1.Daži vispārīgi veidi, kā veiksmīgi sarunāties ar bērnu, ķermeņa valoda.
2.Ja bērns ir dusmīgs.
3.Kā bērnu iemācīt atvainoties.
4.Ja bērns ir agresīvs.
5.Ja bērns ir blēdīgs.
14.Kā bērnu iemācīt pateikties.
15.Ja bērns ir kauslīgs.
16.Ja bērns melo.
17.Ja bērns ir nesekmīgs.
18.Atteikšanās mācīties.
19.Pašapziņas vairošana.
20.Ja bērns lieto rupjus vārdus.
21.Ja bērnam skolā dara pāri.
22.Bērna sūdzēšanās.
23.Vainas apziņa.
24.Atbrīvošanās no upura lomas.
25. Bērna pozitīvās domāšanas vairošana.
Vecāki ir cilvēka pirmās pakāpes radinieki, kas veido viņa ģimenes pamatu (tēvs un māte). Vecāku vecākus sauc par vecvecākiem.
Parasti vecāki audzina bērnu jau kopš dzimšanas, rūpējas par viņa materiālo un garīgo labklājību, līdz tas sasniedz pilngadību, kas pieaugušajam dēlam vai meitai uzliek virkni ētisku un sabiedrisku saistību pret saviem vecākiem. Šīs saistības skaidru izteiksmi rod jau kristīgās ticības ceturtajā bauslī — Tev būs savu tēvu un māti godāt.
Vecāku lomai attiecībā uz bērnu ir sarežģīts un dziļš raksturs atkarībā no kultūras, reliģijas un tautas. Vecākiem kā audzinātājiem jāuzņemas arī atbildība par sava bērna uzvedību sabiedrībā. Tādējādi vecāku gādības un bērna audzināšanas ētiskās normas ir attiecināmas gan uz katra cilvēka, gan visas sabiedrības labsajūtu un uzvedību. Bērns, kas palicis bez vecākiem, ir bārenis.
Bioloģiskie vecāki ir personas, kuras piedalījušās bērna radīšanā ar savu ģenētisko materiālu: vīrietis ar spermu un sieviete ar olšūnu. Sieviete var kļūt par bērna vecāku arī ar surogasijas palīdzību. Audžuvecāki ir vecāki, kas audzina bērnu, bet nav tā bioloģiskie vecāki.
Jaunākie medicīnas sasniegumi ļauj panākt, ka bērnam ir vairāk nekā divi bioloģiskie vecāki. Tas notiek surogasijas gadījumos, kā arī tad, ja bērna radīšanā ar savu ģenētisko materiālu piedalās trešā persona.
Cena par lektora dalību vecāku sapulcē 120 EUR + ceļa izdevumi (nepieciešamības gadījumā arī naktsmītne)
