Pieaugušo izglītība ir viens no mūžizglītības posmiem. Saskaņā ar Eiropas Savienībā lietotajiem definējumiem, pieaugušo izglītībā piedalās cilvēki pēc 25 gadu vecuma sasniegšanas. Divdesmit piecu gadu vecums minēts kā atskaites punkts pieaugušo izglītībai vairākos ES dokumentos, pieņemot, ka šajā vecuma posmā mainās cilvēka mācīšanās stils un mērķi: balstoties uz līdzšinējās darba un ģimenes dzīves pieredzi, cilvēks ir apguvis un nostiprinājis tieši sev raksturīgu mācīšanās stilu un izpratni par savām vajadzībām. 

Novecojis ir uzskats, ka izglītība ir iegūta tikai tad, kad kabatā ir apzīmogots, oficiāls papīrs, kas apliecina iegūto izglītību. Mūsdienīgā skatījumā ikviens veids, kā tiekam pie dzīvē ļoti nepieciešamām un mazāk nepieciešamām zināšanām un prasmēm, ir uzskatāms par izglītošanos, savukārt jebkurā ceļā iegūtās zināšanas un prasmes – par iegūto izglītību. 

Tomēr nav tā, ka iegūto izglītību apliecinošs dokuments būtu zaudējis nozīmi. Lai ieviestu skaidrību, kā tiek klasificēti izglītības veidi un kādas ir būtiskākās atšķirības, šajā rakstā tiks skaidroti galvenie ar izglītības veidiem saistītie jēdzieni. 

Mūžizglītība ietver tādus izglītības veidus kā formālo un neformālo izglītību, kā arī ikdienējo (informālo) mācīšanos. 

http://www.macibaspieaugusajiem.lv/macibu-iespejas 

http://www.macibaspieaugusajiem.lv/prov-31 

(Pēc "Pieaugušajiem - Aizkraukles Interešu izglītības centrs" materiāliem.)

Mūžizglītība ir visaptverošs jēdziens, kas sevī ietilpina gan mācīšanos, gan mācīšanu, gan formālo, gan neformālo izglītību, gan ikdienas saskarsmē ar citiem cilvēkiem apgūto iemaņu, prasmju un zināšanu krāšanu jeb ikdienējo (informālo) mācīšanos. 

Mūžizglītība ir izglītības process dzīves garumā, kas balstās uz mainīgām vajadzībām iegūt zināšanas, prasmes un pieredzi, lai paaugstinātu vai mainītu savu kvalifikāciju atbilstoši interesēm un vajadzībām, un darba tirgus prasībām. 

Formālā izglītība ir hierarhiski un hronoloģiski strukturēta valsts izglītības sistēma, kuras galvenās pakāpes Latvijā ir pirmsskolas izglītība, pamatizglītība, vidējā izglītība, augstākā akadēmiskā un/vai augstākā profesionālā izglītība. Uzsākot un pabeidzot mācības, visās izglītības pakāpēs ir jāizpilda noteiktas prasības un noteikumi. Katrā pakāpē iegūto izglītību apliecina ar atbilstošu izglītības dokumentu. Formālo izglītību var iegūt valsts akreditētās mācību iestādēs, kas īsteno valsts licencētas formālās izglītības programmas. 

Tātad mums tik ierastās bērnudārznieku, skolēnu un studentu gaitas ir formālās izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa. Tipiska formālās izglītības pazīme ir pakāpeniskums. Citiem vārdiem sakot – nav iespējams iegūt nākamo formālās izglītības pakāpi, kamēr nav iegūta iepriekšējā. Piemēram, vidusskolā nav iespējams iestāties, kamēr nav iegūta pamatskolas izglītība, savukārt augstskolā neuzņem bez attiecīgā iegūtas vidējās izglītības apliecinājuma. 

Jebkura cita zināšanu, prasmju un kompetenču apguve ārpus iepriekš minētajām formālās izglītības programmām tiek uzskatīta par neformālo izglītību vai arī informālo (ikdienējo) izglītību. 

Neformālās izglītības programmas, kuru noslēgumā var saņemt sertifikātu. Šo mācību garums ir ne vairāk kā 159 stundas jeb pāris nedēļas vai mēneši. 

Neformālā izglītība ir ārpus formālās izglītības organizēta izglītojoša darbība; interešu izglītība, kursi, arī profesionālā pilnveide bez jaunas izglītības pakāpes iegūšanas. Uzsākot un nobeidzot piedalīšanos neformālās izglītības pasākumos, netiek izvirzītas formālas prasības. Nobeidzot pasākumus, var tikt izsniegta apliecība vai cits iegūto izglītību apliecinošs dokuments, bet tā nav obligāta prasība. 

Neformālā izglītība tiek organizēta atbilstoši izglītojamo interesēm un pieprasījumam. Neformālā izglītība atšķirībā no formālās izglītības parasti neizvirza prasības izglītības procesa uzsākšanai un norisei, piemēram, nav svarīgs iepriekš iegūtās izglītības līmenis, audzēkņa vecums vai kādi citi nosacījumi. Izņēmumi var būt gadījumos, ja jāievēro drošības noteikumu prasības, vai arī tiek piedāvātas izglītības programmas, kas ir sadalītas līmeņos, piemēram, valodu apgūšana, dejošana un līdzīgi. Ja pēc neformālās izglītības programmas apgūšanas izsniedz dokumentu, kas apliecina personas dalību neformālās izglītības programmā, šis dokuments (atšķirībā no formālās izglītības dokumenta) neapliecina personas apgūtās zināšanas un prasmes un to apguves līmeni. Vienīgais rādītājs neformālās izglītības kvalitātei ir paša cilvēka apmierinātība ar izglītības procesā iegūto un spēja iegūtās zināšanas un prasmes pielietot dzīvē, paaugstinot dzīves kvalitāti. 

Laikā, kad apstākļi darba tirgū un tehnoloģijas mainās ļoti strauji, neformālā izglītība ir viens no veidiem, kā īsā laikā papildināt zināšanas, sagatavojoties jauniem darba piedāvājumiem vai pārkvalificējoties. 

https://lvportals.lv/skaidrojumi/205702-plano-atzit-ari-neformalo-izglitibu-2010

Pašlaik spēkā esošā likuma redakcija nenosaka ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtu noteiktai profesijai atbilstošu profesionālo kompetenču novērtēšanu un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu. 

„Likuma grozījumiem būs ļoti liela praktiska nozīme. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā cilvēki bieži ir spiesti apgūt kādu jaunu profesiju. Ar labu pamatizglītību, radošu pieeju un talantu jebkuram ir iespēja apgūt citu pamatprasmi. Tagad šiem cilvēkiem būs iespēja stāties eksaminācijas komisijas priekšā un saņemt kvalifikāciju apliecinošu dokumentu,” norāda komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš. „Tā būs dinamiska sistēma, kas palīdzēs iekārtoties darbā un nopelnīt sev maizīti,” uzsver komisijas priekšsēdētājs. 

Neformālās izglītības atzīšanu paredz valdības apstiprinātās Mūžizglītības politikas pamatnostādnes, saskaņā ar kurām plānota pāreja no esošās izglītības sistēmas uz mūžizglītības sistēmu Latvijā, pievēršoties visiem ar cilvēka izglītošanu saistītajiem izglītības veidiem – formālajai, neformālajai, ikdienas, pēc obligātā izglītības vecuma, neatkarīgi no viņu pašreizējā vecuma un tā, vai iegūts obligāto izglītību apliecinošs dokuments. 

“Ar labu pamatizglītību, radošu pieeju un talantu jebkuram ir iespēja apgūt citu pamatprasmi.” 

Likumprojektā definēts termins „profesionālās kompetences”, kā arī paplašināta IZM kompetence, ietverot ministrijai pienākumu organizēt neformālās izglītības atzīšanu. Likumprojekts deleģē Ministru kabinetu noteikt neformālās izglītības atzīšanas nosacījumus un kārtību, kā arī neformālās izglītības atzīšanas institūciju licencēšanas kārtību. 

Likums koordinēs neformālās izglītības rezultātu atzīšanu, kas, pēc IZM domām, motivēs cilvēkus iegūt attiecīgo kvalifikāciju, lai veiksmīgi iekļautos darba tirgū. „Neformālās izglītības rezultātu atzīšana palielinās iepriekšējās izglītības vērtību un taupīs laiku un naudu, mazinot vai likvidējot vajadzību no jauna mācīties kādreiz jau iemācīto vai apgūto,” norāda IZM. 

Par neformālā veidā iegūtām zināšanām un prasmēm varēs iegūt profesionālo kvalifikāciju. 

Grozījumos paredzēta iespēja profesionālo kvalifikāciju piešķirt personai, kura apguvusi profesionālās kompetences ārpus formālās izglītības un ir izpildījusi neformālās izglītības atzīšanas nosacījumus. 

“Kvalifikācijas iegūšanai būs jāiegūst profesionālās kompetences novērtējums un jānokārto profesionālās kvalifikācijas eksāmens neformālās izglītības atzīšanas institūcijā.” 

Kvalifikācijas iegūšanai būs jāiegūst profesionālās kompetences novērtējums un jānokārto profesionālās kvalifikācijas eksāmens neformālās izglītības atzīšanas institūcijā. 

Ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēs un kvalifikācijas eksāmenu kārtošanu organizēs akreditēta izglītības iestāde vai akreditēts eksaminācijas centrs, kas būs IZM vai citu ministriju, kuru padotībā nodota profesionālās izglītības iestāde, funkcionālajā pakļautībā, paredz likuma izmaiņas. 

Profesionālās tālākizglītības programmas, kuru noslēgumā var saņemt profesionālās kvalifikācijas apliecību un iegūt profesiju. Šīs ir formālās izglītības programmas, kas paredz mācības 480 līdz 1280 stundas jeb vairākus mēnešus, kā arī kvalifikācijas praksi un eksāmenu. 

Profesionālās pilnveides programmas, kuru noslēgumā var saņemt profesionālās pilnveides apliecību. Šīs mācības paredz mācības 160 – 320 stundas jeb vairāku nedēļu vai mēnešu garumā. 

Informālo mācīšanos citiem vārdiem varētu nosaukt par dzīves skolu – skolu, kurā “iet” ikviens no mums visa mūža garumā. Tā ir ikvienam neizbēgamā mācīšanās no ikdienas notikumiem, līdzcilvēkiem un darba pieredzes, kā rezultātā cilvēks iegūst nozīmīgu daļu savu zināšanu un prasmju, veido savu vērtību sistēmu un attieksmi pret apkārtējo vidi, cilvēkiem un notikumiem. 

Atšķirībā no neformālās izglītības, ikdienējā jeb informālā mācīšanās nav ietverta programmas vai mācību kursa rāmjos, tā ir bieži mēdz būt nejauša un neplānota. Ikdienējā mācīšanās notiek sabiedrībā, ģimenē, darbā, iegūstot informāciju no medijiem, lasot grāmatas, apmeklējot muzejus, izstādes un citus sabiedriskus pasākumus, daloties pieredzē ar vecākiem, draugiem, radiem, kolēģiem un pārņemot viņu pieredzi. 

Astoņas galvenās pamatprasmes: 

1. saziņa dzimtajā valodā 
2. saziņa svešvalodās 
3. matemātiskās prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās 
4. digitālās prasmes 
5. prasme mācīties 
6. sociālā un pilsoniskā kompetence 
7. pašiniciatīva un spēja uzsākt uzņēmējdarbību 
8. kultūras izpratne un izpausme. 

Visas kompetences ir vienlīdz svarīgas, jo katra no tām nodrošina veiksmīgu dzīvi zināšanu sabiedrībā. Daudzas pamatprasmes pārklājas un savienojas: aspekti, kas ir svarīgi vienā sfērā, var atbalstīt prasmes arī citā sfērā. 

Ir virkne gadījumu, kad nozīmīgu lomu spēlē visas astoņas pamatprasmes: kritiskā domāšana, radošums, iniciatīva, problēmu risināšana, riska novērtējums, lēmumu pieņemšana un lietišķa emociju pārvaldīšana . 

Valsts atzītu izglītības dokumentu par profesionālo kvalifikāciju var saņemt tikai tad, ja mācību vai studiju beigšanas brīdī programma un izglītības iestāde ir akreditēta. Fakts, ka programma tiek īstenota uz licences pamata negarantē to, ka pabeidzot šādu programmu, izglītojamais saņems valsts atzītu izglītības dokumentu. Informāciju par programmu akreditāciju var uzzināt iestādēs, kas veic attiecīgo programmu akreditāciju. 

Kas ir profesionālā kvalifikācija? 

Izglītības likumā teikts, ka“Profesionālā kvalifikācija ir noteiktai profesijai atbilstošas izglītības un profesionālās meistarības dokumentāri apstiprināts novērtējums.”  Tātad profesionālā kvalifikācija apliecina, ka cilvēks ar kādu konkrētu profesionālu kvalifikāciju:   

• ir saņēmis attiecīgajai profesijai atbilstoša līmeņa izglītību 
• viņam ir šai profesijai atbilstošas profesionālās un vispārējas iemaņas un prasmes 
• un profesionālās kvalifikācijas ieguve ir apstiprināta izglītības dokumentā.  

Profesionālajai kvalifikācijai atbilstošās iemaņas un prasmes un citas prasības nosaka profesijas standarts. NIID.LV datubāzē pievienotas saites uz profesijas standarta aprakstu tām kvalifikācijām, kurām šāds standarts ir izveidots. Profesiju standartu reģistru uztur Valsts izglītības satura centrs – skatīt šeit. 

Profesionālās kvalifikācijas līmeņi 

1.līmenis: veic vienkāršus uzdevumus noteiktā praktiskās darbības sfērā. 

2.līmenis: patstāvīgi veic kvalificētu izpildītāja darbu. 

3.līmenis: veic noteiktus izpildītāja pienākumus, kuros ietilpst arī izpildāmā darba plānošana un organizēšana. 

Profesionālās kvalifikācijas dokumenti 

Profesionālā kvalifikācija tiek apliecināta ar profesionālās kvalifikācijas dokumentu. Šāds dokuments apliecina personas profesionālo kvalifikāciju un dod tiesības pretendēt uz konkrētai profesijai un kvalifikācijas pakāpei atbilstoša amata ieņemšanu vai attiecīgā sertifikāta saņemšanu darbam privātpraksē. 

Atkarībā no iegūstamā izglītības līmeņa un izglītības ieguves vietas profesionālā kvalifikācija var tikt apliecināta ar dažādiem izglītības dokumentiem. 

1.līmenis: apliecība par profesionālo pamatizglītību (profesionālā pamatizglītība). 

2.līmenis: atestāts par arodizglītību (arodizglītība). 

3.līmenis: diploms par profesionālo vidējo izglītību (profesionālā vidējā izglītība pēc pamatskolas vai profesionālā vidējās izglītība pēc vidusskolas). 

1., 2. un 3.līmenis: profesionālās kvalifikācijas apliecība (arodizglītība pēc vispārējās vidējās izglītības, arodizglītība pēc pamatizglītības un no 18 gadu vecuma, profesionālā tālākizglītība). 

No Profesionālās izglītības likuma 

5.pants. Profesionālās kvalifikācijas līmeņi 

Profesionālās kvalifikācijas līmeņi ir šādi: 

1) pirmais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt vienkāršus uzdevumus noteiktā praktiskās darbības sfērā (atbilst otrajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim); 

2) otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju patstāvīgi veikt kvalificētu izpildītāja darbu (atbilst trešajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim); 

3) trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis — paaugstināta teorētiskā sagatavotība un profesionālā meistarība, kas dod iespēju veikt noteiktus izpildītāja pienākumus, kuros ietilpst arī izpildāmā darba plānošana un organizēšana (atbilst ceturtajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim); 

Kas ir profesionālās pilnveides izglītības programma? 

Profesionālās pilnveides izglītības programmas ir paredzētas, lai interesents apgūtu un pilnveidotu mainīgajām darba tirgus prasībām nepieciešamās profesionālās zināšanas un prasmes, veicinot karjeras iespējas 

Profesionālās pilnveides izglītības programmas var apgūt izglītojamie 

• bez izglītības ierobežojuma, ja vien to neprecizē programmas sagatavotājs 
• īstenošanas ilgums ir no 40 līdz 160 stundām atkarībā no izvēlētās izglītības programmas 
• pēc pilnas izglītības programmas apguves tiek izsniegta valsts atzīta apliecība par profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvi.

Mūžizglītības jēdzienu skaidrojumu mērķis ir šajā nozarē iesaistītajiem veicināt vienotu izpratni par būtiskāko terminu nozīmi un lietojumu. Jēdzieni ir pilnībā pielāgoti pieaugušo izglītības kontekstam, jēgai un būtībai 

Apstiprināšana 
Kompetentas iestādes veikts process, apstiprinot personas mācīšanās rezultātu (zināšanas, prasmes, kompetences) atbilstību attiecīgā standarta prasībām, saskaņā ar iepriekš noteiktiem kritērijiem  

Atzīšana
Mācīšanās rezultātu apliecināšanas process, kā rezultātā personas iegūtām zināšanām, prasmēm un kompetencēm piešķir oficiālu statusu:
1) atzīstot neformālos vai ikdienas mācīšanās rezultātus
2) piešķirot kredītvienības vai pielīdzinot izglītības dokumentu
3) piešķirot kvalifikāciju 

Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra
Kopēja Eiropas kvalifikāciju klasificēšanas sistēma, kas dod iespēju salīdzināt valstu kvalifikāciju sistēmas 

Formālā izglītība
Sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments. 

Iepriekšējā mācīšanās
Mācīšanās, kas notikusi formālā, neformālā vai ikdienas veidā pirms iestāšanās izglītības programmā vai pretendējot uz kvalifikāciju 

Ikdienas mācīšanās
Izglītošanās, kas notiek apzināti vai neapzināti, ikdienā un darba pieredzē apgūstot jaunas vai papildinot esošās zināšanas, prasmes, kompetences, attieksmes un vērtības, kas bagātina un pilnveido personību 

Izglītība
Sabiedrības vēsturiskās pieredzes, kultūrvērtību apgūšanas, pārmantošanas, zināšanu apguves un radīšanas, prasmju un kompetenču, personības īpašību, pārliecību, attieksmju un vērtību veidošanās process un rezultāts 

Izglītības ceļš
Formālās un neformālās izglītības un ikdienas mācīšanās secīgs kopums, kas palīdz personai pilnveidoties un ļauj sasniegt noteiktu izglītotības pakāpi, vai ir priekšnosacījums noteiktas kvalifikācijas iegūšanai vai izglītības programmas uzsākšanai 

Izglītības dokuments
Dokuments, kas apliecina personas iegūto izglītību atbilstoši noteiktai izglītības pakāpei, veidam un programmai vai šīs izglītības daļēju apgūšanu (Izglītības likums, 1998). 

Izglītības guvējs
Persona, kas mācās, iegūst izglītību 

Izglītības iestāde
Valsts, pašvaldību, valsts augstskolu vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai komercsabiedrība, kurai izglītības programmu īstenošana ir viens no darbības veidiem 

Izglītības īstenotājs
Izglītības iestāde, cita juridiska vai fiziska persona, kura ir tiesīga piedāvāt un/vai īstenot izglītības programmas 

Izsniedzējiestāde
Kompetenta iestāde, kura ir tiesīga izsniegt izglītības dokumentus 

Kompetences
Zināšanu, prasmju, attieksmju un vērtību elastīgs un dinamisks kopums konkrētu darbību veikšanai 

Kompetenta iestāde
Iestāde, kura ir pilnvarota īstenot normatīvajos aktos noteiktas funkcijas 

Kvalifikācija
Oficiāls vērtēšanas un atzīšanas procesa rezultāts, t.i., dokumentāli apstiprināts novērtējums, ko iegūst, kad kompetenta iestāde konstatē, ka persona ir sasniegusi mācīšanās rezultātus atbilstoši iepriekš noteiktiem standartiem 

Kvalifikācijas daļa
Pārbaudāmu un novērtējamu specifisku zināšanu, prasmju, kompetenču kopums, kas ir pilnas kvalifikācijas daļa 

Kvalifikāciju caurskatāmība
Kvalifikāciju, mācīšanās rezultātu un to vērtības (nozares, reģiona, valsts vai starptautiskā) darba tirgū un izglītības sistēmā atpazīstamības un saprotamības pakāpe 

Kvalifikāciju ietvarstruktūra
Instruments kvalifikāciju klasificēšanai atbilstoši noteiktam kritēriju kopumam, kas ietverts mācīšanās rezultātu līmeņu aprakstos pieaugošā sarežģītības secībā. Kvalifikāciju ietvarstruktūras var veidot dažādiem mērogiem – reģiona (piemēram, Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra), valsts (piemēram, Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra) vai izglītības sektora mērogā (piemēram, Eiropas augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūra) 

Kvalifikāciju salīdzināmība
Iespēja noteikt kvalifikāciju līmeņa un mācīšanās rezultātu savstarpējo atbilstību nozarē, reģionā, valstī vai starptautiski 

Mācības
Integrēts mācīšanas un mācīšanās process, kurā vienlaicīgi notiek skolotāja darbība un izglītības guvēja mācīšanās 

Mācīšana
Skolotāja darbība, kas rada iespēju mācīties un vada un atbalsta izglītības guvēja mācīšanos 

Mācīšanās
Process, kurā persona iegūst informāciju, pilnveido un attīsta jaunas zināšanas, prasmes, kompetences, attieksmes, vērtības un uzvedības modeļus un kas var notikt dažādās izglītības, darba un/vai dzīves situācijās. Skatīt terminu „mācības” 

Mācīšanās rezultāti
Zināšanu, prasmju, kompetenču kopums, ko persona ir apguvusi mācīšanās procesā un spēj demonstrēt. Sasniedzamie rezultāti ir plānotie mācīšanās rezultāti (AIC, 2016). 

Mūžilga mācīšanās
Mācīšanās visas dzīves garumā, apgūstot un/vai pilnveidojot zināšanas, prasmes, kompetences un attīstot savu personību atbilstoši savām interesēm, vajadzībām un/vai darba tirgus prasībām. Mūžilga mācīšanās var būt formāla, neformāla un ikdienas 

Nacionālā kvalifikāciju ietvarstruktūra
Kvalifikāciju klasifikācija saskaņā ar mācīšanās rezultātu līmeņu kritēriju kopumu ar mērķi integrēt un koordinēt valsts kvalifikāciju apakšsistēmas, uzlabot to pārskatāmību, piekļuvi tām, pāreju no viena kvalifikāciju līmeņa uz citu 

Neformālā izglītība
Ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība 

Neformālā mācīšanās
Personas interesēm un vajadzībām atbilstoša izglītošanās, kuras rezultātā ir iespēja iegūt mācīšanās apliecinājumu 

Pieaugušais (izglītības sistēmā) 
Pilngadīga persona, kas ir sasniegusi fizisko un garīgo briedumu 

Pieaugušo izglītība
Daudzveidīgs mācīšanās process, kas nodrošina pilngadīgas personas attīstību un konkurētspēju darba tirgū 

Prasmes
Māka veikt kādu darbību atbilstoši nepieciešamajai kvalitātei un apjomam 

Pielāgotā mācīšanās
Individualizētas un personas vajadzībām pielāgotas mācības, kas plānotas un īstenotas, ņemot vērā personas dzīves un darba pieredzi, zināšanas, prasmes un kompetences 

Skolotājs
Persona, kas māca un palīdz mācīties kādā izglītības pakāpē vai veidā; parasti ar atbilstošu izglītību un ir kompetenta konkrētajā jomā 

Zināšanas
Atziņu kopums, kas ir apgūts mācīšanās, darba un dzīves pieredzē. 

(pielāgots no AIC, 2016; Nac.koord., 2019; Izglītības likums, 1998) 

(Pēc http://www.muzizglitiba.lv/pieauguso-izglitiba materiāliem.)