| Šodien mēs dzīvojam vidēji par 34 gadiem ilgāk kā mūsu sentēvi. Vēl viena vesela pieaugušo dzīve ir pievienota mūsu dzīvei. Bet mūsu kultūra vēl ne līdz galam ir apzinājusies, ko tas nozīmē. Mēs vēl joprojām dzīvojam pēc vecā trafareta, kad dzīve tika vērtēta kā loks (ar kājām uz leju apgriezts “u” burts). Tā ir ļoti sena metafora. Tu piedzimsti, sasniedz augstāko savas dzīves punktu dzīves viducī, bet pēc tam turpini savu dzīvi uz leju, uz nevarību. Un vecums tiek uzskatīts par patoloģiju… Bet man šķiet, ka daudz piemērotāka metafora dzīvei ir TREPES, cilvēka garīgā izaugsme. Vecums nav patoloģija, vecums ir potenciāls».«Ziniet, man bija jau vairak kā sešdesmit gadu, kad es sapratu, ka es varu būt tāda, kāda esmu un tas būs pareizi». «Dzīvot apzināti nozīmē pastāvīgi atcerēties par nāvi. Saprotiet, man ir 78 gadi un es esmu nodzīvojusi daudz ilgāku laiku, kā man vēl atlicis dzīvot. Tas, ka es dzīvoju, par to atceroties, palīdz man pieņemt lēmumus. Tas palīdz man velti netērēt savu laiku». «Nedomāju, ka es sev meloju; nē, es nebaidos no nāves. Es vēroju kā mirst mans tētis. Viņš izdzisa palēnām un man bija laiks. Viņš nekad nebija bijis runīgs, viņš ar mani nemēdza parunāties. Un es tā arī nesaņēmos drosmi jautāt kaut ko viņam par to, vai viņš baidījās no nāves, vai kaut ko tamlīdzīgu. Taču tas man iemācīja nebaidīties no nāves, bet baidīties no tā, ka es varu nomirt, kaut ko nožēlojot. Un man šķiet, ka tā bija arī viņam. Kad es to sapratu (man bija 45 gadi). Es sapratu, lūk, ko: labi, tātad man sava dzīve jānodzīvo tā, lai nonākot tās galapunktā es neko nenožēlotu». «Domāju, ka tad, kad sieviete kļūst vecāka, sekss kļust arvien labāks. Tas ir tikai pateicoties tam, ka viņa vairs nekreņķējas par niekiem, saprotiet? Viņa zin savu ķermeni. Viņa zin, ko vēlas. Un viņa nebaidās to paprasīt. Ja nu gadījumā kaut kas nesanāks, nu un, tad?» «Es ļoti mīlu kļūdas, jo tas ir vienīgais ceļš, kā kaut ko iemācīties. Tu nemācies no veiksmēm; nemācies no apbalvojumiem; nemācies no slavas. Mācies tikai no ŗētām, brūcēm, kļūdām, kritieniem. Lūk, kur ir patiesība». (Par savu atgriešanos video treniņu biznesā) «Visi DVD diski, kuri ir tirgū, ir domāti jauniem cilvēkiem, kuri var sasiet sevi mezglā, ka arī es kādreiz varēju. Es padomāju: kurš gan labāk par mani varēs to izdarīt un radīju piecus jaunus diskus “Jane Fondaʼs Prime Time Workout” (“Džeinas Fondas Treniņi labākajai dzīves daļai”). Tie domāti tiem cilvēkiem, kuriem šobrīd ir 50-70 gadi un kuri iepriekš nekad nav trenējušies, pat ja viņi ir jaunāki. Viss ir lēnāk, mierīgāk, vienkāršāk. Tas ir ļoti, ļoti droši un tajā pat laikā liek visam ķermenim strādāt». «Es pateicu ķirurgam: «Neaiztieciet manas krunkas!». Es negribu izskatīties muļķīgi, kad tev ir tāda seja, kas galīgi neatbilst tavam kaklam». «Es uzskatu, ka ļoti svarīgi cilvēkiem ir zināt, ka 70 gados tu vari būt gan seksuāli pievilcīgs gan seksuāli aktīvs. Daudzi uzskata, ka labāk izlēkt no šī vilciena, taču viņi var. Es varu!». «Kad tu pats kļūsti vecāks, nevis vēro to no malas, bailes pagaist. Tu saproti, ka tu vēl joprojām esi tu un, iespējams, pat lielākā mērā, kā tas bija agrāk». (Par savu grāmatu “Prime Time”) «Cilvēki vēl joprojām par vecumu domā ar šausmām. Bet es atklāju, ka tad, kad tu neesi verotājs, bet gan dalībnieks, tas nemaz nav tik slikti. Es nolēmu veikt pētījumu. Es četrus gadus apceļoju valsti un lasīju citu valstu pētījumus šajā jomā. Savācu visu, ko pati vēlejos uzzināt un visu, ko jau zināju un velējos pastāstīt saviem lasītājiem par to, kā sagatavoties pēdējai trešajai savas dzīves daļai un kā nodzīvot šo periodu, kuru es uzskatu par pašu labāko cilvēka dzīves laiku». Avots: Возраст счастья |
