Par patiesi pozitīviem ieradumiem, kas varētu raksturot produktīvus izglītības iestāžu vadītājus

Par pozitīviem ieradumiem

Mums katram ir savas stiprās un vājās puses jeb ieradumi. Nosacījuma refleksa ieradums liek mums reaģēt noteiktā veidā. Ieradumi mūsu dzīvei piešķir zināmu kārtību. Izvērtēsim, vai mūsu iera­dumos ir pietiekami daudz pozitīvu stimulu, izvērtēsim, vai mūsu prāts un ķermenis ir brīvs no neelastīgiem, negatīvismu veidojošiem šabloniem, piemēram, no negatīviem pieradumvārdiem. Tieši no mūsu ieradumiem ir atkarīga mūsu veiksme vai neveiksme gan ģimenes dzīvē, gan darbā.

Ar pozitīvu ieradumu veidošanu (nevis cīnoties ar negatīviem un tos apspiežot) mēs varam nomākt negatīvus ieradumus, tos aizstājot ar pozitīvām domām, pozitīviem vārdiem, līdz beigu beigās radīt tādus domāšanas, runāšanas un uzvedības ieradumus, kas veicinās mūsu panā­kumus gan ģimenē, gan skolā, kā arī visā izglītības sistēmā un valstī kopumā.

Pozitīvi ieradumi veidojas, nepār­traukti atkārtojot pozitīvas domas, vārdus, nepārtraukti iztēlojoties vēlamu bildi, līdz ar nosacījuma refleksu palīdzību smadzenes tiek pieradinātas pie jauna uzskata, pārliecības, ticības un dzīves uztveres.

Te ir tikai jautājums par to, kādā virzienā mēs orien­tējam ar domāšanas ieradumu palīdzību savas smadzenes.

Tāpēc veidosim un paturēsim prātā savas pozitīvās tieksmes, kaislības, ļausimies pozitīvai baudīšanai, radināsimies savu prātu pieradināt pie pozitīvu zīmju meklēšanas, līdz prāta inerce, un ieradums pievilks vēlamo.

Ieradums vienmēr ir darbībā un nepārtrauktā procesā, neatkarīgi no tā, vai esam nomodā vai miegā. Ieradumi veidojas neatkarīgi no tā vai mēs to apzināmies – vai nē – līdzīgi kā elpošanas process.

Ieradumi mūs pārņem nemanot, tie veido tādus kā neredzamus valgus ap mūsu domām, rīcību, mūsu raksturu, līdz šajos neredzamajos valgos ir iepīta visa mūsu dzīve.

Dabai ir vienalga – kādiem valgiem ļaujamies – visu nosaka, vai mēs ļaujamies laimes veidojošiem ieradumiem, vai pretēji. Laime vai nelaime pa­mazām, mums neapzinoties, mūs pārņem savā varā.

Tāpēc nevis cīnīsimies ar savām sliktajām rakstura īpašībām, bet gan attīstīsim pozitīvās. Šādi negatīvos resursus mēs atstāsim bez resursiem, turpretim pozitīvo barosim ik dienas, ik nakti. Neatlaidīgi prātā paturot pozitīvo, negatīvais pazudīs pats no sevis – no resursu trūkuma.

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā mēs varam uzsākt barot pozitīvo, ir apzināta tiekšanās pēc kaut kā cēlāka, skaistāka un augstāka. Tas ir drošs veids pret negatīvām domām, vārdiem, zemiskām tieksmēm un negatīvas (destruktīvas) cīņas.

Nostādīsim sevi pēkšņā, neatgriezeniskā situācijā, kur nav atpakaļceļa, proti, publiski paziņosim gan ģimenes locekļiem, kolēģiem, kā arī skolēniem par savu jauno pozitīvo nolūku.

Tas neatgriezeniski liks veidoties jaunajiem pozitīvajiem domāšanas, runāšanas un uzvedības modeļiem. Tas neatgriezeniski liks uzņemties aizvien jaunas un jaunas pozitīvas saistības, kas nekādi nebūs savienojamas ar iepriekšējo domāšanas, runāšanas un uzvedības veidu.

Nodedzināsim aiz sevis vecos, nekam nevajadzīgos destruktīvos tiltus. Šāda pēkšņa un konsekventa rīcība ļaus uztaustīt apslēptos, laimi, labsajūtu un labizjūtu veidojošos resursus, par kuru eksistenci mēs, iespē­jams, neko iepriekš nezinājām un pat nenojautām.

Nodarbināsim prātu ar domām par veiksmi un panākumiem. Pievienosimies kādai veiksminieku grupai, pavērosim, kā viņi veido pozitīvus ieradumus, kā viņiem spriež, runā un rīkojas.

Par pozitīvas autoritātes un līderības veidošanas principiem

Lai iegūtu pozitīvu autoritāti un pozitīvu līderību, pats svarīgākais, ko der ielāgot, ir par skolēniem, kolēģiem un citiem apkārtējiem cilvēkiem domāt un runāt tikai labu.

Pretējā gadījumā mēs apdraudam savas autoritātes un līderības pamatus. Paši produktīvākie līderi, skolu direktori ir ne tikai tie, kas veiksmīgi tiek galā ar darba organizāciju un kontroli, bet arī tie, kas pozitīvi iedvesmo un uzlādē skolotājus, gan skolēnus. Augstāka amata sasniegšana vēl nenozīmē panākumus līdera lomā.

Mācīsimies kļūt par autoritātēm un līderiem. Autoritātes būtiskākā pazīme ir tā, ka viņiem ir vesels pulks iedvesmotu atbalstītāju un sekotāju. Tieši pozitīvi iedvesmojošas autoritātes ir tās, kas rada veiksmīgākās skolas, kurās attīsta veiksmīgas izglītības programmas.

Šādas autoritātes ap sevi pulcina tādus skolotājus, kam piemīt līdzīgas spējas vai arī kuru pašiem trūkst, kas var papildināt viņu vājības un trūkumus ar spēku un prasmi. Tādējādi mēs visi kopā sevi padarām par ietekmīgu spēku. Lai to panāktu, labam līderim dažreiz pašam pat ir jāpa­iet malā.

Skolas direktora panākumi nav atkarīgi ne tikvien no kvēlas apņemšanās un rakstura stingrības vien, bet arī no skolotāju un skolēnu uzticēšanās attiecīgās izglītības iestādes vadītājam. Tieši skolēnu un kolēģu uzticēšanās un vadītāja personība lielā mērā atspo­guļo skolu direktoru ticību savai varēšanai vadīt izglītības iestādi.

Tātad pozitīva attieksme ir brīnišķīgs līdzeklis, kā panākt skolēnu un kolēģu uzticēšanos. Izglītības iestādes vadītāja pozitīvā attieksme ietekmē ikvienu, un arī tos, kuri mums vēl jāpārliecina.

Pozitīvā, draudzīgā attieksmē vienmēr ir kaut kas maģisks un neatvairāms, kuram nav iespējams pat pretoties. Skolas direktora pozitīvā attieksme ātri jo ātri tā izplatīsies pa visu skolu, tas vairo gan skolotāju, gan skolēnu, gan tehnisko darbinieku pārliecību par mūsu spējām paveikt mūsu kopēji iesāktās lietas.

Vadot izglītības iestādi, ikkatrs vadītājs sastopas ar situāciju, kur nepieciešams pieņemt nepopulārus lēmumus. Šādās situācijās direktora labākais glābējs ir prasme nemitīgi paturēt prātā savu vēlamo vīziju, par to daudz domāt, iztēloties un daudz par to runāt. Atcerēsimies, ka jāpatur prātā, iztēlosimies rezultātu.

Būsim droši izmantot nākamo glābējriņķi, proti, izvirzīsim ambiciozi augstus mērķus attiecībā uz sevi, savu dzīvi, skolu, skolēniem un kolēģiem. Būsim droši palielināt savas ambīcijas – gluži tāpat, kā to dara politiķi.

Viņi ir gatavi pat maksāt milzu naudu, lai piekļūtu slēptajām zināšanām, piemēram, neirolingvistiskajai programmēšanai un tamlīdzīgi. Lai citi mūs izsmej, ja vēlas vai viņiem tas ir nepieciešams, bet būsim brīvi no nedrošības, proti, no drošības – būt līdzīgiem vai pat vienādiem.

Mēs, skolu direktori, spējam izdarīt tikai daļu, bet bieži vien ir tā, ka darba ir vairāk, nekā mēs spējam paveikt darba dienas laikā. Tāpēc, lai viss tiktu padarīts, būsim droši daļu savu darbu uzticēt saviem padotajiem.

Deleģēt nozīmē uzticēties kolēģiem. Tas dos iespēju padotajiem kolēģiem iegūt ne tikai pieredzi, bet arī mums, direktoriem, dos vairāk brīva laika, lai pievērstos stratēģiski svarīgākiem uzdevumiem, kā arī pievērsties produktīvai vizualizācijai un procesa vērošanai no malas.

Lai mums, direktoriem, vairāk atliek laika lielākām lietām.

Atbrīvosimies no saspringuma un neticības, kas izpaužas kā nemierīga skatīšanās pār savu kolēģu plecu, kad viņi strādā. Deleģējot darbu kolēģiem, atbrīvosimies vainas un neērtības izjūtas.

Mūsu, proti, skolas direktoru, laiks ir pārāk vērtīgs, lai to izšķiestu neskaitāmās mācību stundās vai mazsvarīgākiem darbiem. Dele­ģēsim ar pilnu pārliecību un uzticēšanos.

Runātais vārds pārspēj klusās domās atkārto­to. Skaļi un it īpaši publiski izteikti vārdi, rada lielāku ietekmi uz prāta stāvokli. Tāpēc mēs, skolu direktori, vairāk laika un enerģijas veltīsim, iedvesmojošu lekciju, sapulču un citu tikšanās reižu sagatavošanai.

Mūsu padotie kolēģi ar patiesu prieku atcerēsies mūsu iedvesmojošos vārdus, nekā vēso „vajag” vai „nepieciešams” uzskaitījumu.

Skolas direktoru atbildība palīdz atklāt un attīstīt mūsu apslēptās spējas un resursus. Atbildība māca droši iet savu nosprausto kursu. Jo patiesāka atbildība, jo grūtāk būs atdarināt otru. Ticēsim tam, ko vēlamies sasniegt.

Vēlēsim saviem kolēģiem un skolēniem to pašu, ko vēlam sev, un būsim pozitīvas autoritātes un līderi, nevis priekšnieki. Pārtrauksim do­māt kā priekšnieki. Priekšnieki pieņem lēmumus un izdod neelastīgas pavēles.

Komandu līderi un autoritātes koordinē domājošu pieaugušu cilvēku grupas, kas saska­ras ar problēmām un tās risina. Veiksmīgi skolu direktori rada gaisotni, kurā kolēģi tiek mudināti piedāvāt risinājumus.

Spējīgi skolu direktori kolēģus iedrošina pievērsties personības profesionālo kompetenču pilnveidei tālākizglītībai mūža garumā, kā arī iesaka pilnveides avotus, kas var palīdzēt kolēģiem pilnveidoties kā personībām un skolotājiem.

Produktīvs skolas direktors nevis dusmojas un baras, bet gan motivē un iedvesmo katru skolotāju un skolēnu. Vispirms jau ar uzmundrinošām sarunām un entuziasma pilnu gaisotni. Šāds skolas direktors pret kolēģiem un skolēniem parasti izturas tā, kā viņi vēlētos, lai citi izturas pret viņiem, proti, nedarīt saviem kolēģiem un skolēniem to, ko mēs nevēlamies, lai viņi nodara mums.

Lai cik vecmodīgi tas izklausītos, tas tomēr ir un paliek galvenais faktors veselīgu attiecību veidošanai skolotājiem starp skolēniem un kolēģiem.

Ja pieņemsim šo attieksmi par savu būtiskāko ētikas kodeksu, mēs kļūsim par dinamiskāko pozitīvisma enerģijas avotu un ražotāju ne tikai izglītības sistēmā vien, bet arī valstī kopumā. Dodot kolēģiem un skolēniem brīvību domāt, runāt un pieņemt lēmumus ar prātu un sirdi — mēs būsim par viņiem tikpat augstās domās kā par sevi.

Tā ir nepārprasta un produktīva partnerība. Skolas direktors nav priekšnieks, bet gan pirmais starp līdzīgajiem un savējiem. Komandas darbs nav pārākuma, bet gan pienākumu pildīšana. Būsim brīvi no bailēm riskēt un vēlmes savstarpēji konkurēt. Tas ir konstruktīvs veids, kā izrauties uz priekšu.

Atbalstīsim kolēģus. Izzinot sevi, labāk spēsim izzināt kolēģus un skolēnus. Būsim brīvi no negatīvām ambīcijām un konfliktiem, pretējā gadījumā tas aizkavēs komandas konstruktīvo progresu. Aizvien vairāk uzticoties kolēģiem, mēs gūsim lielākus panākumus.

Skolas direktora panākumi atkarīgi no viņa un viņa komandas savstarpējās uzti­cības. Ja cilvēki direktoram uzticas, viņa teiktais tiks sadzirdēts, ja neuzticas — lielākā daļa no direktora sacītā paliks nesadzirdēta. Tā ir kā zīme, kā viela pārdomām, ja skolas direktors vairākkārt sastopas ar gadījumiem, kad kolēģi kārtējo reizi kaut ko palaiduši gar ausīm.

Iespējams ne viens vien skolotājs vai skolas direktors pretosies pārmaiņām un atradīs ne vienu vien aizbildinājumu, lai saglabātu līdzšinējo komforta zonu „bet mēs to vienmēr esam darījuši šādi.” Protams, veiksmīgās metodes nav jāmaina – ne jau pārmaiņas pārmaiņu dēļ jāievieš. Ja mācību procesu var padarīt vēl efektīvāku, tad kāpēc gan ne?

Karstasinīga skolas direktore nelaiž “Bez Tabu” žurnālistu pēc bulciņām.