Pasaulītē draugu daudz…
Bauskas novada , pilsētas bērnudārzs “Pasaulīte” ( Bauska, Saules iela 8) izveidojās 2000.g. 1. oktobrī, apvienojot divus citus pilsētas bērnudārzus-“Saulīte” un” Pienenīte”.” Pasaulītes” ēka būvēta ap 1965. gadu Saules ielā ar sākotnējo nosaukumu –“Saulīte”, kam 1971 g. tika piebūvēts otrs korpuss ar saimniecības un virtuves telpām un sarīkojumu zāli, bet 1980 g. beigās –vēl arī trešais korpuss ar savienojumu pāri Saules ielai. 2010. g.” Pasaulītei” kā filiāli pievieno ēku Dārza ielā, kas 1961. g. tika uzcelts un atvērts kā Bauskas pilsētas 1. bērnudārzs “Sprīdītis”.
Šodien” Pasaulītē” ir 12 bērnu grupas, čalo 260 bērni, strādā 24 pedagogi, 12 skolotāju palīgi, 2 mūzikas skolotājas, 1 sporta skolotāja, 2 logopēdi, medicīnas māsa. Vadītāja Daina Kadiševska, vadītājas vietniece izglītības jomā Mārīte Kalniņa, struktūrvienības vadītāja Katrīna Baltgalve-Jankova. Iestāde realizē vispārizglītojošo pirmsskolas programmu, tai skaitā arī 5-6 gadīgo bērnu obligāto sagatavošanu skolai un programmu bērniem ar valodas un jauktiem attīstības traucējumiem.
Mūsu mērķis: audzinošo un izglītojošo darbu organizēt caur rotaļu un pašvadītu mācīšanos tā, lai katram bērnam palīdzētu izteikt sevi un ticēt sev, iegūtās zināšanas pielietojot praktiskā darbībā, attīstīt bērna intelektuālo un fizisko aktivitāti, organizētajos pasākumos veicināt vecāku līdziesaisti… Bērnu izziņas procesu attīstīšana noris interešu izglītības centros.
Iestādē bērniem tiek piedāvāta iespēja apmeklēt maksas pulciņus: vokālo studiju “Saulīte”(vada pieredzes bagātā mūzikas skolotāja Māra Zelmene) un angļu valodas pulciņu 6-gadīgiem bērniem.
Pirmsskolas izglītības iestāde ”Pasaulīte” kopj tradīcijas un noris – gadskārtu ieražu svētki, tematiskās pēcpusdienas(vecvecākiem, tēviem, profesijām u.c.) sporta dienas bērniem un to vecākiem, vecāku dienas, vieskoncerti, mākslas dienas, teātra dienas.
Tuvojoties Latvijas simtgadei, daudzi pauda ideju par 100 jaunu ozolu iestādīšanu, godinot mūsu valsts diženo jubileju. Bauskas novada domes priekšsēdētājam Raitim Ābelniekam (no 2013.-2018.g.) ienāca prātā doma, ka vajadzētu izcelt un godināt jau senāk iestādītos un sakuplojošos ozolus, kuru Bauskas novadā nav mazums, un katram šādam kokam ir savs stāsts. Novadā notika Latvijas simtgadei veltīts konkurss” Mūsu ozolu stāsti”, kurā varēja piedalīties dažādi paaudzes pārstāvji. Stāstu krājums tika apkopots un izdots grāmatā ar nosaukumu ”Mūsu ozolu stāsti”.
Mūsu skolotājas Daigas Krūmiņas stāsts ir par ozolu, kas aug mūsu bērnudārza teritorijā.
Tāpēc turpmāk par dzīvi “Pasaulītē” no ozola skatupunkta.
Kalēju ielas posmā starp Saules un Pasta ielām kaut kad ļoti senos laikos kāds sīlis, vāvere vai dzenis atnesis un nometis ozolzīli. Laiks to saudzējis un ļāvis izaugt par dižu koku. Par to, ko tas pieredzējis savas dzīves laikā, zina tikai viņš pats. Šis stāsts ir vairāk kā divus simtus gadu vecs un sācies ilgi pirms mūsu satikšanās.
To, ka ap ozolu jau sen spietojuši bērni, saprotam, zinot, ka Saules ielas un Kalēju ielas krustojumā dzīvojusi un strādājusi vecmāte. Šeit dzimuši bērni. Jau pagājušā gadsimta pirmajā pusē te bijusi bērnu pieskatīšana, kā to apliecināja kāda bērna vecmāmiņa. Esot viņai pat foto, rotaļājoties smilšu kastē zem ozola.
Vēlākos laikos zemajās vienstāva ēkās abpus Saules ielai sākti uzņemt pieskatīšanai zīdaiņi, lai māmiņas varētu strādāt. Par viņiem rūpējās bērnu māsiņas un jaunās māmiņas ik pēc trim stundām steidza savus mazuļus pabarot. Te auguši lielākā daļa pusmūža baušķinieku.
Neko jau tas nemainīja ozola dzīvē. Bet, laikam ejot, mazuļu pieskatīšana nodota Izglītības ministrijai. Medmāsas tika pārkvalificētas par audzinātājām un iestāde nosaukta par mazbērnu novietni. Te auga bērni no dzimšanas līdz 3 gadu vecumam. Un tas jau nu gan negāja ozola dzīvei garām – arī tā pakājē tika ierīkoti rotaļu laukumi bērniem.
Ozolam blakus sākās izglītības iestādes laikmets. Gan aktivitātes, gan to realizētāji – audzinātājas, bērni un viņu vecāki, saimnieciskais personāls un īpaši iestādes vadītājas atstājušas paliekošas pēdas ne tikai ozola tuvākajā apkārnē, bet arī Bauskas pirmsskolas izglītības attīstībā.
Pirmā mazbērnu novietnes vadītāja Ausma Mežiņa slimnīcas barakās sāka iekārtot bērniem piemērotu izglītības vidi. Sākums – audzinātāju apmācīšana. Tad mazbērnu mācību programmas un uzdevumu izstrāde, rotaļlietu iegāde. Lai dabūtu vairāk naudas rotaļlietām, vadītāja lēma, ka ar ēdiena atkritumiem no virtuves varētu nobarot pāris rukšu. Viss notika – rukši izauga, gaļu pārdeva un kravas auto no Rīgas atveda bērniem rotaļlietas ar kurām varēja spēlēties, nevis tikai redzēt noliktas augstākajā plauktā. Jāsaka gan, ka pēc tam bija cita vadītāja.
Savās darba gaitās šajā izglītības iestādē īsāku vai garāku laiku strādājušas tādas bijušā Bauskas rajona pirmsskolas izglītības autoritātes kā Lija Kārkliņa, Ārija Lepse, Indra Konstantinova, Ausma Jesikena, Regīna Madelāne, Zigrīda Konuša u.c. Un katra atstājusi savas „pēdas” iestādes vēsturē.
Kad bērnu grupām vecāki izvēlējās nosaukumus, bija tikai loģiski, ka grupa, kuras rotaļu laukums ir zem ozola, izvēlējās sev vārdu „Zīļuki” – mazas, spriganas dižozola sēkliņas, kas iesakņosies mālainajā Zemgales zemē un izaugs par vareniem ozoliem. Un to var teikt par ikvienu iestādes audzēkni, jo mēs visi dzīvojam pilsētā dižākā ozola aurā. Nu jau vairākus gadus ozols lepojas ar zaļo lapiņu, kas visiem apliecina tā varenumu un nozīmību mūsu pilsētai.
„Zīļuku” grupiņas bērnu un vecāku aktivitātes bieži vien saistās arī ar ozolu, ne tikai ap, pie un zem tā. Grupas bērni dzimšanas dienās saņem ozola koku ar bērnu krāsotām un līmētām zīlītēm. Citgad tamborētu ozolzīļu piespraudi. Margaritas Stārastes mazā Zīļuka piedzīvojumi papildina ozola stāstus.
Koks ir pētīts visos gada laikos. Bērni izzinājuši, kā no mazas zīlītes spraucas ārā asniņš, kā pa vasaru izaug mazs trīs lapu stādiņš. Kā ozols plaukst, zied, lapo, sēklas – zīles nes. Zīļu lasīšanu rudeņos un to dāvināšanu meža zvēriem ir svarīgs darbs. Katru dienu bērni savus krāsainos smilšu rotaļu spainīšu pielasīja ar zīlēm pa vienai vien un, skat, spainītis jau pilns. Kāds tētis piepildīto lielo spaini vakarā savāca un no rīta atkal tas gatavs bērnu darbam. Par to bērni balvā kopā ar pateicību saņēma mežsarga viesošanos ar meža zvēriem un interesantu stāstījumu.
Ozolam sava gudrība. Kādā izlaidumā, atvadoties no bērnudārza, bērni palaida krāsainus lielās dzīves sapņu balonus. Lido skaisti! Bet divi ieķeras ozola zaros un paliek. Audzinātājas vēl pajoko – tad jau jāpaliek?! Nē! Uz skolu! Nu tad būs jānāk vecākiem vēlreiz uz bērnudārzu. Un tici vai ne, bet pēc četriem gadiem abas ģimenes savus mazuļus atveda uz „Zīļuku” grupu. Sagadīšanās vai ozola aicinājums?
Ieklausīties kokā, vērot putnu rosīšanos tā lapotnē pavasaros, pirmajiem ieraudzīt lielās dzeltenās piepes un, tavu brīnumu, ik laikam ziemās ozola mizā parādās čiekuri. Un zeme arī pilna. Čiekuri neaug ozola mizā! Čiekuri aug eglē taciņas otrā pusē! Izrādās, tā dara dzenis. Parasti viņš skaļi strādā sausajos zaros, bet ik pa laikam maina savu ēdienkarti un loba čiekuros paslēpušās egles sēklas. Pašam jau roku nav! Tāpēc čiekurus sasprauž ozola mizā un ēdamgalds gatavs!
Un kur gan vēl dziedāt Līgo dziesmas un iet Jāņu rotaļās, ja ne ap dižāko ozolu pilsētā?! Tā mēs arī darām. Un krāšņais Jāņu ziedu „ugunskurs” priecē mūs tikpat, kā dzīvā uguns liesma Jāņu naktī.
Rudens zemi apber krāsainām koku lapām. Brūnganas, dzeltenīgas ar dažām zaļām dzīsliņām ozola lapas nav tik košas kā tuvējai kļavai. Bet to ir tik daudz! Kas par prieku!
Ziemas sarma un sniegs rotā visu dabu. Lielajam kokam tas ir īpaši skaists, īpaši liels ziemas tērps. Un kā vizuļo saltajā saulē īsajās ziemas dienās!
Dzīve mainās, gadi rit… Kādā vasaras dienā, kad bērni jau dodas diendusā, pēķšņi….. brakšķis un troksnis, kaut kas gāžas… TROKSNIS!!! Kas notiek?! Jumts nevar sabrukt, tas ir plakans. Kas vēl?! Mūsu ozols nometis vienu zaru!!! Un kādu zaru!!! Dažs koks visā savā koka dzīvē tik resns neizaug. Uztraukums mijās ar asarām. Zars krita tur, kur parasti rotaļājas bērni. Vecam kokam sava gudrība – nogaidīt un tad… Nākošā doma – ozola žēl! Tik liels zars!!! Tad neziņa – kāpēc tā, kas notika, ko tagad darīt? Sazinājāmies ar Vides aizsardzības biedrību, sazvanījām arboristus, pasūtījām mūsu kokam jaunu frizūru.
Speciālisti sprieda, ka koks ielejā un tuvu pazemes ūdeņiem dīvains audzis – vairāk garumā nekā kuplumā. Stāstīja, ka skaistās piepes ir viņa slimības augļi. Stumbru un resnākos zarus pārņēmusi trupe. Un zaru tas nometis, jo tam vecumā paliek par grūtu tik lielu zaru rotu turēt. Jo lietus samērcējis iztrupējušo zaru, tas palicis smags un … krakš!!! Arboristi zarus sasēja ar stropēm, „frizūru” saīsināja un paretināja. Stāvēšot vēl tikpat ilgi, cik stāvējis. Un tad, kad kritīšot, tad celms tāpat paliks un tam blakus jaunu ozoliņu izaudzēs! Lūk kā! No nomestā zara strādnieki izzāģēja krēslu. Bērni saka – karaļa krēsls. Un ozola zars turpina dzīvot kopā ar bērniem.
No tā laika ap ozolu ir žogs, lai nekas slikts nenotiek! Pa retam mēs tur svētkus svinam, viesus aicinam un fotografējamies. Vecpilsētas pagalmu svētkos gan vārtus veram plaši vaļā, lai katrs baušķinieks var savas pilsētas dižāko koku apskatīt.
Ko gan viens koks spēj dot cilvēkiem?! Apjausmu par gada un laika ritumu, emocijas un jaunas zināšanas, ilgmūžības un dabas spēka paraugu. Jūties noguris vai skumjš? Pieliec plaukstas vai piespiedies pie koka raupjās mizas, pacel acis uz augšu… O-hoooo!!! Kas par skatu!!! Tā dara audzinātājas, vai ziema, vai vasara, vērojot, kā bērni rotaļājas, kā izaug un aiziet tālāk dzīvē paaudze pēc paaudzes. Garlaicīgi nav!!! Vai tā ir pašu griba, vai ozola spēks tur klāt, daļa darbinieku šeit strādā vairāk kā 30 gadus.
„Pasaulītes” koks, lielā ozola iedvesmots, „ienācis” bērnudārza telpās, dodot bērnu ģimenēm iespēju darboties, piešķirot otro dzīvi atkritumiem domātam apģērbam. Arī iestādes dalība Eko-skolu programmā ir apkārtējās dabas rosināta un vērtējums ir „Zaļais karogs”, kas apliecina mūsu veiksmīgi sākto ceļu uz „zaļo domāšanu”.
Nezin’ cik sen, bet kāds labdaris ir iesējis vēl vienu zīli un tai arī veicies izaugt par lielu koku Saules ielas kreisajā pusē. Kopā ar bērniem arī tam ir cerība izaugt par dižkoku. Varenajiem ozoliem kompāniju sastāda arī divas tuvu blakus augošas robīnijas /akācijas/ Kalēju ielas malā, kas ir aizsargājamo un reto koku sarakstā.
Gribat tos redzēt?! Pastaigājieties pa kluso Kalēju ielu. Tur, kur dzirdat bērnu balsis, ir pirmsskolas izglītības iestāde „Pasaulīte”. Un mūsu teritorijā ir skaisti koki. Paņemiet rudenī sauju zīļu! Iesējiet klusā, saulainā vietā un pēc vairāk kā diviem simtiem gadu būs izaudzis jūsu dižozols kā Bauskas lielākā ozola turpinājums.
Raksta tapšanā izmantotā literatūra: R. Ābelnieks, A. Urtāns “ Bauska-pilsēta, kurā satiekas”, autoru kolektīvs” Mūsu ozolu stāsti”, 2018.
Visu apkopoja bērnudārza logopēde Inga Borkovska.
PII PASAULĪTE
Saules iela 8, Bauska, LV-3901
Reģ.Nr.90000982682
SEB banka AS, konta Nr.LV61UNLA0050019541373
Kontakti:
Vadītāja: Daina Kadiševska, tālr. 63922591, mob.t. 27750170.
e-pasts: daina.kadisevska@bauska.lv
Vadītājas vietniece: Mārīte Kalniņa, mob.t. 27750171.
Ēku un apsaimniekojamās teritorijas pārzine: Baiba Polovko, tālr. 63922586, mob.t. 27750172.
Medicīnas māsa: Olita Gābere, mob.t. 27750176.
Lietvede: Anita Ozola, tālr. 63922591.
e-pasts: pii.pasaulite@bauska.lv
Iestādes darba laiks – darba dienās no plkst. 7.00 līdz 19.00.
Izglītības ieguves valoda ir latviešu valoda.
Struktūrvienība:
Dārza iela 3, Bauskā, LV 3901, pii.pasaulite@bauska.lv
Struktūrvienības vadītāja:
Struktūrvienības medicīnas māsas kabinets, tālr. 63920516.
Īpašu auru mūsu iestādei veido pilsētā lielākais ozols, kas ierakstīts valsts aizsargājamo koku sarakstā. Putnu rosība „milža” lapotnē sasaucas ar gandrīz 175 bērnu čalām astoņās grupiņās „lejas mājā” un 100 bērnu – četrās grupiņās struktūrvienībā „kalna mājā”.
Pirmsskolas izglītības iestāde „Pasaulīte” realizē vispārizglītojošo pirmsskolas programmu, tai skaitā arī 5 – 6 gadīgo bērnu obligāto sagatavošanu skolai un programmu bērniem ar valodas traucējumiem, bērniem ar jauktiem attīstības traucējumiem un bieži slimojošiem bērniem.
Audzēkņu darbošanos nodrošina 24 pedagogi.
Par droši un sakārtotu vidi rūpējas 12 skolotāju palīgi un 12 tehniskie darbinieki.
Iestādē bērniem tiek piedāvāta iespēja apmeklēt maksas pulciņus:
- vokālo studiju „Saulīte”;
- ritmikas pulciņu;
- angļu valodas pulciņu 6-gadigiem bērniem.
Pirmsskolas izglītības iestādes „ Pasaulīte” kopj tradīcijas un regulāri noris–
- gadskārtu ieražu svētki;
- tematiskās pēcpusdienas;
- Sporta dienas gan bērniem, gan vecākiem;
- Vecāku dienas;
- Atvērto durvju diena Bauskas pilsētas sākumskolas skolotājām;
- Mākslas diena;
- Teātra dienas;
- ekskursijas;
- viesmākslinieku koncerti un teātri.
Lielu atbalstu mums sniedz audzēkņu vecāki gan iestādes vides sakārtošanā, gan piedaloties dažādos mūsu organizētajos pasākumos, piem., tematiskajās pēcpusdienās, sporta izpriecās, foto izstādes „Pasaule ar bērna acīm” iekārtošanā.
Pirmsskolas izglītības iestādes „ Pasaulīte” piedalās vietējā un starptautiskā mēroga projektos, konkursos – Bauskas un Rundāles novadu izglītības iestāžu vizuālās mākslas konkursā „Krāsu dienas”; Iecavas novada pirmsskolas izglītības iestādes „Dartija” intelekta olimpiādē „Mazais gudrinieks”; UNESCO organizētā Starptautiskā dzimtās valodas dienā ar pasākumu „Svētki tautasdziesmai”, e-Twinning projektā, Eko skolu projektā.
Pirmsskolas izglītības iestāde ir mācību iestāde, kuras darbības centrā ir katra bērna radošas aktivitātes un pašapziņas veidošana, intelektuālā un fiziskā aktivitāte, bērna attīstīšana un izglītošana atbilstoši viņa individuālajām vajadzībām, virzot viņu uz veiksmīgu skolas gaitu sākumu.
Bērnu izziņas procesu attīstīšana noris interešu centros. Bērnu dzīves organizācijas forma – rotaļspēles un integrētās rotaļnodarbības.
PII “Pasaulīte” atskaite par darbu Ekoskolu programmā 2017./2018. mācību gadā
