Par problēmu izcelsmi: neteiksim- es ietu, bet ejam, neteiksim- es darītu, bet darām.

Kāpēc mums ir fiziska, gan garīga rakstura problēmas jeb vispār problēmas kopumā? 

Parasti mūsu sūdzības ir saistītas ar naudu, attiecībām, ikdienas dzīvi, sociālo stāvokli un tā tālāk un tā joprojām. Bet, lai par ko vien mēs nesūdzētos, visa pamatā ir tikai viens izskaidrojums, proti, mums nepietiek enerģijas. Kāpēc tas ir tik svarīgi? 

Tāpēc, ka mums itin labi pietiktu enerģija, ja tā vietā, lai sūdzētos par problēmām, īslaicīgām grūtībām, mēs iesaistītos šo problēmu risināšanā pēc būtības un sāktu beidzot rīkoties. 

Kur slēpjas šis dievišķais spēks? 

Patiesībā enerģija jau ir mūsos pašos. Tikai tā ir saspiesta, saspringta, sažņaugta vai vienkārši iestrēgusi. Nepietiekams iekšējais enerģijas spēks ir nepietiekams spēks, jo tā nav dzīva, tā nedarbojas mūsu labā, un tai nav spēju atjaunoties.

Spēks, kas nedarbojas mūsu labā nav Visuma bezgalības caurstrāvots spēks. Šāds spēks ir šķietams jeb tukšs spēks. Dievišķajam spēkam ir spēja atjaunoties, iekļauties dievišķajos ritējumos, dziedināt, stiprināt un atjaunot mūs. 

Bet, mīļie lasītāji, jūs jautāsiet- kā tad pamodināt šos dievišķā spēka radītos resursus, kas enerģijai ļautu kustēties, ar to saplūst, ļaut tai darboties mums nepieciešamajā ritmā. 

Pirmais- ļaut atpazīt, izprast, atvērt un pieņemt savu iekšējo prātu bezgalīgā iekšējā spēka atzīšanai un pieņemt to kā nebeidzamu iekšējā spēka avotu. 

Otrais- enerģijas piesaiste sevī, lai tā mūs caurstrāvotu, dziedinātu un atbrīvotu mūs no destruktīvajiem, baiļu un saspringuma pārņemtajiem prātiem. 

Un trešais- iedzimtās, Dieva dotās, iekšējās bezgalības pamodināšana, izmantojot ķermeņa terapeitiskās prakses, piemēram, jogu, cigun, bezgalīgo iekšējo spēku atraisošo masāžu un citus dzīvinošo spēku terapeitiskos resursus. 

Sākot darboties ar iepriekš minētajām ķermeņa praksēm, drīz vien pamanīsim, ka dzīves kvalitāte sāk uzlaboties un mūsu dzīvē sāk atgriezties dievišķais dabas dotais prieks. Jo vairāk pielietosim un izbaudīsim šis terapeitiskās prakses, jo vairāk iekšējo spēku mēs gūsim: gan fiziskajā, gan garīgajā veselībā. 

Kopsavilkuma un secinājumu vietā 

Mīļie! Ja vēlamies pilnbrieda un iekšējā spēka caurstrāvotu, iemiesotu dzīvi, nevis ar iekšējo problēmu risināšanu pārņemtu dzīvi, celsimies kājās un iesim.

Neteiksim- es ietu, bet ejam, neteiksim- es darītu, bet darām, nevis nemitīgi atsaukties uz destruktīvajām iedomām par nebeidzamo nogurumu, laika trūkumu vai pat, pieminot neveiksmīgas karmas cēloņsakarību meklējumus.