… Ja mēs uz savu līdzšinējo dzīvi skatāmies vērtējoši, var atrast pietiekami daudz iemeslu neapmierinātībai ar sevi, nožēlai un vilšanās sajūtai. Taču, gadiem ejot, ir laiks apgūt šo nevienkāršo mākslu – neskatīties vērtējoši uz savu dzīvi. Mans mīļais, kārdinājums, protams, ir liels, vienmēr ir liela iespēja kļūdīties cenā.
Bet jebkuru pretenziju pret pasauli lietderība līdzinās nullei.
Galu galā, neesam jau tirgū.
Piemēram, par mūsu pagātni neviens nedos ne grasi. Tā vērtīga ir tikai mums pašiem. Un mēs to nevaram apmainīt ne pret nākotni, ne arī tagadni. Ir vienkārši jādara tas, kas jādara. Un jācenšas kļūt labākam.
Ir jākustas virzienā uz Gaismu.
Mans mīļais, nav tādas vietas uz Zemes, kur visi nākamie soļi ir paredzami, kur zinašanas brīnumainā kārtā atbrīvo no iekšējām pretrunām, kur visi ideāli ir mūžīgi un vērtības absolūtas, kur mīlestība un skaistums valda pār pasauli un visas attiecības ir harmoniskas, kur gaita kā deja, bet vārdi, kā dziesma.
Taču mēs ejam uz turieni….
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkojums: Ginta Filia Solis
