Cilvēki veido pārus.
Pievelkas viens otram. Īpaši labi to var redzēt atpūtā.
Pa jūras krastu skrēja muskuļots vīrs gados. Enerģiski skrēja, sirms, mundrs, augstu ceļot ceļgalus.
Apstājas, pavingro un atkal skrien.
Tagad ar viņu kopā skrien tāda pat sieviete gados, arī muskuļota un mundra. Pat ceļgalus tāpat paceļ.
Viņi kopā apstajas un vīrs māca viņai vingrojumus. Kaut arī viņi runā dažādās valodās; kas par to? Viņiem kopā patīk skriet!
Vai arī ūdens malā sēdēja kāds vecs vietējais iedzīvotājs. Ar makšķeri. Spainītī divas mazas zivteles, toties cik daudz darāmā! Uzkabināt ēsmu, iemest makšķeri, pēc tam vēlreiz iemest, tad rūpīgi pārbaudīt pludiņu… Un acis mirdz; gaida lomu!
Bet tagad kopā ar viņu sieviete makšķerē. Gara, slaida dāma ar lieliem baltiem zobiem. Viņa tik ļoti ir aizrāvusies ar makšķerēšanu un acis mirdz! Un zobi spīd! Un ezītī nogrieztie mati burtiski sastinguši gaidās. Viņa komandē makšķernieku vācu valodā. Halt! Ahtung! Eins, zwei, drei! Velc ātrāk, nenoguli! Jau no agra rīta viņi kopā ķer zivis.
Un arī dūšīgais vīrietis, kurš vienkārši gulēja atpūtas krēslā pie baseina ar saldu kokteili rokā; vienkārši gulēja un neko nedarīja! – tagad guļ kopā ar tādu pašu dūšīgu dāmu.
Viņi smaida, kaut ko iedzer un uzkož baklavu. Un klusē. Ko tur daudz runāt, ja viss tāpat ir skaidrs? Spēks jāpietaupa. Jāieēd baklava…
Pat mazītiņā kundzīte, līka kā rūķītis, tā, kura staigāja ar nūjām, iet blakus ar tādu pašu senu večuku. Bija divas nūjas, tagad četras. Divi rūķīši staigā pa jūras malu…
Katram atradīsies pāris.
Katram…
Nevajag neko īpašu darīt. Vienkārši būt sev pašam un darīt savas lietas. Pat, ja tu vienkārši ēdīsi baklavu – kāds noteikti pievienosies.
Galvenais, ar prieku darboties. No sirds. Aizrautīgi, ne īpaši citiem uzbāžoties. Un savējais atnāks. Makšķernieks makšķernieku atpazīst pa gabalu…
Anna Kirjanova
Tulkoja: Ginta Filia Solis
