīvojumiem. Ja tu tiecies pēc apmierinājuma, tad meklē cēloņus, kas to rada.

Destruktīvā domāšana

Skolas psiholoģiskajā vidē ir daudzi destruktīvi negatīva prāta stāvokļi un nedisciplinēta prāta izpausmes: dusmas, naids, aizvainojums, kā arī salīdzināšana, dalīšana sekmīgajos un nesekmīgajos, slinkajos un čaklajos u.tml. Ja būsi negatīvas attieksmes pārņemts, destruktīvu emociju pārpilns, tad arī skolotāji tev liksies naidīgi noskaņoti, agresīvi un ļaunprātīgi (ārējais atspoguļo iekšējos procesus). Šāda attieksme vairos tavas bailes, radīs aizvien jaunus konfliktus, bezspēcības izjūtu.

Draudzīgums

Tavs draudzīgums instinktīvi atver kaut kādas iekšējās durvis. Tad ir abpusēji patīkami sazināties. Tādās reizēs labāk var ieraudzīt, ka skolotāji ir tādi paši cilvēki kā mēs, tāpēc vieglāk un bez dusmām spēsi piekļūt viņiem tuvāk, veidot vērtīgas un audzinošas savstarpējās attiecības. Tas abās pusēs mazinās saspringuma bailes no kļūdīšanās, mēģinājumus izlikties par kaut ko citu un slēpties. Skolēna draudzīgums rosina savstarpējo uzticēšanos.

Savu nemācīšanos lielā mērā esi panācis pats… ar nemitīgu runāšanu par nevēlēšanos mācīties un draudzēties ar skolotājiem. Par ko runā, tas notiek. Arī Bībelē ir teikts, ka viss notiek pēc mūsu ticības. Tātad – ja runā, tad arī tam tici.

Salīdzināšana apmierinātības aspektā

Apmierinātība ar mācībām skolā nereti ir atkarīga no tā, ar ko tu sevi un skolotājus salīdzini. Parasti tu sevi salīdzini ar tiem, kuri ir gudrāki, skaistāki, bagātāki vai veiksmīgāki par tevi. Un vēl briesmīgā nosliece vairot skaudību un neapmierinātību. Daudzi apgalvo, ka neesot skaudīgi. Bet, ja neesi skaudīgs, kāpēc tu to saki? Ja tu esi godīgs, kāpēc tev tas ir jāsaka? Stāstot par vienu bagātību, kad citiem ir grūti, tu runā tikai un vienīgi par savu skaudību.

Šo pašu principu tu vari izmantot pozitīvā pavērsienā, tas ir, sevi salīdzināt ar tiem, kuriem klājas vēl sliktāk nekā tev, un padomāt, pateikties par visu to, kas tev ir.

Kādā eksperimentā, Ņujorkas štata universitātē Bufalo, pētījuma objektiem palūdza pabeigt teikumu: “Es priecājos, ka neesmu…” Pēc tam kad uzdevums bija atkārtots piecas reizes, viņi juta, ka nepārpro­tami ir palielinājusies apmierinātība ar dzīvi. Citai gru­pai eksperimentētāji lūdza pabeigt teikumu: “Es vēlētos būt…” Šai gadījumā pētījuma objekti pēc eksperimenta juta lielāku neapmierinātību ar dzīvi.

Apmierinātības pētījumu eksperimenti

Tie rāda, ka tu vari palielināt vai samazināt ap­mierinātību ar skolu, mainot savu skatījumu redzespunktu. Tas skaidri apliecina, cik lielā mērā prāta attieksme nosaka laimīgu dzīvi.

Ja labvēlīgos apstākļus, piemēram, savu labo veselību vai bagā­tību, tu izmanto pozitīvā veidā, palīdzot citiem, tie var būt veici­noši faktori ceļā uz laimīgāku dzīvi. Un tu, bez šaubām, priecājies par to visu — par savām materiālajām iespējām, panākumiem un tā tā­lāk. Taču, ja trūkst veselīgas attieksmes, ja pārāk maz uzmanības pievērs prāta disciplīnai, tad tas viss gaužām maz ietekmē tavu ilglaicīgo laimes izjūtu. Arī zem bagātības skaistās virskārtas slēpjas sava veida garīgs nemiers, kas noved pie vilšanās un nevajadzīgiem strīdiem. Nav garantijas, ka bagātība spēs sniegt piepildījumu, pēc kura mēs tiecamies. To pašu var sacīt arī par drau­giem. Ja mūs piemeklējusi dusmu vai naida lēkme, pat ļoti tuvs draugs mums reizēm šķiet aizdomīgs, tāls un pat kaitinošs.