Telefons (no grieķu: τῆλε (tele) — ‘tālu’ un φωνή (fōne)— ‘balss’) jeb tālrunis ir sakaru ierīce, kas pārraida cilvēka runu elektrisku signālu veidā. Par tā izgudrotāju parasti uzskata Aleksandru Greiemu Bellu, kas tādu izgatavoja Bostonā 1876. gadā, kaut arī ir citi varianti par tā izcelsmi.
Telefona uzbūve vienkāršākajā variantā ir elektriskā ķēdē saslēgts jutīgs mikrofons (kuru izveidošana un uzlabošana bija svarīga telefona radīšanas daļa) un skaļrunis. Šīs abas ierīces iebūvē telefona klausulē, lai arī agrāk, 20. gadsimta sākumā, bija sastopami telefoni, kam šie komponenti bija atsevišķi.
Parasti ar vārdu telefons saprot fiksēto telefona līniju gala iekārtu. Vēl ir arī mobilie telefoni un radiotelefoni. Radiotelefonu pieslēdz pie parastās telefona līnijas un tā bāzes stacija pieder lietotājam.
Mobilo telefonu pieslēdz tieši pie sakaru tīkla un bāzes stacijas pieder telekomunikāciju uzņēmumam. Šajos abos gadījumos telefons ar telefonu tīklu ir saistīts tikai ar radiosakariem.
Vēl, it īpaši pēdējā laikā, atsevišķi izdala VoIP (Voice over IP) telefonus. Tos pieslēdz tieši pie datortīkla un būtībā tie ir specializēti datori un skaņu pārraida izmantojot IP protokolu (transporta slāņa protokoli var būt dažādi, bet labāk standartizētie ir SIP un RTP).
Lai arī GSM un UMTS mobilie telefoni ir specializēti datori, tos iedala atsevišķi, tāpēc, ka tie lieto specifiskus standartus (ne IP).
Analogais telefona aparāts
Runas pārvēršanai elektriskos signālos sākotnēji telefona aparātos lietoja ogles mikrofonus. Ogles mikrofons ir ar ogles pulveri pildīta kapsula, kurā esošais pulveris gaisa svārstību ietekmē maina elektrisko pretestību. Telefona aparāta elektriskais kods ir šāds: nolikta klausule — telefonam nav līdzstrāvas pretestības. Zvana ķēde ir pieslēgta caur 1 μF kondensatoru. Paceļot klausuli, noslēdzas līdzstrāvas ķēde, kurā ir ieslēgts mikrofons, telefons un ciparripa.
Impulsu ciparripa
Ciparripa sastādot numurus līnijas līdzstrāvas ķēdē rada apmēram 0,1 sekundi garu pārtraukumu virkni. Šos pārtraukumus reģistrē telefona centrāle. Sekundi garš intervāls starp pārtraukumiem tiek uzskatīts par nākamo ciparu. Noraidot ciparu 1 līnijā tiek padots viens pārtraukums, noraidot 0 desmit pārtraukumi.
Tonālais numurgriezējs
Visbiežāk lieto DTMF, kurā katram taustiņam (ciparam) atbilst skaņas trakta frekvenču joslā ietilpstošu frekvenču pāris. Latvijā tonālo numurgriezēju pielietošana kļuva iespējama līdz ar Lattelekom tīkla ciparizāciju.
