Māra Ozola:
Man esot par sevi jāpastāsta. Kā katram latvietim, tas nenākas viegli. Latvietis vai nu raksta grāmatas formātā (ir un būs vēl) vai bikli klusē.
Man biklums dzīves gaitā izsīcis, tad nu mēģināšu īsi. Par paraugu ņemšu Raini, viņam izdevās (“Apaļš cilvēks” u.c.), tikai ne dzejā.
- Esmu cilvēks, lai gan, spriežot pēc citu runātā, reizēm tieku uzskatīta par kādu nedabisku radījumu vai pat monstru (nav nervu, var visu utt.).
- Man ir ģimene – vīrs, 4 bērni, māsa u.c. radi, daudz. Varbūt nerūpējos par tiem tā, kā pēc vispārpieņemtām normām skaitās labi, bet daru, ko varu, un tā, kā gribētu, lai izturas pret mani. Ar formulu “nedari otram to..” man nepietiek.
- Esmu skolotāja. Esmu samierinājusies, ka ar šo zīmogu dzīvošu līdz mūža galam. Stāžs pamatīgs par spīti tam, ka 3 reizes mēģināju aizmukt no šī krusta. Darbā parasti veicas labi, protu gan iemācīt, gan izvairīties no konfliktiem vai tos mierīgi atrisināt, gan tikt galā ar vecākiem. Domāju, ka jaunajiem spētu dot dažu labu padomu.
- Esmu valodniece, specializācija sociolingvistikā. Kad sāku, bija vēl padomju laiki un tādu zvēru Latvijā nebija. Tagad tam pievēršos tādā kā hobija līmenī, papētu emocionāli spēcīgu vārdu lietošanu, palasu kādu lekciju par lamuvārdiem.
- Nu jau laikam man ir tiesības teikt, ka esmu pa druskai arī rakstniece, ja nākusi klajā jau ceturtā grāmata, tad var to atļauties. Tās ir pilnīgi atšķirīgas. Rakstu lēni un pa druskai, jo laiku un spēku paņem iepriekš minētais.
- Citas lietas – lasīšana, teātris, rokdarbi utt. – nemaz nepieminēšu, jo tām pēdējā laikā paliek pārāk maz laika un spēka.
Tā, gluži apaļš cilvēks nesanāca, tāds stipri stūrains. Bet es jau arī apaļīga esmu tikai no ārpuses, iekšā ļoooti stūraina. Daudzi uzraujas, jo nesaprot, ka arī tēraudu var ietīt vatē.
Mans sarakstīto grāmatu klāsts:
- “Ala” – stāsts jauniešiem par to kā būtu, ja būtu apokalipse Latvijā. Iedošanas gads 2017. Izdevniecība “Jumava”
- “Cietoksnis” – turpinājums Alai. Izdošanas gads 2018. gads. Izdevniecība “Jumava”
- “Angšlava Eglīša meklējumos” – vēstures liecību grāmata. Izdošanas gads 2019. gads. Izdevniecība “Jumava”
- “Es vairs nebēgu pa sapņiem” – asa sižeta neticams dzīves stāsts, kas patiešām notika ar Māru Ozolu viņas jaunības gados un vilkās 20 gadus. Izdošanas gads 2020. gads. Izdevējs – Silvija Ozola (meita). Pieejams arī pedagogs.lv sadaļā “Veikals”
Jaunākās Skolotājas Māras Ozolas jeb nepareizās skolotājas ziņas!
Vecās lapsas pamācības jaunajiem lapsulēniem (5. pamācība)
Ej savu taku, kaut grūti to iemīt. Mēģināt atdarināt citu skolotāju, lai cik labs tas arī būtu, ir velta laika nosišana labākajā gadījumā, sliktākajā – izgāšanās. Var nošpikot kādu atsevišķu ideju, kādu metodisko paņēmienu, bet savs stils jāizveido pašam, piemērojot savam raksturam, augumam, balsij, skolēnu kontingentam, ainavai aiz loga utt. Sliktais piemērs. Parasti, kad vadīju […]
Vecās lapsas pamācības jaunajiem lapsulēniem (4. pamācība)
Liec mieru mušām. Visai izplatīta kļūda ir cenšanās apkarot KATRU disciplīnas pārkāpumu. Nereaģēt nav nepamanīt. Bērni šo atšķirību ļoti labi jūt. Ja skolotājs mēģina reaģēt uz katru nevēlamu sīkumu, visa stunda izšķīst sīkumos, padarīts maz, bet kašķa bez gala. Ja skolotājs uz kādu pārkāpumu apzināti nereaģē, bērns ir spiests domāt, kas šim jocīgajam tipiņam aiz ādas […]
Vecās lapsas pamācības jaunajiem lapsulēniem (3. pamācība)
Kod suņiem. Ja kāds tev mēģina uzkāpt uz galvas un dara to nekaunīgi, krati nost bez žēlastības. Ja sasitīsies – pats vainīgs, citreiz būs gudrāks. Neviens nav nomiris tikai tāpēc, ka tam neļauj citiem uzkundzēties. Mums ir tādas pašas tiesības sevi aizstāvēt kā jebkuram citam šīs valsts iedzīvotājiem. Mūsu pienākumos noteikti neietilpst visādu draņķeklību paciešana […]
Skolotāja Māra: Skolēniem ir jāiemācās arī atvainoties
Pēdējās attālinātās mācīšanās diena 12.klasē. Rīt jāizliek gala atzīmes. Tie, kas attaisnotu vai neattaisnotu iemeslu dēļ aizkavējušies, steidz sūtīt pēdējos darbus. Zintim savs rēķins: pulksten desmitos vakarā es būšu pietiekami beigta un neuzmanīga. Un viņš atsūta… precīzi nokopētu draudzenes darbus. Pagāns, vienkārši pārkopē, nav pat izlasījis – ar visiem darbības vārdiem sieviešu dzimtē, ar daudzajām […]
Vecās lapsas pamācības jaunajiem lapsulēniem (2. pamācība)
Kad mednieki uz pēdām, izvairies no vecām takām. Ķibelīgā situācijā, it īpaši, ja tiec speciāli provocēts, rīkojies tā, kā no tevis negaida. Katrā ziņā izvairies no standartdarbībām, jo tām noteikti jau ir sagatavots pretlīdzeklis. Sliktais piemērs. Ak vai! Tādus varētu krāmēt kaudzēs steriem. Mēs taču esam tik steidzīgi, tik noguruši, tik aizņemti, tik pareizi, tik… […]
Vecās lapsas pamācības jaunajiem lapsulēniem (1. pamācība)
Turi asti gaisā. Pašapziņa. Tā ir pati svarīgākā. Vērtēt sevi augstu, ja arī kaut kas neizdodas, pat ja skolēni tevi ignorē, taisa jezgu, strīdas, ņemas pa telefoniem. Tā ir viņu darīšana. Tava – vadīt stundu. Šai apziņai jāpaliek, pat ja viss cits ir sagājis galīgā grīstē. Tad visu vēl var labot. Sliktais piemērs. Sāku darbu […]
Fizika nav priekš visiem? Skolotājs to var mainīt
Fizika nav priekš visiem? Skolotājs to VAR mainīt, bet ne vienmēr atklāsme notiek tieši klasē Es un fizika – šīs lietas nekādi neiet kopā. Man bija labākais skolotājs Latvijā. Viņu sauca Pēteris Puķītis. Es nebiju labākā skolniece, ui, nepavisam ne. Kad skolotājs klases priekšā kaut ko rādīja un stāstīja, es pat […]
Bērniem jāmāca špikot! Bet jūs varat iemācīt bērniem labus špikerus! Tad dariet to! Nu ir īstais laiks!
Kontroldarbs 8.klasē. Atskan Aizvainota meitenes balss: Skolotāj, viņš špiko! Kurš? Ģirts! Atmetu ar roku un pievēršos atkal burtnīcu labošanai. Noskan smiekli: Viņš jau nemāk špikot! Bet man darbs vairs nevedas. Jādomā – kāpēc Ģirts nemāk špikot? Uz puišeli neskatos, viņš […]
Iepriekšējā publicistika pedagogs.lv
Nepareizās audzinātājas piezīmes jeb skolotājas Māras Ozolas pedagoģiskās piezīmes
Māras Ozolas pedagoģiskās piezīmes jeb “Māra Karlovna, atdodiet, lūdzu, savu somiņu!”
Skolotājas Māras Ozolas pedagoģiskās piezīmes jeb stāsts par to, kā katru stundu diriģēja kā orķestri – ar rādāmkociņu (2.daļa).
Kā toreizējais skolas direktors Aldis Ciukmacis sociālistisko sacensību taisīja, kur sacensība bija nevis pātaga, bet prjaņiks
“Te es pirmo reizi iepazinos ar utīm” jeb nepareizās skolotājas piezīmes (5.daļa)
Kāds ir tavs priekšstats par ASV izglītības sistēmu?