Nometnes satura (programmas) tematiskie bloki un programmas atslēgvārdi

Pamatprogrammas tēmas:

Skolotāja psihohigiēna.

Darbs ar pusaudžiem.

Mobings izglītības iestādē.

Izglītojamo motivēšana.

Labvēlīgas psiholoģiskās vides veidošana izglītības iestādē.

Skolotāja harizma.

Saliedētas klases veidošana.

Efektīvas mācīšanās pamati.

Lekcijas metode (jaunās vielas izklāsts).

Skolotāja ķermeņa valoda.

Krāsu ietekme uz uzvedību.

Prāta disciplīna.

Līdzsvara un miera veidošanas stratēģijas.

Labsajūtas vingrinājumi.

Pozitīvas attieksmes mācīšana izglītojamajiem.

Zīmējuma un mandalu psihoanalīze.

Rokraksta un paraksta analīze.

Senioru psiholoģija.

Psihoterapeitiskie vingrinājumi.

 

 Izsakot vēlmi, papildu var apgūt arī apakš minētās tēmas

Kas ir pozitīvā psiholoģija?
Uzmanība. Interpretācija. Atmiņa. Pozitīvais un pozitīvisms. Vēlme meklēt pozitīvo. Psihes ciešā saikne ar veselību. Pozitīvā psiholoģija un subjektīvisms. Integrācijas nepieciešamība zinātnē. Saistība ar humānismu. Pozitīvas emocijas un domas ietekmē visas sabiedrības attīstību. Atraisīšanās un uzplaukums. Pozitīvā psiholoģija Latvijā.
Pozitīvās psiholoģijas atslēgvārds  “dzīves labizjūta” (well-being).
Jēdziena “well-being” lietošanas biežuma analīze. Baudījums – labizjūtas hedoniskais aspekts. Problēma par ētiku: vai varu būt laimīgs, izmantojot citus? Labizjūtas daudzdimensionalitāte. Vai laimīgi ir orientētie uz savu mērķu sasniegšanu un personisko izaugsmi? Eidemoniskā laime jeb orientācija uz savu patību. Pašdeterminēšanas jeb autonomijas spēja eidemoniskajā labizjūtā. Kerolas Rifas modelis – pirmais modelis par eidemonisko labizjūtu. Vai vecumposms ietekmē eidemonisko  labizjūtu? Vai dzimums ietekmē psiholoģisko  jeb eidemonisko labklājības izjūtu? Citu faktoru – sociālā statusa, pārticības, izglītības līmeņa, attiecību – ietekme uz labizjūtu. Kādi ir populārākie izteicieni par laimīgiem cilvēkiem? Labizjūtas līmeņi un kas  ietekmē to veidošanos? Dabiskās vides loma labizjūtas sasniegšanā. Labizjūta un darbs. Veselība, labizjūta un personība. Smadzeņu centri un optimisms, laime un labizjūta. Pozitīva domāšana  labizjūtas un personības pozitīvas pašizjūtas kontekstā. Iemācītais optimisms jeb darbs ar savu domāšanu.
Optimālā pieredze jeb plūsmas psiholoģija
Optimālās pieredzes (flow) izjūtu raksturojošie atslēgvārdi- cilvēku izteicienu, stāstu  satura vienības. Flow un ētika. Optimālās pieredzes (flow) veidošanās nosacījumi. Cilvēka prasmju līmenim maksimāli jāatbilst veicamajai darbībai. Cik bieži un kad iespējams izjust šādu flow stāvokli? Kur ir uzmanība, tur ir enerģijas koncentrāts jeb kur ir apziņas koncentrēšana, tur ir rezultāts. Nepietiek tikai ar prasmi koncentrēties, jāizjūt kopveselums. Optimālā pieredze jeb plūsmas izjūta  un laime. Optimālās pieredzes (flow) funkcijas nozīme. Optimālā pieredze (flow) un profesionālā darbība. Flow un bizness. Optimālā pieredze (flow) un radošo profesiju pārstāvji. Mākslinieki un citi radošo profesiju cilvēki – autotēliskas personības. Pētījums par autotēliskiem pusaudžiem. Kā strādāt ar sevi, lai piedzīvotu plūsmas izjūtu. Plūsmas izjūtas salīdzinājums ar virsotņu izjūtu un transcendenci.
Optimisms
Bagātie arī raud. Ko dod optimisms? Koncentrēties uz pozitīvu mērķi – tas nozīmē pasargāt sevi. Kas ir raksturīgs pozitīvam cilvēkam? Optimisms visbiežāk izpaužas, vērtējot nākotni. Tagadnes optimismu ietekmē sasniegumu pieredze pagātnē. Ir arī naivie optimisti. Piesardzīgie optimisti riskē līdz zināmai robežai. Optimisma līmeni ietekmē arī iedzimtība un bērnības pieredze. Optimismam ir cieša saistība ar spēju stāties pretī sarežģījumiem. Optimismu var trenēt ar īpašiem vingrinājumiem. Pētījums Latvijā par psiholoģiskās labklājības izjūtas un optimisma līmeņa sakarību.
Apmierinātība ar dzīvi
Apmierinātības vispārējā nozīme. Personības iezīmju un iedzimtības ietekme uz apmierinātību. Apmierinātību ietekmē vieta sabiedrībā, ienākumi, izglītība, attiecības, vide. Apmierinātības ar dzīvi sastāvdaļas jeb kāpēc cilvēki ir apmierināti vai neapmierināti ar dzīvi. Latvijas cilvēku izteicieni par apmierinātību ar dzīvi. Ar ko Latvijas iedzīvotāji visbiežāk saista labas izjūtas un sajūtas?
Laime
Trīs laimes nosacījumi. Ārējie dzīves notikumi nosakot tikai 10 % no laimes izjūtas. Cilvēka paša pūles un darbs ar sevi nosakot 40 % no laimes izjūtas. Vingrinājumi laimes izjūtas rašanās veicināšanai. Prāta vingrinājumu piemēri. Darbs ar apspiestām emocijām jeb nepieciešamība attīstīt sevī emocionālo inteliģenci. Dusmoties drīkst. Kad nav robežu izjūtas? Vai tomēr vajag ko darīt ar dusmām? Noskaidro savu būtību un savu jēgas jeb piepildījuma avotu! Cilvēka emociju pasaule spēj piemēroties, lai pašsaglabātos. Laime un tās izpratne dažādu kultūru kontekstā. Laime un finansiālais stāvoklis. Atšķirīga laimes izpratne dažāda vecuma un dzimuma cilvēkiem. Darbs un tā ietekme uz cilvēka laimes izjūtu. Nosacījumi apmierinātībai ar darbu.
Pieauguša cilvēka psihiskais briedums, gatavība būt laimīgam
Psiholoģiskais briedums kā pārliecība par labizjūtas nozīmību. Vidējā brieduma (35–55 gadi ) sieviešu personība un apmierinātības ar dzīvi aspekti dzīves jēgas kontekstā. Kas ir personība un personības īpašības. Dzimumu un vecumu atšķirības personības novērtējumā. Pozitīvās psiholoģijas saistība ar personības īpašībām. Dzīves jēga un apmierinātība ar dzīvi briedumā. Sievietes un personības brieduma saistība ar dzīves jēgu. Personības briedums un izvēle. Eksistenciālais tukšums. Mērķu izvirzīšana kā dzīves jēgas atrašanas variants.
Cilvēka  garīgie meklējumi
Kritēriji pozitīvajai sevis attīstībai. Garīgie jautājumi par Ceļu. Pozitīvā psiholoģija, reliģija un piedošana. Piedošana un personības īpašības. Garīgie meklējumi un flow radošais pacēlums.

IZMANTOTĀ LITRATŪRA

1.      Blumberga S., Plauča I. 30–40 gadīgu sieviešu piedošanas un psiholoģiskās labizjūtas sakarība. – R.: RPIVA, 2006.
2.      Svence G. Metaanalīzes metode pozitīvās psiholoģijas pētījumu metoloģiskā modeļa izveidei par jēdzienu well–being // 4. starptautiskā zinātniskā konference. – R.: RPIVA, 2008
3.      Svence G. Pieaugušo psiholoģija. – R.: RAKA, 2005.
4.      Svence G. Skolēnu pozitīvās pašizjūtas nosacījumi pedagoģiskajā saskarsmē skolā. R.: LU,1995.
5.      Svence G., Čukure S. 30–40 gadīgu un 40-50 gadīgu sieviešu attieksmes pret dzīvi atšķirības. – R.: RPIVA, 2006.
6.      Svence G.,Golde S. Optimisma un labizjūtas rādītāju sakarības. – R.: RPIVA, 2007.
7.      Svence G., Golde S. Psiholoģiskās labklājības izjūtas un optimisma rādītāju sakarības // Zinātniskie raksti. – R.: RPIVA,2008.
8.      Svence G.,Grīnberga A. 35–55 gadīgu sieviešu optimisma, labizjūtas rādītāju un personības iezīmju sakarības. – R.: RPIVA, 2007.
9.      Svence G., Majors M. Pozitīvās psiholoģijas metaanalīze. – R.: RPIVA, 2008.
10.  Svence G., Majore L. Priekšstati par laimi. – R.: RPIVA, 2008.
11.  Zariņa  A. Teoriju un pētījumu par labizjūtu analīze pozitīvajā psiholoģijā. – R.: RPIVA, 2006.
12.  Bauer, J.J, Adams, D.P., Sakaeda, A.R. Interpreting the Good Life: Growth Memories in the Lives of Mature, Happy People. January, Vol.88., No 1, 203–217, 2005.
13.  Bauer, J. J., McAdams, D. P., Sakaeda, A. R. Interpreting the Good Life: GrowthMemories in the Lives of Mature, Happy People // Journal of Personality and Social Psychology, 2005, Vol 88(1) 203–217.
14.  Brown, K. W., Ryan, R. M. The Benefits of Being Present: Mindfulness and Its Role in Psychological Well-Being // Journal of Personality and Social Psychology, 2003, Vol 84(4) 822–884.
15.  Burns, N., George. Natuarlly happy, naturally healthy: the role of the natural environment in well- being, Hyppert A., Felicia, Baylis N., Keverne B., The science of well-being, Oxford Inversity Press, 2005.
16.  Caprara, G.V., Steca, P. Affective and interpersonal self-regulatory efficacy beliefs as determinants of subjective well-being – Milano, 2006.
17.  Carver, C. S., Antoni, M. H. Finding Benefit in Breast Cancer During the Year After Diagnosis Predicts Better Adjustment 5 to 8 Years After Diagnosis // Health Psychology, 2004, Vol 23(6), 595–598.
18.  Diener, E, Diener, M., & Diener, C (). Factors predicting the subjective well-being of nations // Journal of Presonality & Social Psychology, 1995, 69, 851–864.
19.  Diener, E. The Science of Happiness and a Proposal for a National Index American Psychologist, 2000, Vol.55, No 1, 34–43.
20.  Diener, E. & Biswas-Diener, R. New Directions in Subjective Well-Being Research: The Cuting Edge // Indian Journal of Clinical Psychology, 2000, 27, 21–33.
21.  Diener, E., Lucas, R., Scollon, C.N. Beyond the Hedonic Treadmill: Revising the Adaptation Therory of Well-Being // American Psychologist, May-June, 2006, Vol. 61, No 4. 305–314.
22.  Diener, E., Napa, S. C., Luccas, R. The evolving concept od subjective well-being the multifaceted nature of happiness. Advances in Cell aging and Gerontology, 2003.
23.  Diener, E. Scollon, C.N., & Lucas, R.E. (2004) the evolving concept of subjective well-being. The multifaceted nature of happiness. In P.T.Costa & I.C.Sigler (Eds). Advances in cell aging and gerontology. Vol15. (pp 187-220). Amsterdam Elsevier.
24.  Diener, E., Suh E., & Oishi, S. Recent studies on subjective well-being // Indian Jaurnal of Clinical Psychology, 1998, 24, 25–41.
25.  Ebner, N. C., Freund, A. M., Baltes, P. B. Developmental Changes in Personal Goal Orientation From Young to Late Adulthood: From Striving for Gains to Maintenance and Prevention of Losses // Psychology and Aging, 2006, Vol 21(4), 664–678.
26.  Emmons, R. A., McCullough, M. E. Counting Blessings Versus Burdens: An Experimental Investigation of Gratitude and Subjective Well-Being in Daily Life // Journal of Personality and Social Psychology, 2003, Vol 84 (2) 377–389.
27.  Fave, A. D. Dimensions of Well being. FrancoAngeli. 2006.
28.  Fredrickson, B. L., Losada, M. F. Positive Affect and the Complex Dynamics of Human Flourishing // American Psychologist, 2005, Vol 60 (7) 678–686.
29.  Gable, S. L., Haidt, J. What (and Why) Is Positive Psychology? // Review of General Psychology, 2005, Vol. 9, No 2, 103–110.
30.  Gable, S. L., Reis, H. T., Impett, E. A., Asher, E. R. What Do You Do When Things Go Right? The Intrapersonal and Interpersonal Benefits of Sharing Positive Events // Journal of Personality and Social Psychology, 2004, Vol 87(2) 228–245.
31.  *Gerstorf, D., Lövdén, M.,  Röcke, C., Smith, J, Lindenberger, U. Well-Being Affects Changes in Perceptual Speed in Advanced Old Age: Longitudinal Evidence for a Dynamic Link // Developmental Psychology, 2007, Vol 43 (3), 705–718.
32.  Gross, J. J., John, O. P. Individual Differences in Two Emotion Regulation Processes: Implications for Affect, Relationships, and Well-Being // Journal of Personality and Social Psychology, 2003, Vol 85 (2), 348–362.
33.  Handbook of Positive psychology. Edited by C. R. Snyder, Shane J. Lopez. – Oxford University Press: 2002, 3–731.
34.  Hedges, L. V., Olkin. Ingram Nonparametric estimators of effect size in meta-analysis // Psychological Bulletin, 1984,Vol 96 (3) 573–580.
35.  Hedges, L. V., Pigott, T. D. The Power of Statistical Tests for Moderators in Meta-Analysis // Psychological Methods, 2004, Vol 9 (4), 426–445.
36.  Hedges, L. V., Pigott, T. D. The power of statistical tests in meta-analysis //

Psychological Methods, 2001, Vol 6 (3), 203–21.7
37.  Hughes, D., Rodriguez, J., Smith, E. P., Johnson, D. J., Stevenson, H. C., Spicer, P. Parents Ethnic-Racial Socialization Practices:A Review of Research and Directions for Future Study Developmental Psychology, 2006, Vol 42 (5), 747–770.
38.  Hupert, F. A., Bylis, N., Keverne, B. The science of well being. – Oxford university press, 2005.
39.  Janus, M., Offord, D. R. Development and Psychometric Properties of the Early Development Instrument (EDI): A Measure of Children’s School Readiness // Canadian Journal of Behavioural Science/Revue canadienne des Sciences du comportement, 2007, Vol 39 (1), 1–22.
40.  Keyes, C. L. M. Promoting and Protecting Mental Health as Flourishing: A Complementary Strategy for Improving National Mental Health // American Psychologist, 2007, Vol 62 (2), 95–108.
41.  Keyes, C., Shmotkin, D, Ryff, C. Optimizing well-being: The empirical encounter of two traditions // Journal of Personality and Social Psychology, 2002, Vol 82 (6), 1007–1022.
42.  Lipovčan, L.K., Prizmic-Larsen, Z. What makes Croats happy? Predicators of happiness in a representive sample. Antonella Delle Fave (edited by) Dimensions of Well-Being, Reseach and intervention, 2006.
43.  Naess. Ecology, Community and Lifesstile: outline of an Ecosophy. – Cambridge University Press: 1990.
44.  Lent, R. W. Toward a Unifying Theoretical and Practical Perspective on Well-Being and Psychosocial Adjustment // Journal of Counseling Psychology, 2004,Vol 51(4), 482–509.
45.  Lucas, R. E., Clark, A.E., Georgellis, Y., Diener, E. Reexamining Adaptation and the Set Point Model of Happiness: Reactions to Changes in Marital Status // Journal of Personality and Social Psychology, 2003, Vol 84(3), 527–539.
46.  Lyubomirsky, S., King, L., Diener, E. The Benefits of Frequent Positive Affect: Does Happiness Lead to Success? // Psychological Bulletin, 2005,Vol 131(6), 803–855.
47.  Murray, S. L., Holmes, J. G., Collins, Nancy, L. Optimizing Assurance: The Risk Regulation System in Relationships // Psychological Bulletin, 2006, Vol 132 (5), 641–666.
48.  Okun, M., Olding, R., Cohn, C. A metaanalysis of subjective well-being interventions among elders // Psychological Bulletin, 1990, Vol 108 (2), 257–266.
49.  Preble, J. L. Discussion and report: the place of the self in psychology // Psychological Bulletin, 1917, Vol 14 (7), 258–259.
50.  Rosenthal, R., Rubin, D. B. Effect size estimation for one-sample multiple-choice-type data: Design, analysis, and meta-analysis // Psychological Bulletin, 1989, Vol 106 (2), 332–337.
51.  Rosenthal, R., Rubin, D. B. Meta-analytic procedures for combining studies with multiple effect sizes // Psychological Bulletin, 1986, Vol. 99 (3), 400–406.
52.  Ryff, C. D., Keyes, C. L. M., Shmotkin, D. Optimizing Well-Being: The Emipical Encounter of Two Traditions // Journal of Personality and Social Psychology. June, 2002, Vol. 82, No 6, 1007–1022.
53.  Ryff, C. D. Happiness is everything, or is it? Exploration on the meaning of psychological well-being // Journal of Personality and Social Psychology, 1989, Vol. 57. No 6, 1069–1081.
54.  Ryff, C. D. Pscychological Well-Being in Adult Life. Current Directions in Pshychological Science, 1995, Vol. 4.No 4, 99–104.
55.  Schwartz, N. & Strack, F. (1999). Reports of subjective well being Judgmental processes and their methodological implications. Scull, J. Ecopsychology: where does it fit in psychology? 1999 (unpublished, online, presented at the annual psychology conference. Malaspina University College, March 26,
56.  Sedikides, C; Rudich, E A., Gregg, A. P., Kumashiro, M., Rusbult, C. Are Normal Narcissists Psychologically Healthy? Self-Esteem Matters // Journal of Personality and Social Psychology, 2004, Vol. 87 (3), 400–416.
57.  Seligman, M. E. P. Positive psychology network concept paper, 1998 (unpublish, online extracted from: http://www.positivepsychology.org/ppgrant.htm#The%20Basic%20Premise
58.  Seligman, M. E. P., Steen, T. A., Park, N., Peterson, C. Positive Psychology Progress: Empirical Validation of Interventions // American Psychologist, 2005, Vol. 60 (5), 410–421.
59.  Seligman, M, Csikszentmihalyi, M. Positive Psychology. An Introduction // American Psychologist, 2000,Vol. 55, No 1,5–14.
60.  Sheldon, K. M, King, L. Why Positive Psychology Is Necessary // American Psychologist, 2001, Vol. 56, No 3, 216–217.
61.  Snyder, C.R., Stiane J. Lopez. Handbook of positive psyhology. – Oxford university, 2002, 64.
62.  Soenens, B., Vansteenkiste, M., Lens, W., Luyckx K., Goossens, L., Beyers, W., Ryan, R. M. Conceptualizing Parental Autonomy Support: Adolescent Perceptions of Promotion of Independence Versus Promotion of Volitional Functioning // Developmental Psychology, Vol 43 (3), 633–646.
63.  Stanford encyclopedia of Philosophy, http://plato.stanford.edu/entries/well-being/ atrasts 2008. gada 12. aprīlī
64.  Steel, P, Schmidt, J, Shultz, J. Refining the Relationship Between Personality and subjective Well-Being, 2008.
65.  Wilson, D., Lipsey M. The role of method in treatment effectiveness research: Evidence from metaanalysis // Psychological Met, 2001.

Show Buttons
Hide Buttons
Cart