Dzimis 1947.15.02. A i z p u t ē agronomu ģimenē. Audzis un skolojies A i z p u t ē. Te apmeklēta pamatskola, beigta A i z p u t e s vidusskola (1965), kurai sekojušas studijas Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad RTU) Mehānikas fak. (1965 – 70).
Inženieris-mehāniķis, specialitāte – metālgriešana un apstrāde. Pēc augstskolas beigšanas tehnologs, tad – galvenais tehnologs A i z p u t e s rūpnīcā Kurzeme(1970 – 93).
Pēc aiziešanas no rūpnīcas privatizējis Sadzīves pakalpojuma kombināta betona cehu, kā pats smej –nostājies kases lodziņa otrajā pusē, kļuvis par akmeņkaļu darbnīcas individuālo uzņēmēju.
Darbnīcā izgatavo pieminekļus, piemiņas zīmes, kamīnu un galdu virsas u.c. Noformējis atdusas vietu savam skolotājam Ansim Vītoliņam Misiņkalna kapsētā, darināta novada zīme Pāvilostas novada Sakas pagastmājai, vairākos pagastos piemiņas zīmes represētajiem.
Īpaši jāatzīmē represētajiem Ziemupes iedzīvotājiem veltītā gaumīgā zīme, kurā attēlots maizes kukulis. Tās pamatā stāsts ar īpašu vēsturi: toreiz – izvešanas dienā mašīna ar izsūtāmajiem apstājusies tieši pretī vietējam veikalam un pārdevēja no veikala iznesusi un nelaimīgajiem cilvēkiem līdzatdevusi visu maizi, cik veikalā bijis. Kā saka J.Gavers – ir tādi paveikti darbi, kas ilgi paliks atmiņā.
Tāds ir arī stāsts par plāksni Francijas vēstniecībai Rīgā. Gatavojoties Latvijā sagaidīt Francijas prezidentu Žaku Širaku, tiek saņemts pasūtījums – izgatavot baltu marmora plāksni (70 x 1500 cm), kurā iekalti visu to franču vēstnieku vārdi, kas bijuši Latvijā. Ne viņiem toreiz bijis balts marmors, ne kāds te pratis franču valodu, lai varētu pārbaudīt, vai iekaļamajos apmēram 700 burtos nav ieviesusies kāda kļūda. Taču uzņēmējs pasūtītājam neteica nē (Drošam pieder pasaule!), un apmēram divu mēnešu laikā darbs ticis paveikts. Vēstniecība to pieņēmusi. Kad plāksni tur vajadzēja likt pie sienas, ar vāciņu bija jānosedz skrūvju galviņas, bet nebijis nekā, ar ko to izdarīt. Taču risinājums tika atrasts – vāciņus uzlīmēja uz skrūvju galviņām ar … košļājamo gumiju. Kad pēc gada mainījās vēstnieki un vajadzēja iegravēt aizejošā vēstnieka vārdu, visi vāciņi bija savās vietās. Tad gan jau bija sagādāts vajadzīgais materiāls un gumija vairs nebija jāizmanto…
Atmodas laikā J. Gavers darbojies Tautas frontē,. Bijis Liepājas rajona deputāts, kā arī deputāts A i z p u t e s pilsētas domē.
Izaudzināta meita un dēls, ir trīs mazbērni (bizītes). Kopš jaunības nodarbojies ar sportu – riteņbraukšana, orientēšanās, vējdēlis. Brīvos brīžus atlicina arī grāmatu lasīšanai.
