1. E-grāmata. Ja mācību grāmata strauji noveco vai mācību priekšmeta saturs ir pārāk specifisks un nav vienas konkrētas mācību grāmatas, kurā būtu viss nepieciešamais mācību priekšmeta apguvei, ir iespēja to pārveidot elektroniskā formātā ar iespēju ik pa laikam mācību saturu aktualizēt, respektīvi, atbrīvoties no novecojušiem mācību fragmentiem un papildināt ar jauniem. Pedagogs mācību stundu laikā e-grāmatu var projicēt uz ekrāna, savukārt izglītojamie e-grāmatu pēc mācību stundām var lasīt arī savos viedtālruņos.
2. Elektroniskā aptaujas metode. To var izmantot ātrai izglītojamo zināšanu pārbaudei ar automatizētas vērtēšanas un atzīmju izlikšanas iespējām,  piemēram, katras nākamās mācību stundas sākumā skolotājs 3 minūšu laikā var pārbaudīt, kā izglītojamie apguvuši iepriekšējās mācību stundas tēmu. Izglītojamie aptauju var veikt gan datorā, gan savos viedtālruņos.
3. Mācību priekšmetu datubāze. Datubāzē var ievietot nepieciešamos uzskates materiālus, uzglabāt un meklēt visu nepieciešamo informāciju. Ierakstu struktūru definē mācību priekšmeta skolotājs, nosakot lauku skaitu un rediģēšanas veidu. Informācijas izvietojumu, ierakstu uzskaiti, attēlošanu, kā arī rediģēšanu skolotājs var kontrolēt. Datubāzē ievietoto informāciju var ērti koplietot ar citu mācību priekšmetu skolotājiem. Jebkurš ieraksts datubāzē tiek automātiski sasaistīts ar vietu, kurā vārds vai frāze parādās mācību kursā. Skolotājs var atļaut komentēt datubāzē ievadītos datus. Ierakstus var vērtēt gan skolotājs, gan izglītojamie. Vērtējumi var tikt apkopoti, lai veidotu galējo vērtējumu, kurš tiek ierakstīts vērtējumu grāmatā. Datubāzē var uzglabāt saites, grāmatas, kartes, grāmatu pārskatus, žurnālu atsauces, fotogrāfijas, plakātus, mājas lapas u.c. mācību uzskates līdzekļus. Skolotājs pēc katras nodarbības izglītojamajiem var uzdot mājasdarbu, piemēram, likt iesūtīt 10 jēdzienu aprakstus, kas datubāzē  vēl nav ievadīti. Nav iespējams vienu un to pašu jēdzienu ievadīt divas reizes. Datubāzē saglabātajai informācijai izglītojamais var piekļūt arī, izmantojot savu viedtālruni.
4. Mācību vielas atprasīšanas metode. Skolotājs izglītojamajiem var atprasīt uzdoto mācību vielu, kā arī organizēt diskusijas, likt izklāstīt izglītojamo izpratni par apgūstamo vai iepriekš apgūto mācību tēmu, apmainīties viedokļiem u.tml. Skolotāja jautājumi  var būt strukturēti vairākos veidos un katra izglītojamā atbilde var tikt novērtēta ar atzīmi. Izglītojamo atbildes var skatīt vairākos veidos, kā arī pievienot pielikumus. Izglītojamie savā e-pastā vai telefonā saņem skolotāja aicinājumu atbildēt uz viņa jautājumiem uz kuriem izglītojamajiem ir jāatbild. Skolotājs manuāli var iestatīt arī tādu opciju, ka izglītojamais uz skolotāja jautājumiem ir spiests atbildēt pat piespiedu kārtā. Pēc pārrunu beigām izglītojamajam savā viedtālrunī ir iespēja pārlasīt savas atbildes uz skolotāja jautājumiem.
5. Izvēles metode. Izvēles ļauj skolotājam uzdot vienu vai vairākus jautājumus un piedāvāt iespējamo atbilžu variantus. Izvēles rezultāti var tikt publicēti pēc tam, kad izglītojamie ir atbildējuši, pēc noteikta datuma vai arī netikt publicēti vispār. Rezultātus var publicēt ar izglītojamo vārdiem vai anonīmi. Šo metodi var lietot: kā ātru aptauju, lai veicinātu domāšanu par tēmu; ātri pārbaudītu izglītojamo izpratni; veicinātu izglītojamo lēmumu pieņemšanu, piemēram, atļaujot viņiem balsot par datumu, kad notiks pārbaudes darbs. Izvēles metodi visbiežāk veic ar viedtālruņu starpniecību.
6. Semināra metode. Tā nodrošina izglītojamo paveikto darbu apkopošanu, pārskatīšanu un klases biedru novērtējumu. Izglītojamie var iesniegt jebkādu digitālu saturu (failus), tādus kā, tekstapstrādes dokumentus vai izklājlapas, kā arī ievadīt tekstu laukā, izmantojot tekstam paredzētos laukumus. Izglītojamo atbildes tiek novērtētas, izmantojot daudzu kritēriju vērtēšanas formu, kuru izveidojis skolotājs. Klases biedru vērtēšanas formas procesu var izmēģināt iepriekš, izmantojot kursa vadītāja izveidoto atbildes piemēru, to salīdzinot ar parauga vērtējumu. Izglītojamajiem ir iespēja novērtēt vienu vai vairāku grupas biedru atbildes. Atbildētāji un vērtētāji var būt anonīmi, ja tas ir nepieciešams. Semināra laikā izglītojamais iegūst divus vērtējumus – viens ir par viņa atbildēm, otrs ir grupas biedru vērtējums.  Abi vērtējumi automātiski tiek ierakstīti vērtējumu žurnālā. Izglītojamais tiešsaistes seminārā, izmantojot viedtālruni, var piedalīties, būdams simtiem kilometru attālumā no Latvijas.
7. Testu metode. Šī metode ļauj skolotājam veidot dažādu jautājumu tipu zināšanu pārbaudes. Testi var saturēt jautājumus ar atbilžu variantiem, piemēram, skaitliskos jautājumus un atbilžu savienošanu. Testam iespējami vairāki mēģinājumi, kur izmanto jauktu jautājumu secību vai nejaušo atlasi no jautājumu bankas. Skolotājs var iestatīt vai neiestatīt laika limitu. Katrs mēģinājums tiek automātiski vērtēts, izņemot eseju tēmas. Pareizās un nepareizās atbildes tiek apkopotas un automātiski reģistrē vērtējumu. Testi var tikt lietoti: mācību kursa noslēgumā; zināšanu pārbaudei par tēmu; atgriezeniskās saites izveidei; pašvērtējumam u.c. Skolotājs iepriekš sagatavotos testus jebkurā brīdī ar vienu klikšķi var nosūtīt uz izglītojamo viedtālruņiem. Tie var būt gan kā pašpārbaudes testi, gan kā mājasdarbi, gan arī kā pārbaudes darbi.
8. Pārrunu metode. Šī metode ļauj izglītojamajiem veikt rakstiskas, reālā laikā sinhronizētas pārrunas, diskusijas u.tml. Pārrunas var būt vienreizīgas vai arī tās var turpināt vienā un tai pašā laikā katru dienu vai nedēļu. Pārrunu sesijas tiek saglabātas un tās var padarīt pieejamas apskatei, kā arī lasīt savos viedtālruņos. Pārrunu metode ir īpaši noderīga grupu audzinātājiem, kad nav iespējas tikties aci pret aci ar saviem izglītojamajiem, piemēram, regulārās klašu sanāksmēs; neatkarīgi no izglītojamo atrašanās vietas skolotājs var uzzināt izglītojamo viedokli par kādu jautājumu; skolotājs var tuvāk iepazīties ar izglītojamajiem, kuri neredzamā veidā piedalās tiešsaistes klases sapulcēs; skolotāji var veikt pārrunas ar izglītojamajiem, kuri īslaicīgi vai ilglaicīgi nevar apmeklēt nodarbības, lai tie turpmāk sekotu līdzi mācību norisei un darbiem; pārrunas ar izglītojamajiem, kuri ilgstoši slimo, sanāk kopā, lai diskutētu par savu pieredzi; jautājumu un atbilžu sesija ar uzaicinātu vieslektoru citā atrašanās vietā; sesijas, lai palīdzētu izglītojamajiem sagatavoties pārbaudes darbiem.
9. Uzdevumu metode. Šī metode skolotājam ļauj uzdot uzdevumus, savākt atrisinājumus un veikt atrisinājumu novērtēšanu un atsauksmju pievienošanu. Izglītojamie var iesniegt jebkādu digitālo saturu (failus), tādus kā tekstapstrādes dokumentus, izklājlapas, attēlus, audio un video klipus. Skolotājs var arī pieprasīt izglītojamajiem ievadīt atbildes tikai teksta laukumā. Uzdevums var tikt izmantots, lai atgādinātu par reālās pasaules uzdevumiem, kas viņiem ir jāveic bezsaistē, piemēram, jāveido mākslas darbs, un tādējādi nepieprasa nekādu digitālo saturu. Pārskatot iesniegtos uzdevumus, skolotājs var atstāt atsauksmes, komentārus un augšupielādēt tādus failus, kā, piemēram, izglītojamo iesniegtos darbus ar atzīmētajām vietām, komentāriem un ieteikumiem vai audiofailā ierunātu atsauksmi. Uzdevumi var tikt vērtēti ar skaitlisku vai pielāgotu skalu vai arī, izmantojot uzlabotu vērtēšanas metodi, piemēram, rubriku. Gala vērtējumi tiek ierakstīti vērtējumu grāmatā. Uzdevumus var veikt arī viedtālrunī.
10. Viki metode. Šī metode ļauj pievienot un rediģēt tīmekļa lapu kolekciju. Viki var būt koplietošanas režīmā, kad visiem ir tiesības rediģēt, vai arī individuāla, kad katram ir savs viki, kuru var rediģēt tikai katrs pats. Katras viki lapas iepriekšējo versiju vēsture tiek saglabāta, izveidojot sarakstu ar katra veiktajām izmaiņām. Viki metodes pielietojumam ir vairākas iespējas: var izmantot mācību stundu pierakstiem; grupu darba shēmas plānošanai un struktūras noturēšanai; grāmatas kopīgai rakstīšanai; satura veidošanai par tēmu, kuru noteicis skolotājs; kopīgai stāsta vai dzejas veidošanai, kur katrs dalībnieks pievieno rindu vai pantu; kā personīgais žurnāls eksāmena piezīmēm vai atkārtošanai (izmantojot individuālo viki).
11. Vārdnīcu un enciklopēdiju metode.  Šī metode ļauj izglītojamajiem veidot un uzturēt definīciju sarakstu kā attiecīgā mācību priekšmeta vārdnīcu vai savākt un organizēt resursus vai informāciju enciklopēdijas formā. Skolotājs var atļaut pievienot failus vārdnīcas un enciklopēdijas ierakstiem. Pievienotie attēli tiek attēloti ierakstā. Ierakstus var meklēt vai skatīt alfabētiskā secībā vai sakārtotus pēc kategorijas, datuma vai izglītojamā vārda un uzvārda. Ieraksti var tikt apstiprināti pēc noklusējuma vai arī pieprasīt skolotāja apstiprināšanu pirms tie kļūst redzami pārējiem. Skolotājs var iestatīt iespēju, automātiski saskaitīt izglītojamo ierakstus. Skolotājs var atļaut komentēt ierakstus. Vērtējumi var tikt apvienoti, lai izveidotu galīgo vērtējumu, kas tiks ierakstīts vērtējumu žurnālā. Vārdnīcā un enciklopēdijā var pievienot kartes, fotogrāfijas un citus iekopējamus mācību materiālus. Izglītojamais jebkurā brīdī, izmantojot viedtālruni, var piekļūt vārdnīcā un enciklopēdijā ievietotajiem resursiem. Mācību priekšmeta vārdnīca vai enciklopēdija sadarbībā ar izglītojamajiem ir ērti un ātri papildināma, piemēram, skolotājs regulāri uzdod mājasdarbu-  atrast, piemēram, 15 jēdzienus ar to skaidrojumiem, kuri vēl nav iekļauti kursa vārdnīcā (vārdnīcā ir iestatījums, kas liedz divreiz ievietot vienu un to pašu  terminu).
12. Ārējo rīku izmantošanas metode. Šī metode ļauj izglītojamajiem savstarpēji sadarboties ar mācību resursiem un aktivitātēm citās tīmekļa vietnēs. Piemēram, ārējais rīks var nodrošināt pieeju pavisam citam mācīšanās veidam, izmantojot publicētāja mācību materiālus. Ārējie rīki ir mācību konteksta atpazīstošs, tas ir, tiem ir pieeja informācijai (institūcija, kurss un vārds) par lietotāju, kas ir ievietojis rīku; ārējie rīki atbalsta lasīšanu, atjaunošanu, vērtējumu izteikšanu un dzēšanu. Šīs metodes izmantošanu ērti izmantot savos viedtālruņos.
13. Failu ievietošanas metode. Šī metode ļauj skolotājiem izmantot failu kā mācību resursu. Failu var izmantot, lai koplietotu mācību stundās izmantotās prezentācijas u.c. Ar lejupielādētajiem failiem izglītojamie var iepazīties arī savos viedtālruņos.
14. IMS satura pakotne.  Tas ir failu kopums, kas ir iepakots saskaņā ar pieņemto standartu, tā, ka tie var tikt atkārtoti izmantoti dažādās sistēmās. IMS satura pakotnes modulis ļauj augšupielādēt tādas satura pakotnes kā zip failus un pievienot kursam kā apjomīgu resursu. Saturs parasti tiek attēlots vairākās lapās ar navigāciju starp tām. Ir vairākas satura attēlošanas iespējas: uznirstošajā logā, ar navigācijas izvēlni vai pogām. IMS satura pakotne var arī tikt lietota, lai attēlotu multivides saturu un animācijas. IMS satura pakotne ērti ir pārlūkojama arī viedtālruņos.
15. Tīmekļa lapu metode.  Tā sniedz iespēju kursā parādīt un rediģēt tīmekļa lapas. Šo metodi ieteicams izmantot, kad radniecīgā tīmekļa vietnē ir kvalitatīvi strukturēti un mācību kursam atbilstoši materiāli, kurus nav nepieciešams pārkopēt kursa vietnē. Ērti pārlūkojams viedtālruņos.
16. Mapju izmantojuma metode.  Tā ļauj skolotājam vienā mapē saistīt failus. Tas samazina ritināšanu apjomu mācību priekšmeta lapā. Mape var tikt lietota: failu sērijai par vienu noteiktu tematu, piemēram, failu kopums ar iepriekšējo eksāmenu dokumentiem pdf formātā vai attēlu failu kolekcija, kuru izmantos noteiktā projektā; lai nodrošinātu ar koplietojamu augšupielādes vietu skolotājiem mācību priekšmeta lapā (atstājot mapi slēptu, bet redzamu tikai skolotājam). Mapes ir ērti pārlūkojamas viedtālruņos.
17. URL izmantojuma metode.  Šī metode ļauj skolotājam izmantot tīmekļa adresi kā mācību resursu. Viss, kas ir brīvi pieejams tiešsaistē, piemēram, dokumenti vai attēli, var tikt sasaistīti; URL nav obligāti jābūt mājas lapai vietnei. Noteiktas mājas lapas URL var nokopēt un ievietot vai skolotājs var izmantot failu izvēlni un izvēlēties saiti no repozitorija, tādiem kā, Flickr, YouTube vai Wikimedia. Šī mācīšanās metode pilnībā izmantojama viedtālruņos.
18. Krustvārdu mīklu metode. Ar speciālas programmas  palīdzību skolotājs dažu minūšu laikā, attiecīgajā laukumā, iekopējot jautājumus, bet otrā- pareizās atbildes, katras tēmas noslēgumā var izveidot krustvārdu mīklu. Savietošana pa horizontālajām un vertikālajām līnijām tiek veikta datorizēti.
19. Viktorīnas metode. Ar šīs metodes palīdzību skolotājs var organizēt iepriekš sagatavotu viktorīnu. Uz ekrāna projicē jautājumus ar atbilžu variantiem. Izglītojamie savos viedtālruņos uzklikšķina uz kādu no piedāvātajiem variantiem. Otrs veids, kā izmantot viktorīnas metodi, ir pirms jautājumu projicēšanas skolotājs izskaidro kādu tēmu un, kad tas ir izdarīts, skolotājs piedāvā atbilžu variantus, respektīvi, tiek panākta atgriezeniskā saite- izglītojamie nekavējoties noskaidro, kā viņi ir apguvuši jauno mācību vielu.
20. Videolekcijas metode. Šī metode paredz iespēju skolotājam ierakstīt lekcijas, izmantojot video ierakstīšanas iekārtu. Videolekcijas var organizēt arī tiešsaistē, to apvienojot ar tērzēšanas, diskusiju un foruma iespējām reālā laikā.
21. Pašpārbaudes metode. Skolotājs e-studiju vietnē regulāri ievieto izglītojamajiem adresētus pašpārbaudes darbus. Tie var būt testi, uzdevumi, atbildes uz forumā ievietotajiem jautājumiem, aizpildot krustvārdu mīklas, uzrakstot eseju par videolekcijā dzirdēto, kā arī atbildot uz e-grāmatās ievietotajiem kontroljautājumiem. Skolotājs var noteikt izpildāmo pašpārbaudes darbu apjomu, kā arī noteikt minimālās prasības tiešsaistes semināru apmeklējumu reizēm, lai rezultātā iegūtu tiesības kārtot  noslēguma pārbaudes darbu.

Pēc pasūtītāja vajadzībām izgatavo:

• konsultāciju materiālus
• ieskaites, kontroldarbus
• digitālos mājasdarbus
• projektu darbus un citus materiālus digitālā formā.