12. aprīlī dzejniecei Kornēlijai Apškrūmai – 81 (1937)

Dzejniece Kornēlija Apškrūma (dz. Krieviņa) dzimusi 1937. gada 12. aprīlī Valkas rajona Palsmanes pagasta (tagad Grundzāles) „Dauguļos” saimnieka ģimenē. Meitene agri zaudējusi tēvu. Beigusi Sikšņu pamatskolu un Smiltenes vidusskolu (1957). Rakstījusi skolas literārajam žurnālam, piedalījusies literārajos konkursos. Pēc vidusskolas beigšanas iestājusies LVU Filoloģijas fakultātē, bet veselības dēļ pēc 2 gadiem mācības pārtraukusi. Dzīvo Alūksnes rajona Virešu pagastā. Kornēlijas Apškrūmas darba mūžs saistīts ar Virešu pagasta bibliotēku. Darba gaitas uzsāktas 1958. gada 1. septembrī un tur aizvadīti vairāk kā četrdesmit trīs gadi. Grāmatas, literatūra, dzeja un viss, kas saistīts ar kultūru ir arī Kornēlijas sirdslieta un , strādājot bibliotēkā, viņa saviem apmeklētājiem vienmēr centusies piedāvāt labu literatūru, saturīgus un daudzveidīgus pasākumus, estētiskas, glīti noformētas telpas, organizējusi un rosinājusi cilvēkus darboties dažādos interešu pulciņos. Daudzus gadus Virešu pagasta 1. bibliotēka bija viena no Latvijas labākajām bibliotēkām uz kuru smelties pieredzi brauca kolēģi no visiem rajoniem. Kornēlijas darbs šajā laikā ir arī attiecīgi novērtēts – 1981. gadā apbalvota ar medaļu „Par izcilu darbu”, 1985. gadā – medaļa „Darba veterāns”, 1987. un 1995. piešķirti Latvijas Kultūras ministrijas goda raksti. Jau 1975. gadā Kornēlijas Apškrūmas vadītajai bibliotēkai piešķirts Teicama darba bibliotēkas nosaukums. Ar savu darbu Virešu pagasta bibliotēkā, darbošanos ciema padomē, vadot tās kultūras un izglītības pastāvīgo komisiju, piedaloties tautas nama sarīkojumos, ar savu sirdī izauklēto dzeju Kornēlija ir ieguvusi patiesu cieņu Virešu iedzīvotāju vidū.

     Liels ir Kornēlijas Apškrūmas ieguldījums rajona jauno autoru audzināšanā, rajona laikraksta „Malienas Ziņas” literārās lappuses „Ezerlāse” veidošanā, kā arī rajona literātu kluba „Ezerlāse” vadīšanā. Viņa ir iniciatore un vairākus gadus arī Vidzemes literātu saietu veidotāja, organizētāja un vadītāja.

Arī tagad, atrodoties pensijā, viņa aktīvi darbojas novada kultūras dzīvē, daudz raksta. Pēdējos gados izdotas grāmatas gan bērniem, gan cita vecuma lasītājiem. Kornēlija ar savu komandu (komponisti Lilitu Kauliņu un dziedātāju Mētru Kalniņu) ir biežs viesis gan tuvos, gan tālos kultūras namos, bibliotēkās. Klausītāju atsaucība ir milzīga. Kornēlijas Apškrūmas darbs ir attiecīgi novērtēts – 2007. gada 16. novembrī par nopelniem Latvijas labā viņa saņem valsts apbalvojumu Atzinības krusta Sudraba Goda zīmi. Par krājumu „Priekā un skumjās rakstīti panti” Kornēlija saņem Lielo lasītāju balvu 2007. Veiksmīgs ir arī 2008. gads – „Lielā lasītāju balva 2008” par krājumu „Atnāc mani vēl satikt”. Tas priecē, liek strādāt, darboties, neskatoties uz ne visai labo veselību un citām problēmām. Kornēlija Apškrūma ir optimiste ar ļoti daudzām idejām, iecerēm un arī prasmi tās realizēt dzīvē.

Esmu dubultragainis – Vērša gada Auns. Labi vien ir, jo visu mūžu dzīvei nācies iet cauri ar lielu spītību. Par visdārgāko vietu joprojām uzskatu savu bērnības zemi – pazaudēto mājvietu Valkas rajona Palsmanes, tagad Grundzāles pagastā, kur „Dauguļu” mājās sākās mans dzīves gājums. Tur manas pasaules uztveres pirmsākumus veidoja vecāki un daba – meži, purvi, pļavas un toreiz vēl burvīgā Vizlas upīte. Nokļūt uz dzejas ceļa palīdzēja Mirdza Ķempe, pa īstam uz tā nostājos, kad 1992. gadā iznāca dzejoļu krājums „Mājvieta”. Mīlu grāmatas, mežu, puķes, visu skaisto. Visvairāk trūkst brīvā laika. Cenšos turēties ticības un cerības varavīksnē, tajā, kas atnes gaismu. Par savu moto uzskatu Ingas Ābeles vārdus: „Vajag mīlēt – teic sirds, savu smago nesamo dzīves nebeidzamā mīlā kā plostu gar ziedošiem krastiem viscaur un apkārt šūpodama.” Turpinu izteikt sevi dzejā, lai starojumu, kas nāk no Debesīm, izgaismotu un atdotu pasaulei. Daudz prieka un arī izturību sagādā tikšanās ar manas dzejas cienītājiem visās Latvijas malās.

Šajā darbu sarakstā īpašu vietu ieņem grāmata „Kornēlijai – Mīļumvārdu atgriešanās” – veltījums dzejnieces jubilejai, izdota 2007. Tā ir dāvana dzejniecei no draugiem un viņas talanta cienītājiem Latvijā un ārzemēs, izdevējs Gunārs Liedags. Tajā, līdzās Kornēlijas dzīvesstāstam un dzejai, daudzu cilvēku stāsti par tikšanos ar dzejnieci un viņas daiļradi.

Dzejoļi un miniatūras publicēti laikrakstā „Malienas Ziņas”, kā arī ļoti daudzos citos preses izdevumos. Dzejnieces radītie teksti rosinājuši komponistus ietērpt tos skanīgās melodijās un tā tapušas daudzas dziesmas.

Laiks padomāt

par to, ko nepaguvām,

par to, kas dzīves

apcirkņos ir krāts;

vai būs, kas mūsu

sēto mūža druvu

ar krietniem darbiem

tālāk turpinās.

Laiks padomāt,

jo galvas ābeļziedos

un arī solis

kļuvis rāms un gauss;

nav brīnuma,

kas jaunību vairs iedos,

uz beigām nāk

kad spēka gadu kauss.

Te, Gaujas krastos

mūsu zeme, mājas,

te mūsu mūža

darbs ir ieguldīts,

te paliek dzimtu

rakstīts turpinājums

tām gaismas dienām,

laiks ko nesīs rīt.