Cilvēces vēsturē sievietes praktiski vienmēr ir cietušas no ekspluotācijas, netaisnības un pazemojumiem. Daudzu gadsimtu garumā vīrieši ir izmantojuši sievietes, kuras dod dzīvību nākamajiem cilvēkiem, kuri ar mātes pienu ir uzsūkuši kultūras vēstījumu: “sievietei ir jācieš un jāupurējas”.
Sievietes ir radušas upurēties. Mums tas ir asinīs. Mēs esam radušas aizmirst par sevi, rūpējoties par citiem. Un tie citi ir redzējuši, kā viņu mātes tika cildinātas par to, ka tās nerūpējās par sevi.Tie atcerās, kā viņas sauca par “nepateicīgajām egoistēm” jo tās izvēlējās sevi nevis citus. Un tā savas drošības labad viņas izvēlējās atteikties no sava spēka, pakļaujoties sabiedrības spiedienam un vēlmei kontrolēt viņas ar baiļu un dažādu pārliecību palīdzību.
Diemžēl arī šodien daudzas sievietes tiek audzinātas tā, lai viņas pirmajā vietā liktu savu dzīvesbiedru, bērnus, kaimiņus, nepazīstamus cilvēkus un savu darbu. Lai viņas turpinātu ciest un paciest fizisko un psiholoģisko vardarbību, upurēt citu labā savas intereses un vajadzības. Jo rūpes par sevi izsauc vainas apziņu (tās rašanās ir gluži dabiska brīdī, kad jāizdara izvēle) baiļu sajūtu (būt “sliktai”, atstumtai utt.).
Taču sievietes rūpes par sevi ir galvenais priekšnoteikums tam, lai izmainītu mūsu planētas nākotni. Lai beidzot pārtrauktu nodot savu ciešanu un upurēšanās vēlmi saviem bērniem, ar to pašu palielinot viņu spēju būt laimīgiem. Sākot rūpēties par sevi, sieviete paziņo par savām tiesībām BŪT. Par savas dzīves svarīgumu.
Kad meita redz, kā viņas mamma rūpējas par sevi – viņai ir daudz vieglāk izprast savu pašas vērtību. Kad zēns redz, ka mamma sevi mīl – viņš sāk cienīt sievietes dabu.
Rūpes par sevi ir sākums romānam visa mūža garumā. Rūpējoties par sevi, sieviete atgriež sev spēku, kuru daudzi ir centušies kontrolēt. Viņa kļūst daudz pārliecinātāka par sevi, sāk uzticēties sava ķermeņa signāliem, savai Dvēselei un viņu vairs nav iespējams kontrolēt. Viņa sāk atšķirt manipulācijas un pārtrauc uz tām reaģēt – viņa izvēlas sevi. Viņai kļūst daudz vienkāršāk aizsargāt savas robežas un pateikt: “Nē”, skatoties sarunu biedram tieši acīs.
Rūpes par sevi nozīmē spēju redzēt sevī cienīgo, tīro, labo, neskatoties uz apkārtējo kritiku un viedokļiem. Šīs rūpes paredz to, ka sieviete ir gatava būt nesaprasta, neērta un nepietiekami laba citiem. Lai iemācītos rūpēties apr sevi, ir vajadzīga zināmā mērā nekaunība sekot savam viedumam un intuīcijai; iekšēja pārliecība, ka tas novedīs viņu pie rezultāta, kurš apmierinās visus.
Kā pastāstā par ebreju mammu:
«Reiz dzīvoja nabadzīga ebreju ģimene. Bērnu bija daudz, naudas – pavisam maz. Nabaga mamma ļoti smagi strādāja – gatavoja, mazgāja, auroja, lamājās, uzšāva pa dibenu bērniem un skaļi sūdzējās par dzīvi. Beidzot, piekususi līdz nemaņai viņa devās pie rabīna pec padoma: kā kļūt par labu māti? Mājās vina pārnāca domīga. No tā brīža viss mainījās. Naudas ģimenē vairāk nekļuva, arī bērni nepalika klausīgāki. Taču tagad māte tos vairs nelamāja, bet viņas seju neatstāja laipns smaids. Reizi nedēļā vina devās uz tirgu, bet atgriezusies, ieslēdzās savā istabā. Bērni bija ziņkārīgi un reiz viņi pārkāpa aizliegumu un ieskatījās mammas istabā. Viņa viena sēdēja istabā pie galda un dzēra teju ar saldu bulciņu!
– Mammu, ko tu dari? Un kā tad mēs? – viņi iekliedzās.
– Mierā, bērni! – viņa svarīgi atbildēja – Es padaru jums laimīgu mammu!”
Kā rūpes par sevi mēs varam uzskatīt jebkuru darbību, ar kā palīdzību sieviete padara sevi laimīgu, apzināti ieguldot enerģiju, laiku un naudu savā psihiskajā, emocionālajā un fiziskajā veselībā (atslēgas vārds šeit ir “apzināti”). Tas ir tas, kas dod prieku, pārstartē un piepilda ar enerģiju.
Tā ir:
– Rūpes par savu ķermeni (miegs, veselīgs uzturs, ūdens balanss, masāžas, SPA, manikīrs, matu kopšana, sejas, ķermeņa kopšana, vanna, sauna, joga, atpūta, dziļā elpošana utt.)
– Radošas un bagātinošas nodarbes (mūzika, dziedāšana, lasīšana, adīšana, izšūšana, zīmēšana, gleznošana, kulinārija, atbrīvošanās no nevajadzīgām lietām utt.).
– Attiecības (atbalsta saņemšana, ciemos iešana, spēja palūgt, tikšanās ar draudzenēm, domubiedriem, mīlestības paušana utt.).
– Garīgās un iedvesmojošās nodarbes (psihologa apmeklējums, terapeitisko grupu apmeklējums, personības izaugsmes treniņi, meditācijas, dienasgrāmatas rakstīšana, pateicības, jaunu pārliecību formēšana (afirmācijas), jēgpilnu filmu skatīšanās, teātru, izstāžu, muzeju, koncertu apmeklēšana utt.).
Sievietes rūpes par sevi ir ieradums vispirms pašai uzvilkt skābekļa masku, zinot, ka apkārtējiem no tā kļūs vieglāk elpot.
Autors: Oksana Šulga
Avots: Благостная женственность
Tulkoja: Ginta Filia Solis
